Apsveikuma kartītes stilā. Filmas «Jaungada taksometrs» recenzija

Lauris Reiniks atveido «lāga cilvēku» Andreju, kurš Jaungada naktī sēžas pie no vectēva mantotā taksometra stūres, lai izvadātu dažādus «neparastus» pasažierus. Lai skatītājiem būtu skaidrāks, kas notiek Andreja prātā un sirdī, notiekošo pavada aizkadra balss.

Tā nu taksists, kura lielākā vaina ir pārliekā izpalīdzība un savu vajadzību nostādīšana otrajā plānā, grasās beigt savu maiņu, bet atrod mašīnā aizmirstu dāvaniņu.

Tad viņš par šo dāvaniņu atkal aizmirst teju līdz filmas beigām, bet tas, acīmredzot, nav pārāk svarīgi. Tā nu Andrejs vadā «raibos svinētājus» (kā ir uzsvērts filmas aprakstā), kuru vidū ir vīrs-krāpnieks, iereibis Salavecis, Andreja kaimiņš-policists un, protams - dramatiskam saspīlējumam un spriedzei - arī grūtniece.

Visiem šiem svinētājiem ir arī savas dzīves peripētijas, kuras viņi risina izvērstos, ne pārāk veiklos dialogos un - lai skatītājam būtu pavisam skaidrs - vēlams, pēc tam vēl notikušo/izrunāto vēlreiz pārspriež ar kādu ieinteresētu otrā plāna varoni. Bet, protams, ka aizraujošākā intriga ir - kas tad tieši nomāc tik lādzīgo un visu mīlēto Andreju?

Tiesa, šī intriga atklājas jau diezgan ātri un īpaši pārsteigumi nav gaidāmi. Tā nu skatītājus vairāk izklaidē drauga-policista «pikantie» piedzīvojumi, krāpnieka Dzintara dienas un nedienas (savdabīgi, ka lielākais filmas sižeta pārsteigums jau ir redzams treilerī), pārdevējas Aigas mīlas mokas un dažādi «Rīgas šampanieša» tuvplāni. Jo Jaungads tomēr!

Un Jaungadā pārsteidzoši tukšā Rīgā, kas, kā izskatās, ir no vienas vietas noklāta ar krāsainu lampiņu virtenēm, visi meklē mīlestību, siltumu un sapratni. Tā kā filmas pamatideja ir gan jauka, gan sirsnīga, gan ļoti saprotama. Tikai kaut kā nepamet sajūta, it kā tā būtu glancēta Jaungada kartīte, kur smaidīgi cilvēki šauj gaisā šampanieti, skatās salūtu un tikpat glancīgi mēģina izlikties par «īstiem cilvēkiem».

Reinika iznāciens

Lielākais filmas smagums gulst uz Laura Reinika pleciem, un viņš, jāsaka, ar savu uzdevumu tiek galā godam. Tāpēc šķiet dīvaini paskaidrojošie un brīžiem tukšie aizkadra teksti, kam it kā būtu jāpalīdz vairāk empatizēties ar taksistu Andreju. Bet viss jau ir skaidrs gan no viņa komunikācijas ar pasažieriem, gan no kāda Andrejam svarīga telefona zvana.

Turklāt viss notiek pārāk gludi - ja tuvojas kāds iespējams konflikts (kas ir scenārija veidošanas lielākais stūrakmens), tad tas atrisinās tik vienkārši un tik paredzami, ka atliek vien noplātīt rokas - sak’, tas bija viss? Turklāt arī komēdijām raksturīgās pārpratumu situācijas beigās neizrādās tik pārpratumu pilnas, kā gribējās cerēt.

Sasteigtības piemērs

Protams, savā ziņā ir apsveicami, ka filmu var uztapināt tādā turbo ātrumā, kādā tapa «Jaungada taksometrs». Taču, vērojot gala rezultātu, ir redzams, ka šī iemesla dēļ ir ziedota lielākā daļa filmas māksliniecisko kvalitāšu. Ņemot vērā, kādu latiņu Latvijas kino šogad ir uzstādījusi Simtgades filmu programma, šis ir pārsteidzošs solis atpakaļ.

Filmas lokāciju izvēle ir ļoti ierobežota un abstrakta, kā redzams, izlīdzoties tikai ar krāsainajām lampiņu virtenēm. Teātrī, jo īpaši mēģinājumu procesā, bieži tiek izmantots jēdziens «marķēšana» - piemēram, aktieris pa īstam neēd ābolu, bet tikai «marķē» šo darbību. Un šāda «marķēšanas» sajūta rodas par lielāko daļu filmā redzamā. Šampanieša glāžu skandināšana, «svinības», pārdzīvojumi, telefonsaruna, kurai nezin kādēļ nav dzirdams sarunas partneris…

Plastmasas sirsnība

Izklaides kino kontekstā runājot, var jau ķeņgāties par «Nameja gredzenu», bet tajā filmā vismaz kaut kas notika. Šajā gadījumā izslavētie «raibie svinētāji» un viņu stāsti ir visai paredzami un ne ar ko neizceļas. Brīžos, kad šķiet, ka beidzot gan varētu notikt kas interesants, tas netiek parādīts. Bet par notikušo, protams, varoņi pēc tam mazliet parunā.

Kopumā ir apsveicami, ka top arvien dažādākas izklaides kino filmas, un ir skaidrs, ka «Jaungada taksometra» ideja bija radīt sirsnīgu, komisku stāstu par cilvēku attiecībām. Tikai šī sirsnība šķiet neīsta, uzspēlēta un virspusēja - tāpat kā cilvēku savstarpējo attiecību atveidojums. Un komēdijas pusi filmai arī ir ļoti grūti saskatīt.

«JAUNGADA TAKSOMETRS»
Romantika, komēdija, Latvija, 2018
Režisors: Māris Martinsons
Lomās: Lauris Reiniks, Nauris Brikmanis, Zane Dombrovska, Dita Lūriņa-Egliena, Andris Bulis, Dārta Daneviča, Māra Sleja, Valters Krauze, Baiba Sipeniece-Gavare, Valdis Melderis, Anete Krasovska.