Oskars Ernšteins agrāk pats spēlēja basketbolu, un ir atradis veidu, kā šajā sporta veidā arī palikt. Pēc universitāšu grādu iegūšanas ASV un Lielbritānijā fiziskās sagatavotības programmā viņš piezvanījis Ainaram Bagatskim (bija Latvijas izlases treneris no 2010. līdz 2017. gadam), kura vadībā bija spēlējis Latvijas studentu izlasē 2009. gada Universiādē. Zvans rezultējās kļūšanā par brīvprātīgo treneri Latvijas vīriešu izlasē 2011. gadā. Pēc vairāku gadu darba ar Latvijas U-18 un U-20 jauniešu izlasēm un profesionālām basketbola komandām Gruzijā, Ukrainā, Krievijā un Turcijā Ernšteins 2018. gadā kļuva par vīriešu izlases fiziskās sagatavotības treneri. Viņš ar savu pieredzi iesaistījies arī vadlīniju izveidē jauniešu basketbola sistēmai un tieši viņa vadībā izlasē seko līdz basketbolistu labsajūtai.

Ar atvērtajiem treniņiem gatavošanos “EuroBasket 2025” sākāt jūlija sākumā. Pagājušas trīs nedēļas - kam līdz šim pievērsāt nozīmīgāko uzmanību?

Gribētu teikt, ka gatavošanās ceļš sākas stipri agrāk. Pašā sākuma regulāri kopā ar ārstu Mārtiņu Pulveri sekojam līdzi spēlētāju veselībām. Tas nozīmē monitorēšanu, kā viņi jūtas, vai ir sūdzības un jāveic kādas procedūras. Informāciju iegūstam, runājot ar pašiem spēlētājiem vai viņu pārstāvjiem profesionālajās komandās - sporta ārstu vai fiziskās sagatavotības treneri. Līdz ar to mums ir dati un informācija par šo basketbolistu. Ja pēc sezonas beigām kādam ir sūdzības par veselību, tas ir pirmais, pie kā ķeramies klāt.

Viens no maniem pienākumiem ir būt kontaktā ar spēlētājiem un saprast, kā mēs gatavosimies Eiropas čempionātam. Piemēram, “open gym” laikā kāds arī, piemēram, trenējās “Kaizen” sporta zālē, Ventspilī vai Liepājā, taču mums jānodrošina dabīga plūsma, lai idejiski šodien (saruna notika 28. jūlijā, kad izlase sāka oficiālo treniņnometni - aut.) spēlētāji ir pēc iespējas labākā un līdzīgākā gatavībā. Tāds klasisks izaicinājums sagatavošanās cikla sākumā, ar ko saskaras profesionālās komandas un izlases, ir spēlētāju fiziskās sagatavotības plašais diapazons. Daži ir gatavi kārtīgam darbam, daži ir vidēji gatavi, bet daži diemžēl nav gatavi. Šobrīd varam redzēt, ka spēlētāji ir nopietni gatavojušies, un ir laba situācija. Jau rīt (domāts 29. jūlijā - aut.) aizvadīsim pirmo komandas kontakta treniņu.

Minēji iegūtos datus. Kam tajos pievērsāt pastiprinātāku uzmanību?

Visvairāk - veselībai, kas ir pašā pamatā. Ja tā ir, spēlētājs var trenēties un spēlēt, bet, ja nav, tad tā ir galvenā problēma. Līdz ar to mums ir jābūt proaktīviem. Jau pašā saknē gribam samazināt risku, ka var parādīties problēmas. Sekoju, apkopoju un gadu laikā izveidoju tādu kā savā veida datu bibliotēku. Tajā var redzēt, kurā brīdī un par ko spēlētājs ir sūdzējies. Ja kādam kopumā ir sūdzības par veselību, tad tiek piesaistīts komandas ārsts Mārtiņš Pulvers. Viņš, ja nepieciešams, veic tālākus izmeklējumus, kā, piemēram, sonogrāfiju, magnētisko rezonansi vai citus.

Un tomēr. Ja pareizi saprotu, šajās trijās nedēļās vairāk akcents tika likts fiziskās sagatavotības vingrinājumiem?

Manā darbā ar vīriešu basketbola izlasi šis ir otrais ilgais sagatavošanās cikls - pirmais bija pirms 2023. gada Pasaules kausa. Sezonas laikā notiekošajos FIBA logos pārsvarā ir īsie sagatavošanās cikli ap astoņām dienām, kuros pirms pirmās spēles iespējami vien divi līdz trīs komandas treniņi. Šādos ciklos galvenais mērķis ir fiziskās sagatavotības optimizācija. Īsais laiks līdz spēlei nozīmē lielāku fokusu uz atjaunošanos un taktisko gatavību. Šo laiku mēs vairāk veltām basketbola lietām. Kad runājam par gatavošanos Pasaules kausam vai Eiropas čempionātam, tad mums ir krietni vairāk laika. Tas nozīmē, ka garākos sagatavošanās ciklos galvenais mērķis ir fizisko īpašību adaptācija. Tā ļauj pakāpeniski pilnveidot spēka, ātruma, izturības un citu fizisko spēju attīstību.

Pirmais un svarīgākais mērķis ir nodrošināt, lai spēlētāji ir veseli, jo tikai tā viņi var pilnvērtīgi trenēties. Ievācot dažādus datus, piemēram, veicot testus sporta zālē, mēs nosakām, pie kurām fiziskajām īpašībām katram spēlētājam jāstrādā visvairāk. Vienam tas var būt spēks, citam ātrums vai eksplozivitāte. Balstoties uz šiem datiem, izveidojam individuālos treniņu protokolus, kurus spēlētāji ievēro un izpilda. Ja kādam spēlētājam ir locītava ar neoptimālu spēku, tad viņa programmā tiek iekļauti papildus vingrinājumi, lai nostiprinātu konkrēto locītavu. Tas ļauj nodrošināt individualizētu pieeju katram sportistam.

Atvērto treniņu laikā bija vairāk darbs uz fizisko sagatavotību, basketbolam esot kā papildus lietai. Tagad ir sācies nākamais posms - basketbols ir primārā lieta. Vēlamies trenēt enerģijas sistēmas, izturību un jaudu caur basketbola vingrinājumiem (angliskais termins “small sided games”). Variējam ar to, vai spēlējam puslaukumā vai visā laukumā, mums ir divas vai trīs komandas, spēlējam uz iemestajiem punktiem, uzbrukumiem vai vienkārši laiku. Basketbola zinātniskā literatūra ir apjomīga, un arī mums ir iegūti dati. Izmantojam “FirstBeat” sistēmu, ar kuras palīdzību zinām, kādas slodzes un kādas intensitātes bijušas spēlēs un sagatavošanās procesā pirms Pasaules kausa. Tas mums palīdz individualizēt komandas darbu. Mēs esam komanda, taču to veido 12 dažādi spēlētāji. Mēs mēģinām saprast, kam vajag vairāk un kam mazāk, lai visi atrastos uz viena viļņa.

Pēc tevis teiktā secinu, ka visiem ir viens rāmis ar iespējamiem individuāliem pielāgojumiem.

Tieši tā! Basketbols ir komandas spēle, taču katru komandu veido divpadsmit unikāli spēlētāji, un katram no viņiem nepieciešama individuāla pieeja. Ja treniņš sākas 11:00, tad spēlētāji ierodas jau no 9:15, lai izietu savu personalizēto pirms treniņa protokolu. Tas ir izveidots, ņemot vērā basketbolistu traumu vēsturi, fizioloģiju un spēles pozīciju. Šī protokola ietvaros spēlētāji iziet medicīniskās procedūras, koriģējošos vingrinājumus, treniņu svaru zālē un individuālās tehnikas slīpēšanu laukumā.

Vai pirms darba sākšanās veicāt kādus testus un ir izdevies jau salīdzināt rezultātus?

Ir ļoti svarīgi, ka mēs pēc iespējas vairāk ņemam ārā minēšanu kā “man liekas, mums vajadzētu”. Dati ir ļoti svarīgi, turklāt, kas balstīti uz objektīviem testiem. Tie mums palīdz saprast, kur atrodamies un kurā virzienā ir jāiet. Kad veicam testus atkārtoti, tad saprotam, vai īstenībā esam gājuši pareizajā virzienā vai tomēr treniņu procesā nepieciešams veikt korekcijas.

Regulāri veiktie testi, ar ko palīdzību uzraugām spēlētāju veselību un gatavību, ir dažādi. Taisām asins analīzes, sekojam līdz ķermeņa svaram un tauku procentam. Ja nepieciešams, pielāgojam uzturu, lai spēlētājs sasniegtu optimālo formu. Ja kādam ir veselības sūdzības, izmantojam sonogrāfiju vai magnētisko rezonansi, kas ātri palīdz noskaidrot problēmu cēloni. Papildus tam ir slodzes tests, funkcionālie un snieguma testi, kas mums palīdz saprast, kā katrs spēlētājs reaģē uz treniņu intensitāti. Piemēram, ir vingrinājums, kurā pēc iespējas īsākā laikā jāparāda pēc iespējas lielāka jauda. Šo vingrinājumu liekam kopā pret vertikālo lēcienu, saņemot dinamiskā spēka indeksu. Tas mums parāda, kas visvairāk limitē spēlētāju - spēka vai ātruma īpašību trūkums. Pirms katra treniņa spēlētāji aizpilda īsu anketu par veselību un pašsajūtu, bet treniņus monitorejam ar “FirstBeat” sistēmu.

Treneris Banki preses konferencē minēja, ka attiecībā par treniņnometni Slovēnijā jūsu viedoklis bija, ka izvēlētajai vietai nevajadzētu būt pārāk augstu virs jūras līmeņa.

Mūsu ārsti, Mārtiņš Pulvers un Mārcis Jakovičs ir no izturībniekiem. Viņiem ir liela pieredze strādājot augstkalnē. Atrašanās virs jūras līmeņa fizioloģiski dod lielu stresu organismam, turklāt ir novērojama lēnāka atjaunošanās. Tā kā Rīga neatrodas 1000 vai 2000 metrus virs jūras līmeņa, tad vēlējāmies līdzīgā augstumā trenēties. Fizioloģiski nav pamatojuma braukt uz augstkalnēm, ja vien šādā lokācijām nav plānotas spēles vai sacensības. Šāda nometne, virs 2000 metriem virs jūras līmeņa, dotu efektu, ja tā ilgtu trīs līdz četras nedēļās. Uz tik īsu laiku kā vienu nedēļu tas nebūtu pareizi.

Ar ko jūs piesaistīja Slovēnijas kandidatūra?

Personīgi mēs vēlējāmies vienu nedēļu trenēties ārpus Latvijas. Gribējām, lai visi ir vienā vietā. Tā arī plānojas sagatavošanās posma intensīvākā nedēļa. Viss pakārtots tā, lai šajā nedēļā spēlētāji ar labu atdevi varētu trenēties. Svarīgi bija arī atrast komandu, pret kuru varētu uzspēlēt. Tā kā to faktoru ir diezgan daudz.

Idejiski vēlējāmies, lai ir tiešais lidojums, jo arī lidošana ir stress. Vēlams, lai tas nav nakts reiss un nav pārsēšanās. Arī šie faktori var piešķirt papildus stresu un var ietekmēt atjaunošanās procesu, pat arī nākamo treniņu. Svarīgi, lai gultas viesnīcā būtu labas. Lai arī ieguldītais darbs treniņos ir svarīgs, varam atrast argumentus, kāpēc atjaunošanās un laiks ārpus treniņiem ir vēl nozīmīgāks. Viesnīcas izvēlē svarīgākie faktori ir gulēšana un ēšana. Tālāk seko treniņu apstākļi - kur atrodas basketbola zāle, kāda ir trenažieru zāle. Papildus varēsim aizvadīt spēli un pēc tam ir labs lidojums atpakaļ uz Rīgu. No manas puses ir svarīgi, lai tas nav augstu virs jūras līmeņa, ir laba viesnīca, var labi gulēt, paēst, labi atjaunoties un trenēties.

Ja nākamā nedēļa (no 4. līdz 11. augustam) plānota kā grūtākā sagatavošanās posmā, vai pēc tam slodzes samazināsies?

Kad sportā veido plānu, tad tiek ņemts vērā gala mērķis, kas šoreiz ir Eiropas čempionāts. Mēs zinām grupu spēļu kalendāru un aptuveni arī tālāko spēļu datumus. Ja, piemēram, nedēļā ir trīs spēles, tad sagatavošanās ciklā mēs gribam vismaz trīs tādus ļoti augstas intensitātes treniņus nedēļā. Tas liek plānot, jo ir augstās un vidējās slodzes, kā arī atjaunošanās treniņi. Mēs mēģinām saprast, kurā brīdī ir parocīgi un būtu ieteicams veikt augstākās intensitātes treniņus, bet kurā brīdī mums vajadzētu noņemt kāju no gāzes pedāļa un trenēties nedaudz mierīgāk.

Mēs vadāmies pēc treniņzinātnē zināmā principa “superkompensācija”. Tas nozīmē, ka slodzes laikā ķermenis īslaicīgi kļūst vājāks, taču ar kvalitatīvu atjaunošanos sasniedz augstāku veiktspējas līmeni nekā iepriekš. Mūsu mērķis ir, lai uz Eiropas čempionātu esam gatavi ne tikai fiziski, bet arī taktiski, tehniski, mentāli un emocionāli. Lai laukumā varētu parādīt absolūti labāko sniegumu.

Pagājušajās vasaras olimpiskajā kvalifikācijā varēja novērot, ka otrajā spēlē pēc kārtas basketbolistu sniegums nebija augstvērtīgākais. Šī gada “EuroBasket 2025” grupā mums ir viena reize ar divām spēlēm pēc kārtas pret spēcīgiem pretiniekiem. Vai pagājusī vasara ir devusi kādas mācības?

Iepriekšējais cikls nepārsteidza. Līdzīgi man jautāja Pasaules kausa laikā, kad mums arī bija “back-to-back” spēles. Atjaunošanos ietekmē daudzi faktori. Viens no tiem ir - tu uzvari vai zaudē. Pēc uzvarām atjaunojies ātrāk, bet zaudējumos to panākt ir grūtāk. Pagājušās vasaras turnīrs notika neilgi pēc sezonas beigām. Spēlētāji ar lielāku lomu komandā bija pēc ilgām sezonām klubos. Bija sakrājušās lietas, kas atjaunošanās procesu padarīja lēnāku, taču tādi nebijām vienīgie - šādā situācijā bija visas komandas. Tas ir kaut kas, kas jāņem vērā, tomēr ir daudz ietekmējošo faktoru - spēlētāju mijiedarbība, kas notiek ārpus basketbola un vai nav iekrājušies savainojumi. Parasti saka, ka pie vainas fiziskais, bet jāskatās plašāk.

Kāds kopumā izskatās nodrošinājums arēnā un viesnīcā uz turnīra laiku jums kā medicīnas pārstāvjiem?

Arēnā mums ir svaru zāle. Esam izveidojuši veiksmīgu sadarbību uz trīs gadiem ar itāļu kompāniju “TechnoGym”. Šo svaru zāli mums nodrošina par velti, jo tā strādā arī kā tāds “showroom”. Uz šejieni atbrauks pasaules līmeņa zvaigznes. Varbūt tās ieraudzīs sev ko noderīgu un no uzņēmuma arī iegādāsies. Kopumā apstākļi mums ir ļoti labi. Ar to, ka nodrošinājums mums ir top līmenī, vēlamies celt spēlētāju vēlmi piedalīties Latvijas izlasē. Gribam nodrošināt labākos resursus, lai viņi ātrāk atjaunotos un būtu ātrāka rehabilitācija pēc traumām. Lielāko daļu no procedūrām varam paveikt šeit pat uz vietas. Mums nav ar spēlētājiem jābrauc uz slimnīcu, poliklīniku vai privāto klīniku.

Kas tev pašam ir tāds lielākais izaicinājums šajā sagatavošanās posmā?

To, ko uzlieku par mērķi jeb izdarīt savu darbu pēc iespējas augstākā līmenī. Ar katru kopā sanākšanas reizi mēs vēlamies kļūt par pāris procentiem labāki. Tas prasa papildus resursus, taču labā lieta ir tā, ka ar lielu daļu no spēlētājiem kopā strādāju jau daudzus gadus. Biju brīvprātīgais izlasē, kad par tās treneri vēl strādāja Ainars Bagatskis. Daudzi no basketbolistiem trenējas “Kaizen” sporta zālē, kurā esmu viens no īpašniekiem. Laika gaitā viņi ir iepazinuši manu treniņu sistēmu un struktūru.

Un kas varētu būt grūtākais tavā darbā “EuroBasket” laikā?

Kā fiziskās sagatavotības trenerim mans darba apjoms Eiropas čempionāta laikā samazinās, jo galvenā uzmanība tiek veltīta spēlētāju atjaunošanās procesam. Spēles ir ļoti augstas intensitātes slodze, tāpēc mūsu uzdevums ir atrast efektīvākos veidus, kā starp spēlēm palīdzēt basketbolistiem ātrāk atjaunoties. Čempionāta laikā nebūs intensīvu treniņu. Tajos fokuss būs uz kvalitatīvu atjaunošanos. Liels izaicinājums būs individuālā komunikācija ar spēlētājiem, lai palīdzētu viņiem rūpēties par miega higiēnu - atrast veidus, kā mentāli atslēgties no spēlēm, pārliecināties un nodrošināt pietiekamas miega stundas (pat vairāk nekā vajadzētu), samazināt laiku pie ekrāniem un ierīcēm, un izveidot tumšu, mierīgu vidi kvalitatīvam miegam. Ja spēle beidzas ap 21:00 vai 22:00, adrenalīns un emocijas bieži vien neļauj iemigt līdz pat trijiem naktī. Centrālajai nervu sistēmai ir divi atzari - simpātiskais un parasimpātiskais. Kamēr simpātiskais atbild par stresa situācijām, mūsu uzdevums ir palīdzēt spēlētājiem ātrāk pāriet uz atjaunošanās stāvokli, aktivizējot parasimpātisko nervu sistēmu. Tieši tā veicina organisma atkopšanos. Ja katram individuāli spēšu atrast visefektīvāko pieeju, tad tas būs lielākais ieguvums gan viņiem, gan komandai kopumā.

Oops! Notikusi kļūda