19. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
19. oktobris ievērojams ne tikai ar to, ka šajā dienā dzimis atraktīvais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš un daiļā aktrise Ieva Florence, bet arī ar to, ka tieši 19. oktobrī pasaulē nākuši vismaz četri Nobela prēmijas laureāti! Vēl šis datums īpaši neveiksmīgs bija Napoleonam.
Jubilāri Latvijā
1903. gadā Jānis Gailis - mākslinieks (miris 1975. gadā ASV).
1949. gadā Mārtiņš Rītiņš - šefpavārs.
1961. gadā Māra Vanaga - koklētāja.
1992. gadā Ieva Florence - Dailes teātra aktrise.
Jubilāri pasaulē
1862. gadā Ogists Limjērs - franču izgudrotājs, viens no pasaulē pirmajiem filmu veidotājiem (miris 1954. gadā).
1885. gadā Čārlzs Merils - amerikāņu investīciju baņķieris, viens no kompānijas "Merrill Lynch & Company" dibinātājiem (miris 1956. gadā).
1899. gadā Migels Anhels Asturiass - Gvatemalas rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1974. gadā).
1910. gadā Subrahmanjans Čandrasekhars - Indijā dzimis fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1995. gadā).
1916. gadā Žans Dosē - franču imunologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 2009. gadā).
1940. gadā Maikls Gembons - īru aktieris, Baltusa Dumidora lomas atveidotājs "Harija Potera" filmās.
1945. gadā Džons Litgovs - amerikāņu aktieris un mūziķis, sešu "Emmy" balvu un divu "Zelta globusu" ieguvējs, divreiz nominēts "Oskaram", četras reizes - "Grammy" balvai.
1945. gadā Enguss Dītons - britu ekonomists, Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.
1946. gadā Filips Pulmans - angļu rakstnieks.
1952. gadā Veronika Kastro - meksikāņu seriālu aktrise ("Bagātie arī raud").
1954. gadā Sems Ellerdaiss - bijušais angļu futbolists, pēcāk treneris, 67 dienas vadījis Anglijas izlasi.
1962. gadā Evanders Holifīlds - amerikāņu bokseris.
1963. gadā Lorāns - Beļģijas princis.
1966. gadā Džons Favro - amerikāņu aktieris, režisors, scenāriju autors un producents ("Dzelzs vīrs", "Kovboji un citplanētieši", "Atriebēji").
1977. gadā Džeisons Raitmens - kanādiešu un amerikāņu kino režisors, producents un scenāriju autors, četras reizes nominēts "Oskaram".
Notikumi Latvijā
1629. gadā notiek pēdējā Polijas-Zviedrijas kara kauja Latvijā pie Ikšķiles, kur poļi tumsā mēģina pāriet Daugavu, taču zviedri uzbrukumu atsit. Tikai pēc tam abas puses uzzina par mēnesi iepriekš Altmarkā noslēgto pamieru.
1998. gadā Tieslietu ministrijā oficiāli tiek reģistrēts Krišjāņa Valdemāra fonds. Fondu vada dzejnieks Jānis Peters.
1999. gadā Rīgā, skvērā Brīvības ielas un Šarlotes ielas krustojumā, atklāj skulptūru, kurā attēlots gleznotājs, latviešu pasteļglezniecības aizsācējs Voldemārs Irbe.
1999. gadā Ministru kabinets pieņem lēmumu izteikt Latvijas Nacionālās operas direktoram Andrejam Žagaram brīdinājumu par finanšu disciplīnas neievērošanu.
2002. gadā notiek starptautiskās govju parādes "Ventspils 2002" eksponātu izsole, kurā no 22 apgleznotajām govīm tiek pārdotas 12 par kopējo summu - 9650 lati. Izsolē gūtie līdzekļi tiek ziedoti Ventspils bērnu un jauniešu attīstības un izglītības veicināšanas fondam.
2005. gadā Nacionālā drošības padome pieņem rezolūciju ieteikt iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam tā sauktajā melnajā sarakstā iekļaut Krievijas uzņēmēju Borisu Berezovski, līdz ar to nosakot, ka Krievijā vajātais oligarhs Latvijas teritorijā nav vēlams. Jēkabsons paziņo, ka atkāpjas no amata, to gan motivējot ar finansējuma trūkumu iekšlietu sistēmai.
2006. gadā noslēdzas Lielbritānijas karalienes Elizabetes II un Edinburgas hercoga vizīte Latvijā.
2007. gadā Ministru prezidents Aigars Kalvītis paziņo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam par Tautas partijas lēmumu izslēgt viņu no partijas.
Notikumi pasaulē
202. gadā p.m.ē. Zamas kauja noslēdz Otro pūniešu karu, kas beidzas ar Kartāgas un Hannibala sakāvi cīņā pret romiešiem.
439. gadā vandaļu karaspēks iekaro Kartāgu.
1216. gadā, atkāpjoties no karagājiena Francijā, Ņuarkā pie Trentas no dizentērijas mirst Anglijas karalis Džons. Viņa vietā tronī sēžas viņa deviņus gadus vecais dēls Henrijs.
1453. gadā Francijai atkarojot Bordo pilsētu, Simtgadu karš pietuvojas noslēgumam, angļiem mūsdienu Francijas teritorijā kontrolējot vairs tikai Kalē.
1469. gadā Aragonas karalim Ferdinandam II apprecot Kastīlijas Izabellu, Aragona un Kastīlija tiek apvienotas vienā valstī - Spānijā.
1512. gadā Martins Luters kļūst par teoloģijas doktoru.
1781. gadā Virdžīnijā britu spēku komandieris Lords Kornvolliss padodas Džordža Vašingtona un grāfa de Rošambo vadītajai amerikāņu un franču armijai, paverot ceļu uz Amerikāņu Revolūcijas kara noslēgumu.
1812. gadā Napoleons sāk atkāpšanos no Maskavas.
1813. gadā noslēdzas Leipcigas kauja, kurā Napoleons cieš vienu no savām sāpīgākajām sakāvēm.
1912. gadā Itālija no osmaņu impērijas pārņem kontroli pār Tripoli Lībijā.
1921. gadā Lisabonas apvērsumā tiek nogalināts Portugāles premjerministrs Antoniu Granju un citi politiķi.
1933. gadā Nacistiskā Vācija oficiāli izstājas no Tautu Savienības.
1950. gadā Ķīnas Tautas republikas armija ieņem Tibetas austrumu pilsētu Čamdo.
1960. gadā ASV Valsts departaments nosaka jebkādu preču ievešanas embargo Kubā, izņemot medikamentus un pārtiku.
1983. gadā kreiso spēku sarīkotā valsts apvērsumā Grenadā tiek nogalināts šīs valsts premjerministrs Moriss Bišops. Pēc sešām dienām šajā Karību salā iebrūk ASV spēki.
1986. gadā lidmašīnas katastrofā netālu no Dienvidāfrikas Republikas robežas iet bojā Mozambikas prezidents Samora Mašels un 30 viņa pavadoņi.
1987. gadā Volstrītas birža piedzīvo "Melno Pirmdienu", indeksam "Dow Jones Industrial Average" nokrītoties par 22%.
1990. gadā Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs gūst Augstākās padomes atbalstu savam plānam komunistu ēras centrālās plānošanas vietā pāriet uz tirgus ekonomiku.
2003. gadā amerikāņu iluzionists Deivids Bleins noslēdz savu izturības triku, 44 dienas bez pārtikas pavadot caurspīdīgā kastē, kas uzkārta virs Temzas upes Tauera tilta fonā.
2005. gadā pret gāzto Irākas prezidentu Sadamu Huseinu sākas tiesas prāva, kurā viņš apsūdzēts noziegumos pret cilvēci.
