Uzzini, ko par spēlfilmu "Paradīze 89" domā skatītāji

Kāds tajā saskata savas bērnības ainas, vēl kāds to uzskata par veidu, kā uzsākt dialogu ar saviem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem. Latvijā filmu “Paradīze 89” noskatījušies jau vairāk nekā 42 000 cilvēki, uzzini, ko viņi par to domā!

“Paradīze 89” - Bērnības atmiņu klade

“Lielu filmas daļu noraudāju. Tik tuvs bija filmas stāsts - mans bērnības stāsts. Filma ir fantastisks ceļojums atpakaļ bērnībā - kleitās, matu gumijās, mēbelēs, vēstures notikumos un sajūtās. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka nāku no laimīgas bērnības, tad tagad droši varu teikt - nāku no paradīzes!” raksta skatītāja Inese Eglīte.

“Šodien ar savu astoņgadīgo meitu biju uz filmu! Man 89.gada 23.augustā bija tieši 9 gadi. Atceros visu! Filma uzjundīja skaistas atmiņas! Notrausu arī emocionālas asaras! Atgriešanās bezbēdīgajā bērnībā! Paldies visiem jums par kolosālo filmu! Īpaši sveicieni Madarai! Ar Madaru bija gods ilgu laiku dziedāt kopā “Knīpās un knauķos”! Lai jums burvīgi radošas idejas turpmāk!” saka Ginta Lase.

“Mūsu ģimene tikko no filmas! Apraudājos 3 reizes! Ne jau sižeta dēļ, bet “parāva vaļā” bērnības sajūtas un atmiņas, Paldies, par filmu!!! P.S. Un mana mīļākā ķīniešu kleitiņa bija Maijai mugurā,” savās sajūtās dalās Līga Ozola.

“Vienkārši ekselenta! Tik dzīva un īsta, it kā man būtu bijusi iespēja atgriezties bērnībā,” tā Ilze Gotharde .

“Šodien sagaršoju, saskatīju, sajutu nepieskatīto bērnību sen, sen atpakaļ. Paldies filmai “Paradīze 89”,” raksta skatītāja Inese Dausa.

“Paradīze 89” - stāsts visu laiku bērniem

“Paldies par filmu! Ticēju, ka būs laba. Mūzikas izvēle lieliska - pastiprināja sajūtas, atmiņas. Meitiņa, četrgadniece, noskatījās ar pilnu uzmanību, lai gan tik mazam bērnam filma ir par sarežģītu. Tētim mājās pirmo atstāstīja epizodi par milzīgo melno briesmoni (Ļeņina statuju), kas gribēja saķert Paulu. Vēl ilgi būs temati sarunai,” uzskata Ilze Burtniece.

Vēl kāda skatītāja raksta, ka kopā ar meitu noskatījusies šo filmu ne vienu reizi vien. “Vakar ar meitu noskatījāmies divreiz pēc kārtas - kā no vienas zāles ārā, tā otrā uzreiz iekšā - tik ļoti viņai patika! Gribot redzēt vēl trešo reizi. Es arī!”

“Skatījāmies “Paradīze 89” kopā ar bērniem. Desmitgadīgā Anna teica: “Es arī gribētu tādu bērnību, jo tad nebija mobilo telefonu!" atklāj Vija Veisa.

“Ar ģimeni bijām uz simtgades filmu “Paradīze 89”. Šodien pirmklasniece: “Uztaisīšu tev cukurūdeni, lai nervi nomierinās!” Filmu ir uztvērusi,” sociālajos tīklos dalās skatītāja Laura Ausekle.

“Šodien bija zīmīgs kinobrīdis, ar dēlu skatījāmies filmu “Paradīze 89”, skaidroju dēlam Baltijas ceļa nozīmi, vecos manus bērnības laikus. Pārrunājām tā laika ikdienu, cik nu spēju atcerēties. Pašai pilns emociju! Sajūtu filma!” raksta kāda skatītāja.

“Paradīze 89” – autentiska, patiesa, emocionāla

“Ļoti, ļoti patika! Gājām mājās aizkustināti un priecīgi! Sevišķi ielīksmoja autentiskums, ļoti aizkustināja sižetiskā līnija ar lietuviešu puisi un Blusu [karoga līķauts bija KAUT KAS!], interesanta šķita mirklīgā pārnese uz mūsdienām un norāde, ka bērni visos laikos sapņo par pilnu, laimīgu ģimeni. Milzīgs paldies par filmu!” atklāj Elīna Lāce.

Skatītāja Zane Lazdiņa uzskata, ka tā ir “Filma, kas jāredz ikkatram cilvēkam, kas Latviju sauc par savu dzimteni. Favorītlatviešu filma! Ceru, ka iekļūs kino klasiku sarakstā kopā ar Limuzīnu Jāņu nakts krāsā.”

““Paradīze 89” ļāva paraudzīties uz tā laika spraigajiem notikumiem atturīgi, sevišķi nedramatizējot, veiksmīgi izvairoties no vairuma simtgades filmu mākslīgā patriotisma iepotēšanas šī brīža paaudzei,” uzskata skatītājs Reinis Znotiņš.