Pasniegtas Latvijas Nacionālās operas fonda Gada balvas

Balvas tika pasniegtas sešās kategorijās: labākā operas soliste – Ilona Bagele, labākā baleta soliste – Jūlija Brauere, balva par izcilu māksliniecisko sniegumu – galvenais operas solistu koncertmeistars Mārtiņš Zilberts, mūža balva par ieguldīto darbu tehniski administratīvajā darbā – Oskars Plūme, balva “Mākslai veltīts mūžs” – Juris Salmanis, balva par īpašiem mākslinieciskajiem nopelniem – Latvijas Nacionālās operas koris.

Ilona Bagele ir Latvijas Nacionālās operas soliste kopš 2003. gada un viena no pieprasītākajām koncertmāksliniecēm Latvijā ar vērienīgu pieredzi akadēmiskajā, džeza un populārajā mūzikā.

2017./2018. gada sezonā mākslinieces repertuāram pievienojās divas spilgtas raksturlomas – Lūzma Zigmara Liepiņa operā “Turaidas Roze” un Turku Baba Igora Stravinska operā “Izvirtības hronika”.

Ilonas Bageles plašajā lomu sarakstā ir tādi spilgti raksturi kā Mersedesa (Karmena), Ulrika (Masku balle), Aukle (Jevgeņijs Oņegins), Marselīna (Figaro kāzas), Burve (Nāra), Erda (Reinas zelts), princese Klariče (Mīla uz trim apelsīniem), Grāfiene (Pīķa dāma), Flora (Traviata), cūciņa Gebgeba (Putnu opera), Madalēna (Rigoleto), Marta (Fausts) un daudzas citas.  
Māksliniece dziedājusi neskaitāmos koncertos Latvijā, kā arī sniegusi solo koncertus.

Jūlija Brauere ir Latvijas Nacionālā baleta māksliniece kopš 2013. gada.

Viņa absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, 2011. gadā 8. Seulas Starptautiskajā dejas konkursā ieguvusi „Ballet Chairman” balvu un stipendiju mācībām prestižajā Vašingtonas baleta skolā, kur pavadīja 2011./2012. gada sezonu. 2012./2013. gada sezonā Jūlija Brauere mācījās Bostonas baletā skolā.

2017./2018. gada sezonā mākslinieces lomu klāstu papildināja graciozā Cerlīna baletā “Dons Žuans” un draiskā Ieviņa Jura Karlsona un Aivara Leimaņa baletā “Antonija Silmači”.
Jūlija Brauere izcili sevi apliecinājusi  tādās lomās kā Nikija Ludviga Minkusa baletā “Bajadēra”, Marija Pētera Čaikovska “ Riekstkodī” , Annele “Pie zilās Donavas” , Džuljeta baletā “Romeo un Džuljeta”. Skatītāju atzinību jaunā balerīna noteikti iemantojusi ne tikai titullomās, bet arī izpildot klasiskā baleta solo - “ēnu solo” baleta “Bajadēra” 3. cēlienā; klasisko bolero baleta “Dons Kihots” 3. cēlienā un citus.

Mārtiņš Zilberts ir pianists, kura profesionālo darbību var dēvēt par teju visaptverošu. Viens no visaktīvāk koncertējošajiem Latvijas pianistiem koncertmeistariem, daudzu kamermūzikas projektu dalībnieks.

Kā solists viņš sadarbojies ar Latvijas Nacionālās operas orķestri, Jelgavas un Ventspils kamerorķestriem. Viņa klavierspēle klausāma vairākos ansambļos: Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra Klavieru trio, Undertango, Brokastis Četratā, kā arī dažādos sastāvos LNOB rīkotajos kamermūzikas koncertos. Kopš 2008. gada Mārtiņš Zilberts ir Latvijas Nacionālās operas galvenais solistu koncertmeistars, kopš 2009. gada – Latvijas Mūzikas akadēmijas Kameransambļa un klavierpavadījuma katedras docents.

Aizvadītajā - 2017./2018.gada – sezonā Mārtiņš Zilberts bijis ne tikai atbildīgais koncertmeistars komponista Zigmara Liepiņa autorkoncertam, Igora Stravinska operas “Izvirtības hronika” jauniestudējumam un Andra Dzenīša operas “Dauka” koncertuzvedumam, bet pieteicis un spilgti sagatavojis arī Latvijas valsts simtgades svinību noskaņās veidotu kamermūzikas programmu “Mirkli pirms...” LNO Beletāžas zālē, savukārt pianista-solista lomā spilgti uzmirdzējis baleta iestudējumu “Dons Žuans” un “Pērs Gints” un operas “Izvirtības hronika” izrādēs.

Scenogrāfa Jura Salmaņa radošā darbība ar Latvijas Nacionālo operu saistīta jau kopš 1970. gada, kad viņš sāka darbu kā mākslinieks inscenētājs.

Juris Salmanis veidojis scenogrāfiju vairākiem baletiem un operām – Sergeja Rahmaņinova "Aļeko", Dmitrija Šostakoviča "Spītnieces savaldīšana", Sergeja Prokofjeva "Romeo un Džuljeta" un citām.

2017./2018.gada sezonā īpaši izceļams meistara darbs pie Džakomo Pučīni operas “Turandota” majestātiskā uzveduma dekorāciju atjaunošanas. Juris Salmanis šai aizvadītās sezonas atjaunojuma pirmizrādei bija atjaunojuma scenogrāfs.

Juris Salmanis ir viens no retajiem monumentālās skatuves glezniecības meistariem Latvijā. Viņa gleznotie meistardarbi bijuši būtisks akcents daudzos LNOB iestudējumos.

Inženiertehniskās daļas vadītājs Oskars Plūme Latvijas Nacionālajā operā strādā kopš 1970. gada.

Oskars Plūme absolvējis J.Mediņa mūzikas vidusskolas pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu nodaļu un Sanktpēterburgas teātra, mūzikas un kino institūtu. Oskara Plūmes karjera operā aptver visdažādākos amata nosaukumus. Viņš strādājis par dekorāciju montētāju, bijis I kategorijas skatuves mašīnists, veicis skatuves inženiera pienākumus, amatu savienošanas kārtībā bijis arī traktorists (senāk dekorācijas veda ar traktoru…!), galvenais skatuves mašīnists, skatuves meistars, mehāniskās daļas vadītājs – konstruktors, uzvedumu dienesta mehāniskā un galdniecības sektora vadītājs, LNO direktora vietnieks, saimnieciskā dienesta vadītājs, LNO saimnieciskais direktors.

Kopš 2000.gada Oskars Plūme ir Inženiertehniskās daļas vadītājs, un šajā atbildīgajā amatā jau 18 gadus ar savu plašo darba pieredzi ir īsts profesionālis.

Latvijas Nacionālās operas koris savu izcilību un augsto līmeni pierādījis jau simts gadu garumā daudzu lielisku kormeistaru vadībā.

Operas kora māksliniekiem jābūt ne vien augsta līmeņa vokālistiem, bet arī labiem aktieriem. Galvenā kormeistara Aigara Meri un kormeistara Kaspara Ādamsona vadībā koris sasniedzis izcilu māksliniecisko līmeni, kas novērtēts gan ar skatītāju mīlestību un kritikas atzinību, gan ar Lielo Mūzikas balvu.

2017./2018. gada sezonā LNO kora augstākās muzikālās virsotnes bija Igora Stravinska opera “Izvirtības hronika”, Zigmara Liepiņa “Transcendentālā oratorija”, Džuzepes Verdi operas “Ernani” koncertuzvedums un Džakomo Pučīni operas “Turandota” atjaunojuma pirmizrāde. Jau septembrī kori gaida jauns izaicinājums – Riharda Vāgnera operas  “Klīstošais holandietis” iestudējums.