Superhita "Despacito" autors Lūiss Fonsi ekskluzīvā intervijā stāsta par ceļu uz slavu un gaidāmo koncertu Rīgā

Lūisa Fonsi vārds Latīņamerikas valstīs paskaidrojumus neprasa. Tur viņš ir labi pazīstams, turklāt jau sen. Šo mūziķi lieliski zina arī tādas latino superzvaigznes kā Rikijs Mārtins un Dženifera Lopesa. Prestižais mūzikas žurnāls „Billboard” vēl pirms sešiem gadiem nosaucis Lūisu Fonsi par „Latīņamerikāņu mūzikas jaunās paaudzes līderi”.

Klausītājiem un pašam mūziķim par lielu pārsteigumu, viņa šogad izdotais superhits „Despacito” pārspējis daudzus līdz šim uzstādītus rekordus. Vietnē „YouTube” tas ir visvairāk skatītais videoklips pasaulē, tās pārsniedzis jau 4 miljardus skatījumu. Savukārt Fonsi un kanādiešu meiteņu elka Džastina Bībera radītais remikss 16 nedēļas sabijis pirmajā vietā ASV singlu čārtā, tieši tikpat kā popdīvas Meraijas Kerijas un „Boys II Men” absolūtais rekordhits „One Sweet Day” 1995. un 1996. gadu mijā.

Kā jūs raksturotu, kas ir Lūiss Fonsi, cilvēkam, kurš jūsu vārdu izdzird pirmo reizi?
Esmu dzimis skaistā salā, ko sauc par Puertoriko, bet uzaudzis Amerikas Savienotajās Valstīs, dzīvojot Orlando un Maiami. Ar dziedāšanu es nodarbojos jau 20 gadus, tā, ka diezgan ilgu laiku. Drīzumā gatavojos laist klajā savu devīto mūzikas albumu. Pats sevi uzskatu par vienkāršu puisi, kurš mīl un rada mūziku. Cik vien sevi atceros, es allaž esmu aizrāvies ar mūziku, bet tagad jūtos īpaši laimīgs, ka pateicoties tai, man dota iespēja apceļot pasauli un sniegt koncertus. Tas, ka mans singls „Despacito” kļuva par hitu visā pasaulē, pavēra daudzas durvis. Cilvēki sāka iepazīt mani, manu mūziku un uzzināja, ko esmu paveicis jau pirms tam.

Kad rakstījāt „Despacito”, vai varējāt iztēloties, ka šī dziesma kļūs par tik lielu hitu visā pasaulē?
Pavisam noteikti nē, tas bija milzu pārsteigums. Man gan bija sajūta, ka dziesma savā ziņā ir īpaša, taču pat neprātīgākajos sapņos es nevarēju iedomāties, ka tā pārspēs valodas barjeru [Skaņdarbs ieskaņots spāņu valodā – Aut.] un kļūs par šādu fenomenu visā pasaulē. Tas mums visiem bija milzīgs pārsteigums. Man patiešām ir neviltots prieks, ka pateicoties šai dziesmai un tās panākumiem arī es varu iepazīt pasauli.

Kā aizsākās jūsu sadarbība ar Džastinu Bīberu? Kurš kuru atrada pirmais?
Viņš sameklēja mani. Mana dziesma jau bija izdota, tā iznāca šā gada janvārī, bet zvanu no Džastina Bībera es saņēmu aprīlī. Mana dziesma bija apritē jau četrus mēnešus un bija kļuvusi par lielu hitu Latīņamerikā, Meksikā, Karību jūras valstīs, Spānijā un Itālijā. Šajās zemēs tā bija numur viens. Džastins to izdzirdējis un viņam tā ļoti iepatikusies. Viņš sazinājās ar mani un sacīja: ‘Hei, es gribu būt daļa no tavas dziesmas.’ Man šī doma ļoti patika.

Vai spējāt noticēt, ka tas patiešām ir Džastins Bībers, kas zvana?
Man par Džastina ieinteresētību pavēstīja ierakstu kompāniju. Vispirms ar manu menedžmentu bija sazinājušies viņa komandas cilvēki, un zvans sekoja tikai pēc tam.

Vai būtu korekti teikt, ka Džastins Bībers palīdzēja dziesmai gūt tās lielos panākumus Eiropā?
Es domāju, ka noteikti. Viņš ir liels mākslinieks. Cilvēki lieliski zina, kas ir Džastins Bībers un, ja viņš iesaistās dziesmas tapšanā, tas neapšaubāmi ļoti palīdz. Daudzi fani nezināja manu mūziku, bet Džastins pamudināja viņus tajā ieklausīties. Uzskatu, ka tas patiešām ir nozīmīgs faktors, ka viņš bija daļa no šī skaņdarba.

Kādā no nesenām intervijām Džastins izteicies, ka arī viņš juties pārsteigts par „Despacito” lielajiem panākumiem. Viņš sacījis: „Man ļoti patika šī dziesma, taču nekad nedomāju, ka sekos kas tāds!”
Man šķiet, tas bija pārsteigums absolūti visiem. Tādi panākumi kā dziesmai „Despacito” vispār ir liels retums. Šis skaņdarbs pārspējis visus līdzšinējos rekordus. Tas kļuvis par visvairāk skatīto mūzikas videoklipu, turklāt oriģinālajā versijā, kurā nepiedalās Džastins Bībers! „Despacito” arīdzan ir visu laiku visvairāk straumētā dziesma. Lai gan mēs paši ļoti ticējām šai dziesmai un uzskatījām, ka tai piemīt visi nepieciešamie komponenti, lai kļūtu par hitu, arī mēs nebijām gatavi kam tādam. Tas bija liels jo liels pārsteigums.

Kad Džastins ar koncertu viesojās Puertoriko, jūs kāpāt uz skatuves un kopīgi izpildījāt „Despacito”. Vai varam cerēt, ka arī viņš kādudien pievienosies jums kādā no koncertiem kā viesmākslinieks?
(Smejas) Nedomāju, ka tas notiks, taču tas būtu fantastiski. Džastins ir ļoti jauks puisis.

Jums jau agrāk ir bijuši numur 1 singli Latīņamerikas mūzikas čārtos, taču šis bija pirmais numur 1, kas sasniedza ASV singlu topa pirmo vietu. Vai sajūtas ir atšķirīgas?
Sajūtas ir neaprakstāmas, ka tava dziesma 16 nedēļas nepamet prestižā ASV singlu topa pirmo pozīciju un kļūst par absolūtu rekordisti. Tas tiesa, man arī agrāk bijuši numur 1 hiti Latīņamerikas zemēs, taču šis notikums bija kaut kas nereāls, kaut kas neaprakstāms. Sajūtas noteikti ir atšķirīgas. Pirmkārt jau tas, ka es šo dziesmu dziedu spāņu valodā, turklāt esmu sarakstījis gluži tādā pašā manierē, kā rakstu visas pārējās savas dziesmas. Man tas nozīmē ļoti daudz, ka šo skaņdarbu zina ne tikai Latīņamerikāņu kopiena (kur no sirds mīlu!), bet, ka to klausās visā plašajā pasaulē. Arī es gūstu iespēju mācīties jaunas valodas un iepazīt jaunas kultūras. Pavisam drīz viesošos pie jums Rīgā pirmo reizi. Tā visa nebūtu bez dziesmas „Despacito”!

Vidusskolas gados spēlējāt vienā grupā ar Džouiju Fatoni no „’N Sync”. Vai bijāt tuvi draugi un šo draudzību esat saglabājuši aizvien?
Viņš joprojām ir viens no maniem labākajiem draugiem! Es ar viņu iepazinos jau pamatskolas gados, kad biju 12 gadus vecs un ar ģimeni tikko kā pārcēlies uz ASV. Viņš kļuva par vienu no maniem pirmajiem draugiem. Mēs kopā pavadījām daudz laika. Vidusskolas gados kopīgi piedalījāmies ludziņās un mūziklos, un dziedājām pašu dibinātajā grupā „Big Guys’. Var teikt, ka mēs ar viņu kopīgi uzaugām.
Mēs esam lieli draugi un aizvien sazvanāmies vismaz reizi nedēļā.
Džouijam bija labi panākumi ar „’N Sync”. Tagad viņš aizrāvies ar daudz ko citu – filmējas kino, veido savus TV šovus. Viņš ir ļoti talantīgs un foršs cilvēks.

Esat ieskaņojis kopīgu duetu ar Kristinu Agileru viņas spāņu valodā izdotajam albumam „Mi Reflejo”. Kā bija sadarboties ar Kristinu?
Viņa ir fantastiska dziedātāja! Savas karjeras pirmsākumos Kristīna ierakstīja albumu spāņu valodā un izvēlējās mani, lai kopā ieskaņotu skaistu balādi. Man patika strādāt kopā ar viņu, Kristīnai piemīt apbrīnojami spēcīga balss.

Esat uzstājies kā iesildošais mākslinieks pirms Kristinas lielākās sāncenses, Britnijas Spīrsas koncertiem ASV un Meksikā. Vai satikāt Britniju arī personīgi? Kāda viņa ir kā cilvēks?
Kopā ar Britniju bijām turnejā pusotru mēnesi. Tas bija 2002. gadā, kad arī pašam karjera tikai sāka veidoties. Britnijai šī bija grandioza turneja un man bija liels gods izpildīt četras vai piecas savas dziesmas, iesildot publiku pirms viņas šova. Katru dienu bijām citā vietā, uzstājāmies citai publikai. Arī šī pieredze atvēra man daudz jaunu durvju. Pati Britnija ir burvīga. Mēs bieži „ietusējām” kopā.

Jums ir arī duets ar Emmu Bantoni no „Spice Girls”...
Esmu sadarbojies ar daudziem lieliskiem māksliniekiem, un aizvien turpinu to darīt. Manā skatījumā šādas sadarbības ir lieliskas, jo tā tu spēj iepazīst arī citu mūziku. Vienmēr ir liels gods sastrādāties ar patiešām talantīgu cilvēku! Uzskatu, ka šādi mēs viens otru papildinām, viens no otra mācāmies un suminām viens otra radīto mūziku.

Ar kādu mākslinieku jūs vēlētos sadarboties nākotnē? Kāds ir jūsu lielākais sapnis?
Man patīk dažādība. Iespējams vēlētos sastrādāties ar kādu, kurš muzikāli radikāli atšķiras no manis paša. Ceru sadarboties ar izciliem latīņamerikāņu, amerikāņu un eiropiešu mūziķiem, kuri pārstāv dažādus žanrus. Taču mans visu laiku iecienītākais mākslinieks ir Stīvijs Vonders. Sadarbība ar viņu būtu īsts sapņa piepildījums!
Taču arī manā gaidāmajā albumā jūs dzirdēsiet dažus pārsteigumus, dažas lieliskas sadarbības ar tautā apbrīnotiem māksliniekiem. Ceru, ka būsiet modri, ja pavisam drīz klajā nāks mana nākamā dziesma!

Jūsu meitai Mikaelai decembrī būs 6. dzimšanas diena. Vai arī viņa izrāda interesi par mūziku un dziedāšanu?
Manai meitai ļoti patīk mūzika. Viņa labprāt dejo un dzied, un jau sākusi apmeklēt vokālās nodarbības. Man kā tētim, protams, šķiet, ka meitai viss sanāk ļoti labi. Pagaidām vēl ir pāragri spriest, kādas būs viņas intereses un cik nopietni meita gribēs tām pievērsties. Taču jau tagad redzu, ka mūziku viņa izjūt līdzīgi kā es, kad biju viņas vecumā. Es atbalstīšu Mikaelu, lai kādu dzīves ceļu viņa izvēlētos. Es nespiedīšu meitu nodarboties ar mūziku. Tai ir jābūt sirdslietai.

Vai jums nepietrūkst sievas un abu bērnu, kad esat turnejā?
Sabalansēt ģimenes dzīvi ar turneju nav viegli. Taču ģimene ir mans balsts. Tā mani tur pie zemes, mudina attīstīties un doties tālāk. Ģimene mudina mani smagi strādāt un sniedz man lielu iedvesmu. Ļoti ceru, ka arī es to iedvesmoju. Protams, ir ļoti grūti būt prom uz ilgāku laiku. Taču viņi ir mans lielākais balsts dzīvē.