19. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1947. gadā Andris Kangro - Latvijas Universitātes profesors.

1947. gadā Lilita Ozoliņa - Dailes teātra aktrise.

1949. gadā Lidija Gavrilova – uzņēmēja.

1963. gadā Vents Balodis - VAS "Latvijas Valsts meži" padomes loceklis.

1966. gadā Regīna Ločmele - apsardzes centra "Jaguārs" vadītāja.

1966. gadā Armands Skudra - zvērināts advokāts.

1972. gadā Marģers Eglinskis - Liepājas Teātra aktieris.

1978. gadā Ilze Lieckalniņa - Valmieras Drāmas teātra aktrise.

Jubilāri pasaulē

1600. gadā Čārlzs I - Anglijas karalis (miris 1649.gadā).

1711. gadā Mihails Lomonosovs - krievu zinātnieks un rakstnieks (miris 1765.gadā).

1805. gadā Ferdināns de Lesepss - franču diplomāts un vadošais Suecas kanāla idejiskais arhitekts (miris 1894.gadā).

1822. gadā Vilhelms Diltejs - vācu filozofs (miris 1911.gadā).

1887. gadā Džeimss Sammers - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1955.gadā).

1888. gadā Hosē Kapablanka - kubiešu šahists (miris 1942.gadā).

1896. gadā Georgijs Žukovs - padomju ģenerālis (miris 1974.gadā).

1912. gadā Georgs Emīls Palade - rumāņu šūnu biologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 2008.gadā).

1915. gadā Ērls Vilburs Sazerlends - amerikāņu fiziologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1974.gadā).

1917. gadā Indira Gandija - Indijas premjerministre (mirusi 1984.gadā).

1933. gadā Lerijs Kings - amerikāņu TV zvaigzne.

1934. gads Valentīns Ivanovs - krievu futbolists, 1956. gada olimpiskais čempions (miris 2011. gadā).

1935. gadā Džeks Velčs - amerikāņu uzņēmējs, bijušais "General Electric" vadītājs.

1936. gadā Lī - Taivānā dzimis ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1938. gadā Teds Tēners - amerikāņu uzņēmējs, telekanāla CNN dibinātājs.

1942. gadā Kelvins Kleins - amerikāņu modes dizainers.

1957. gadā Ofra Haza - izraēliešu dziedātāja (mirusi 2000. gadā).

1961. gadā Mega Raiena - amerikāņu aktrise.

1962. gadā Džodija Fostere - amerikāņu aktrise un režisore, divu "Oskara" balvu ieguvēja.

1965. gadā Lorāns Blāns - bijušais franču futbolists, tagad treneris, 1988. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2000. gada Eiropas čempions.

1983. gadā Edams Draivers - amerikāņu aktieris.

1988. gadā Patriks Keins - amerikāņu hokejists, triju Stenlija kausu ieguvējs, 2018. gada pasaules ledus hokeja čempionāta vērtīgākais spēlētājs.

Notikumi Latvijā

1905. gadā Jaunā Rīgas teātra telpās notiek Latvijas pagastu delegātu kongress, kurā pieņem lēmumu par Latvijas autonomijas dibināšanu.

1917. gadā Valkā notiek Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes 1.sesija

1918. gadā Tautas padome apstiprina Kārļa Ulmaņa sastādīto Pagaidu valdību.

1920. gadā tiek dibināts Dailes teātris.

1944. gadā kara tiesa Kureļa grupas virsniekiem piespriež nāvessodu. Naktī astoņus no notiesātajiem nošauj.

1988. gadā tiek atjaunota Latvijas Olimpiskā komiteja.

1991. gadā notiek Pasaules brīvo latviešu apvienības pirmā sēde Latvijā

1991. gadā Augstākajā Padomē sašķeļas LTF frakcija un izveidojas frakcija "Satversme".

1999. gadā Stambulā kopumā 54 valstu pārstāvji, ieskaitot arī Latviju, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstu vadītāju sanāksmes noslēgumā paraksta Eiropas Drošības hartu, kas iedibināja principu, ka konflikts vienā valstī ir arī visu pārējo valstu likumīga darīšana. No Latvijas puses Eiropas Drošības hartas parakstīšanā piedalās Ministru prezidents Andris Šķēle.

2003. gadā Stambulā Latvijas futbola izlase iekļūst 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā, "play off" atbildes spēlē izbraukumā cīnoties neizšķirti 2:2 ar Turciju. Spēlē vārtus Latvijas izlases labā guva Juris Laizāns un Māris Verpakovskis. Pirmajā spēlē, kas 15. novembrī notika Rīgā, sensacionālu uzvaru ar 1:0 svinēja Latvijas izlase, kuras labā vārtus guva Verpakovskis. Divu spēļu summā Latvijas futbola izlase guva uzvaru pār Turcijas valstsvienību ar rezultātu 3:2, izcīnot nozīmīgāko panākumu valsts sporta vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas.

2004. gadā Latvijā ierodas NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers, lai no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas saņemtu pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Notikumi pasaulē

1816. gadā tiek dibināta Varšavas universitāte.

1916. gadā Semjuels Goldvins un Edgars Selvins izveido "Goldwin Company", kas vēlāk kļūst par vienu no veiksmīgākajām neatkarīgajām kino kompānijām.

1941. gadā Austrālijas karakuģis "Sydney" Otrajā pasaules karā iesaistās sīvā kaujā Indijas okeānā ar nacistiskās Vācijas kuģi "Kormoran". Pēc šīs kaujas "Sydney" pazūd un visi 645 cilvēki, kas tajā atradās, tiek uzskatīti par bojāgājušiem. Nogrimst arī vācu "Kormoran", aiznesot dzelmē 77 cilvēku dzīvības.

1942. gadā ģenerāļa Georgija Žukova vadītie Padomju Sarkanās armijas karavīri Otrajā pasaules karā Staļingradā sāk pretuzbrukumu nacistiskās Vācijas spēkiem.

1946. gadā Parīzē tiek atklāta pirmā UNESCO konference.

1946. gadā ANO tiek uzņemta Afganistāna, Īslande un Zviedrija.

1949. gadā par Monako valdnieku kļūst princis Renjē.

1961. gadā Papua Jaungvinejas džungļos pazūd Ņujorkas gubernatora Nelsona Rokfellera dēls Maikls Rokfellers.

1969. gadā ASV kosmosa kuģis "Apollo 12" ar diviem astronautiem nolaižas uz Mēness.

1969. gadā Brazīliešu futbolists Pele gūst savus tūkstošos vārtus - spēlē starp futbola klubiem "Santos" un "Vasco". Pele spēlēja "Santos" komandā, kas uzvarēja ar 2:1.

1976. gadā Alžīrija pieņem jaunu konstitūciju, kas palielina vēlētā prezidenta varu.

1977. gadā Madeiras salās nogāžas Portugāles lidmašīna "Boeing 727", nogalinot 130 cilvēkus.

1977. gadā Ēģiptes prezidents Anvars Sadats ierodas Izraēlā, kļūstot par pirmo arābu līderi, kas spēris šādu soli. Viņš tiekas ar Izraēlas premjeru Nenahemu Beginu un saka runu Kneseta priekšā, cenšoties panākt mieru starp abām valstīm.

1984. gadā sprādzienu sērija PEMEX naftas uzglabāšanas centrā Mehiko izraisa lielu ugunsgrēku, kas prasa apmēram 500 cilvēku dzīvības.

1985. gadā Ženēvā notiek pirmā ASV prezidenta Ronalda Reigana un PSRS līdera Mihaila Gorbačova tikšanās.

1988. gadā 37 gadu vecumā Argentīnā mirst grieķu magnāta Aristoteļa Onasis meita Kristina Onasis.

1990. gadā popgrupai "Milli Vanilli" tiek atņemta "Grammy" balva, kad atklājas, ka grupas locekļi paši nav iedziedājuši apbalvoto albumu "Girl You Know It's True".

1990. gadā NATO un Varšavas pakta valstis noslēdz vienošanos par konvencionālajiem spēkiem Eiropā, likvidējot savus aukstā kara ēras arsenālus.

1994. gadā ANO Drošības padome dod atļauju NATO kara lidmašīnām dot triecienus mērķiem Horvātijā, kurus serbu spēki izmantoja, lai veiktu uzbrukumus ANO pasludinātajās drošības zonās kaimiņvalstī Bosnijā.

1995. gadā spridzinātājs pašnāvnieks ielaužas Ēģiptes vēstniecībā Islamabadā, izraisot spēcīgu sprādzienu, kas prasa 16 cilvēku dzīvības un vēl vairāk nekā 60 ievaino.

1996. gadā Romas pāvests Jānis Pāvils II pirmo reizi tiekas ar Kubas revolucionāru Fidelu Katro.

1997. gadā 29 gadus veca amerikāniete dzemdē četrus zēnus un trīs meitenes. Šī ir pirmā zināmā reize pasaulē, kad izdzīvo visi septiņi mazuļi.

1998. gadā Vinsenta van Goga "Mākslinieka portrets bez bārdas" tiek pārdots izsolē par 71,5 miljoniem ASV dolāru.

1999. gadā Džons Kārpenters kļūst par pirmo ASV televīzijas šova "Who Wants to Be a Millionaire" ("Gribi būt miljonārs?") uzvarētāju un saņem miljonu dolāru.

1999. gadā britu telekomunikāciju grupa "Vodafone AirTouch" piedāvā 124 miljardus eiro par savu Vācijas konkurentu "Mannesmann", kas ir pasaulē lielākais mēģinājums iegādāties konkurentu.

2000. gadā ASV prezidents Bils Klintons noslēdz savu trīs dienu vizīti Vjetnamā, kas bija pirmā ASV prezidenta ierašanās šajā valstī kopš Vjetnamas kara.

2002. gadā Ķīna noraksta Afganistānas parādus, kas krājušies kopš 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, lai ļautu kara plosītajai valstij stabilizēt savu ekonomiku.

2003. gadā Dienvidāfrikas Republika apstiprina nacionālo medikamentu programmu, kas paredz 1,75 miljardu dolāru piešķiršanu trīs gadus ilgai kampaņai, lai apkarotu valsts katastrofālo AIDS epidēmiju.

2004. gadā nepilnas divas nedēļas pirms savas 114. dzimšanas dienas mirst Freds Heils seniors, kurš iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā pasaules vecākais cilvēks.

2005. gadā tiek kronēts Monako princis Alberts, kurš stājas sava tēva prinča Renjē vietā.