Teju 70 "cietumnieki" skrien pa Juglas mikrorajonu - tā Rīgā uzņem filmu "Jelgava ‘94"
Jelgavā un Rīgā atsākusies Jura Podnieka studijas spēlfilmas “Jelgava ‘94” filmēšana. Filma tiek veidota pēc Jāņa Joņeva tāda paša nosaukuma romāna. Pirmajās pavasara filmēšanas perioda dienās uzfilmētas gan vairākas ainas Jelgavā, gan arī kāda aina par vienu no dramatiskākajiem 1994. gada notikumiem Latvijā – cietumnieku bēgšanu no Pārlielupes cietuma Jelgavā.
Pārlielupes cietumā liktenīgi bija divi gadi – 1993. un 1994., kad ieslodzītajiem izdevās īstenot divus bēgšanas mēģinājumus. 1993. gadā bēgšanu no cietuma organizēja tā sauktā Liedes banda. 1994. gada 28. jūlijā notika vērienīgākais bēgšanas gadījums valstī, kad no Pārlielupes cietuma pa tuneli izkļuva 89 ieslodzītie. Tolaik Latvijā vēl bija tā sauktie juku laiki, tāpēc netiek izslēgts, ka šie bēgšanas mēģinājumi bijuši tik sekmīgi tāpēc, ka kāds no atbildīgajiem darbiniekiem vienkārši pievēris acis uz notiekošo.
Atsākas filmas “Jelgava ‘94” filmēšana
Jelgavā un Rīgā atsākusies Jura Podnieka studijas spēlfilmas “Jelgava ‘94” filmēšana. Filma tiek veidota pēc Jāņa Joņeva tāda paša nosaukuma ...
Cietumnieku lomā iejūtas 70 skūtgalvji
Lai nofilmētu cietumnieku bēgšanas ainu, filmas veidotāji talkā aicinājuši aptuveni 70 vīriešus bez matiem. “Neskatoties uz lūgumu ierasties ar noskūtu galvu, daži kungi tomēr bija atnākuši ar matiem, kurus tad uz vietas grimēšanas un gatavošanās procesā nācās noskūt,” piebilda filmas veidotāju pārstāve Marta Kontiņa.
Filmēšanas process kopumā ildzis no pēcpusdienas (aptuveni pulksten 18.00) līdz pat vēlai naktij. Kopumā cietumnieku lomas atveidotāji, kuri tika saģērbti speciālos cietuma drānas imitējošos tērpos, pāri tiltam brīvībā skrējuši vismaz 7 reizes.
Jāpiebilst gan, ka 1994. gadā, kad notika īstā bēgšana no Pārlielupes cietuma, ieslodzītajiem matus vairs neskuva un arī vienots apģērbs netika izsniegts. Filmas veidotāji klasiski skūtā, tumši zilā jakā un biksēs tērptā cietumnieka tēla izvēli gan skaidro ar nepieciešamību mākslas filmā uzskatāmi parādīt, ka bēgošie vīri ir rūdīti noziedznieki.
Kopumā pavasara filmēšanas posms sācies arī ar pārmaiņām, proti, filmai ir jauns galvenā varoņa – zēna vārdā Jānis – atveidotājs. Matīss Barons, kurš izturēja pirmo atlasi, bija spiests pārciest kājas operāciju, tāpēc tika izsludināta jauna atlase. Tajā starp vairākiem desmitiem kandidātu lomai tika izvēlēts harizmātiskais Bruno Bitenieks no Rīgas. Bruno ir 14 gadus vecs un mācās Rīgas Teikas vidusskolā.
Pirmais zaļais kinoprojekts Latvijā
Filmas producente Antra Cilinska atklāj vēl kādu iniciatīvu, kuru uzņēmusies filmas veidošanas komanda: “Filmēšanas process vienmēr saistīts ar lielu resursu patēriņu – elektrība, benzīns, ēdiens, trauki un citas lietas. Starptautiski arvien vairāk tiek runāts par to, kā veidot filmas tā, lai resursu patēriņš nebūtu tik milzīgs. Arī mēs vēlamies izturēties atbildīgi pret šo procesu, tādēļ esam uzstādījuši sev mērķi – kļūt par pirmo zaļo filmas projektu Latvijā. Sākām ar pamatiem – lietojam termokrūzes, nevis plastmasas krūzītes, izmantojam elektrovelosipēdus, lai veiktu nelielus attālumus, šķirojam atkritumus, bet filmēšanas grupa ir iedegusies un šobrīd jau nebaidāmies domāt ambiciozi. Plānojam saņemt arī starptautisku sertifikātu, kas apliecinās šo mūsu iniciatīvu. Šis process nebūtu iespējams bez pieredzējušiem partneriem, jo šajā procesā arī paši daudz mācāmies. Tīrās enerģijas uzņēmums Fortum, kas strādā Jelgavā jau 10 gadus, kā arī “Latvijas Zaļais punkts” mūs izglīto domāt zaļi.”
Filmas “Jelgava ‘94” Režisors ir Jānis Ābele. Scenārija autors ir Matīss Gricmanis. Filma saņēmusi Nacionālā Kino centra finansējumu. Tās tapšanu atbalsta Jelgavas pilsētas pašvaldība, “Fortum” un “Latvijas Zaļais punkts”. Filmas pirmizrāde plānota 2019. gada pavasarī.
