Magone Burka apprecējusies ar lietuvieti un turpmāk godājama kā Šutoviene

Pāris laulājās pareizticīgo garā Londonā, bet pēc ceremonijas devās fotografēties Haidparkā un citās vietās pilsētā.

Tagad ģimene būs ļoti kupla, vēsta portāls Skaties.lv. Proti, Magonei ir divi dēli, un arī Zanas ir divu puiku tēvs, turklāt vienu no bērniem audzinājis kā vientuļais tēvs.

Vēl pirms gada mediji vēstīja par Magones nebeidzamo attiecību sāgu ar Venti Vītolu. Nu šīm attiecībām, šķiet, pielikts trekns punkts - sieviete Latvijā jau labu laiku vairs nedzīvo.

Toreiz Magone publiski pateica visu, kas viņai uz sirds par neremdināmo attiecību skaidrotāju Venti:

„Tev nav miera plosīt mani? Man ir ko teikt. Tava vardarbīgā attieksme ir radījusi tādu situāciju, kāda tā ir ar manu bērnu. Tu viņu gribēji abortēt un sieviete to nekad nevar aizmirst! Nerunājot par visu to ārprātu, kas notika Kandavā, kad dzīvojām ar Robi pie tevis... kautiņi, lamas, rupjības, agresija.. man tev tas nav jāatgādina! Bet vai bērnam tas ir jādzird, jāredz un jāaug tādā psiholoģiski saspringtā vidē..? Nē, tā nav normāla dzīve!

Bērniem ir nepieciešama mīlestība. Bet šķiet, to nevar iedot cilvēks, kas pats nav ticis mīlēts un nepazīst īstu mīlestību. Mīlēt nozīmē dot daļu no sevis kādam, kuru tu mīli, un nav svarīgi- cik, ko, kurš, kāpēc..?, bet dot, NEKO negaidot par to atpakaļ, pretējā gadījumā, tā nav mīlestība, bet aprēķins vai kas cits. Tad tā/ tāda nav mīlestība, bet gan pašlabuma meklēšana un savu iegribu, vēlmju apmierināšana!

Tu visur zini vainot tikai mani, bet paskaties spogulī un sāc ar sevi, un beidzot esi godīgs pret sevi.

Tu mani gribi pakļaut sev un savām vēlmēm, bet tā nevar! Tā ir cilvēka psiholoģiskā, emocionālā vardarbība un ietekmēšana... Es to nevēlos, tāpēc visus strīdus šķirs tikai tiesas! Esmu dzīvs cilvēks un man ir svarīgi, kā jūtas bērni un, ja viņi baidās no tevis (ko ir atzinis arī psihologs), tad neviens nevar piespiest mums būt ar tevi divatā, tur ir un būs trešā persona, vienmēr, lai es un bērni justos droši un pasargāti... (Pie tam, mazais tevi nepazīst, tāpēc nemaz nav iespējams, ka svešs onkulis paliek divatā ar viņu, bērnam tas var būt šoks un psiholoģiska trauma).

Un pēc visa tā, ko esmu pārcietusi, pārdzīvojusi ar bērniem tevis/ tavas uzvedības, rīcības dēļ, (un kas daļēji turpinās arī vēl joprojām), nekas NEKAD NEBŪS VISS KĀ AGRĀK! Nekad, jo izlieto ūdeni atpakaļ nesasmelsi. Par to vajadzēja domāt tad, kad tev bija iespēja būt ar mani kopā, kad biju vēl grūtniece- mīlēt, rūpēties, cienīt, ne pazemot un gānīt.., bet tu šo iespēju neizmantoji un nu vilciens ir jau sen garām...

No tevis ar bērniem esmu saņēmusi tik vien kā emocionālās un fiziskās sāpes.... un nekas to visu notikušo nespēs atgriezt un padarīt par nebijušu.

Tad es klusēju- tevis iebiedēta, apsmieta, lamāta, pazemota, iekaustīta... bet nu vairs ne.

Dzīve iet uz priekšu un katrs dzīvo savu dzīvi tādu kādu ir izvēlējies. Es ļāvu tev iet, tad kad tu aprecēji Maritu. (Tu toreiz vēl nedēļu pirms laulībām ar Maritu man rakstīji- gribēji un gaidīji, ka es teikšu- neprec viņu, esi ar mani, jo vēlējies, domāji, cerēji būt ar mani...) Gribēji un domāji, ka kļūšu greizsirdīga... nē, nekļuvu.

Es tev atbildēju- dari, kā gribi; tava izvēle, tavs lēmums; nav mana dzīve un ne man to dzīvot.

Arī vēl dažas dienas pirms jūsu laulībām ar Maritu tu man rakstīji, -ka mums tas ,,grumbuļainais ceļš ir kopīgi ejams..,,.

Nē, tu kļūdies, mums tas ceļš nav kopīgi ejams, kuru tu vēlies man uzspiest.. Nav!

Tas bija tavs aprēķins, negodīgums un spekulācijas gan pret mani, gan pret to, kuru tu apprecēji. To apliecina arī fakts, ka drīz vien jūsu laulība izjuka un sākās krīze, radās milzīgi sarežģījumi... Tā lietas nerisina.

Tu izdarīji savu izvēli, es savu. Es aizgāju. Sen. Un ļauj man aiziet no tevis pavisam, tālu un uz visiem laikiem! Neatskatoties. Neturi mani (kā vampīrs...)! Pietiek. Atlaid mani un ej savu ceļu. Bet es savu. Katram ir tiesības būt laimīgam, arī man!

Tā ir tava, tāda maniakiāli savdabīgā ,,it kā,, mīlestība, bet manī ir tukšums un siena pret tevi, tādēļ nelolo veltas cerības, ka viss varbūt varētu būt tā kā agrāk un mēs kaut kad varētu būt un dzīvot kopā. Tas nav iespējams.

Jā, es savā izvēlē kļūdījos šova laikā, jo nav iespējams cilvēku iepazīt 3 dienās! Iespējams, mana dzīves lielākā kļūda, bet no kļūdām mācās. Tāpēc, es gribu dzīvot savu dzīvi, citādu dzīvi, ne tādu, ne to dzīvi, kuru tu man ,,parādīji,,..

Tagad mūs vairs saista/saistīs tikai un vienīgi bērns, un nekas vairāk. Bet caur to es neļaušu tev manipulēt ar sevi!

Es nelieku tev šķēršļus, lai bērnu satiktu, viss ir pateikts spriedumā un saskarsme ar bērnu ir noteikta tiesas spriedumā. Tā ka nemeklē atrunas un neizdomā pats savus noteikumus. Man ir noteikta atsevišķa aizgādība pār bērnu un dzīvojot UK, visos jautājumos, kas skar bērnu un viņa intereses, lēmumus pieņemu es, bet tev UK ir tiesības viņu tikai apciemot."

Magone uz Liebritāniju pārcēlās 2015.gadā, un nu tur noslēgusi laulības.