Par operetes teātri Rīgā cīnās arī Ilze Jurkāne
Latvijas Operetes fonda pasākumus kopš tā dibināšanas 2013.gada jūlijā apmeklējuši aptuveni 50 000 cilvēku, Operetes teātra atjaunošanas iniciatīvai veltītajā preses konferencē sacīja fonda valdes priekšsēdētāja Agija Ozoliņa-Kazlovska.
Mūziķi un sabiedrības sejas iestājas par Operetes teātra atjaunošanu
Sākta parakstu vākšana par Latvijas Operetes teātra atjaunošanu.
Viņa pauda nostāju, ka operetes teātra žanrs spēj skatītājiem sniegt daudzveidīgu piedāvājumu, kā arī var būt tā jaunas auditorijas "ievadītājs" klasiskajā mūzikā. Par to liecinot Operetes fonda rīkoto pasākumu apmeklētāju skaits, jo bieži vien biļetes uz tiem ir izpārdotas vai arī norit ar tikai pāris tukšām sēdvietām.
Taujāta par iespējamām operetes teātra telpām, fonda vadītāja atbildēja, ka tiek apsvērta "VEF kultūras pils", kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas telpas. Operetes fonda vadība uzskata, ka operetes teātrim tradicionāli jāatrodas Rīgas centrā, kas arī veicina tā pieejamību plašākai sabiedrībai un tūrismam.
Ozoliņa-Kazlovska apgalvoja, ka, pēc pārrunām ar Kultūras ministriju, ir skaidrs, ka valsts īpašumā esošo kādreizējo Rīgas Operetes teātra ēku Brīvības ielā 96 iecerēts izmantot kultūras nozares vajadzībām.
Operas soliste un Operetes fonda valdes locekle Sonora Vaice pauda, ka operetes izrāžu apmeklētāju rindās pēdējo gadu laikā novērojams ievērojams jauniešu skaita pieaugums. Arī Vaice norādīja uz iespējām veidot daudzveidīgu teātra programmu. "Zināmas dienas mēnesī varētu aizpildīt operetes, mūzikli, baroka izrādes, vai, piemēram, klasiskais džezs un roks. Es domāju, ka teātris būtu noderīgs visiem šiem žanriem. Veidotos tāds apvienojums, kas sniedz dažādu veidu piedāvājumu," sacīja Vaice.
Pēc Operetes fonda vadības teiktā, teātra darbības atjaunošanai būtu nepieciešams ikgadējs bāzes finansējums 200 000 eiro apmērā, kas nosegtu pamata izmaksas, savukārt papildu izdevumus, pēc Ozoliņas-Kazlovskas teiktā, iespējams piesaistīt no privātiem sponsoriem. Ozoliņa-Kazlovska pauda, ka citiem valsts teātriem ikgadējais bāzes finansējums ir krietni lielāks, tādēļ aizbildinājumi, ka valstij nav līdzekļu Operetes teātra atjaunošanai, ir nepamatoti.
Arī šovasar fonds iecerējis rīkot starptautisko operetes festivālu, kam pašlaik sagatavotas trīs izrādes. Vienu no tām veidojis pašmāju autors kā veltījumu Latvijas valsts simtgadei. Tāpat vēl vienu izrādi fonds plāno rīkot rudenī.
Kā ziņots, sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Latvijas Operetes teātra atjaunošanu. Ozoliņa-Kozlovska skaidroja, ka 1995.gadā tika slēgts Rīgas Muzikālais teātris jeb Operetes teātris. Kopš tā laika Latvija esot vienīgā Eiropas galvaspilsēta, kur nav sava Operetes teātra, "tādējādi nostādot sevi tādā kā Baltijas provinces lomā".
Iniciatīvas autores ieskatā Operetes teātrim patlaban ir ļoti spēcīgs mākslinieciskais potenciāls, kas netiek pilnvērtīgi izmantots valsts labā un skatītāju interesēs. Tāpat Latvijas Operetes fonds ir izveidojis saturisko pamatu profesionāla teātra ilgtspējīgai darbībai - Operetes teātra kolektīvu ar vairāk nekā 120 profesionāļiem, tostarp solistiem, kori, dejotājiem, orķestri, tehnisko, radošo, administratīvo komandu.
Līdz šim iniciatīvu atbalstījuši 216 cilvēki.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, fonds 2016.gadā strādāja ar 153 635 eiro apgrozījumu un 12 894 eiro zaudējumiem, bet pērn tas strādāja ar 202 112 eiro apgrozījumu un 29 863 eiro peļņu.
