9. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1984. gadā Inga Apine - Valmieras Drāmas teātra aktrise.

1964. gadā Ainars Kreics - zvērināts advokāts.

1961. gadā Agris Timuška - LR Valsts valodas centra direktora vietnieks.

1953. gadā Andris Brambergs - mūziķis (bass).

Jubilāri pasaulē

1985. gadā Luka Modričs - horvātu futbolists, 2018. gada Pasaules kausa labākais spēlētājs.

1980. gadā Mišele Viljamsa - amerikāņu aktrise.

1975. gadā Maikls Bublē - kanādiešu mūziķis.

1969. gadā Reičela Hantere - jaunzēlandiešu modele un aktrise.

1966. gadā Georgs Hakls - vācu kamaniņbraucējs.

1966. gadā Adams Sendlers - amerikāņu aktieris.

1963. gadā Roberto Donadoni - itāliešu futbolists un treneris.

1960. gadā Hjū Grānts - britu aktieris.

1953. gadā Ališers Usmanovs - Uzbekistānā dzimis Krievijas miljardieris.

1952. gadā Deivids Stjuarts - angļu mūziķis ("Eurythmics").

1951. gadā Aleksandrs Dauners - austrāliešu politiķis, bijušais ārlietu ministrs.

1949. gadā Susilo Bambangs Judojono - Indonēzijas prezidents.

1941. gadā Otiss Redings - amerikāņu mūziķis (miris 1967.gadā).

1941. gadā Deniss Ričijs - amerikāņu datorzinātnieks, viens no operētājsistēmas UNIX radītājiem.

1939. gadā Karloss Ortiss - puertorikāņu bokseris.

1927. gadā Elvins Džounss - amerikāņu džeza bundzinieks (miris 2004.gadā).

1923. gadā Deniels Kārletons Gajduseks - amerikāņu virusologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 2008.gadā).

1922. gadā Hanss Georgs Dēmelts - Vācija dzimis fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1890. gadā pulkvedis Hārlands Deivids Sanderss - ātrās ēdināšanas restorānu tīkla "Kentucky Fried Chicken" dibinātājs (miris 1980.gadā).

1873. gadā Makss Reinhards - vācu kinorežisors un aktieris (miris 1943.gadā).

1855. gadā Entonijs Frensiss Lukass - Horvātijā dzimis naftas ieguves pionieris, pirmās naftas ieguves vietas Teksasā atklājējs (miris 1921.gadā).

1585. gadā Armāns Žans di Plesi - Francijas kardināls Rišeljē (miris 1642.gadā).

384. gadā Flāvijs - Romas imperators (miris 423.gadā).

214. gadā Aureliāns - Romas imperators (miris 275.gadā).

Notikumi Latvijā

2008. gadā mūžībā aizgājis viens no stiprajiem latviešu vīriem, Zvejnieka dēls, Kaupo, Roplainis, Indrānu tēvs Roberts Zēbergs.

2003. gadā Ministru kabinets atbalsta Drošības policijas darbinieces Jutas Strīķes iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieces amatā. 18.septembrī Saeima aizklātā balsojumā noraida viņas apstiprināšanu šajā amatā. Neskatoties uz to, saskaņā ar Ministru prezidenta Einara Repšes izdoto rīkojumu no 22.septembra Strīķe tiek iecelta par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju.

2003. gadā Sanktpēterburgā svinīgi atklāj Rīgas skvēru, kas veidots Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas dārzi un parki" speciālistu uzraudzībā kā dāvinājums Sanktpēterburgai 300 gadu jubilejā.

2002. gadā Augstākās tiesas Senāts noraida Civillietu departamenta priekšsēdētāja Mārtiņa Dudeļa protestu lietā par Jāņa Ādamsona svītrošanu no 8.Saeimas deputātu kandidātu saraksta. Līdz ar šo spriedumu spēkā atstāts Rīgas Centra rajona tiesas lēmums, ar kuru tika noraidīta Ādamsona sūdzība pret Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) par viņa svītrošanu no saraksta, atzīstot, ka CVK rīkojusies likumīgi.

2000. gadā Rīgā oficiālā vizītē ierodas Ķīnas Tautas Republikas Visķīnas Tautas pārstāvju sapulces priekšsēdētājs Lī Pens.

1999. gadā apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK no Saeimas frakcijas par disciplīnas pārkāpumiem izslēdz deputātu Oskaru Grīgu.

1998. gadā Rīgā darba vizītē ierodas Ziemeļatlantijas asamblejas prezidents Havjers Ruparess.

1998. gadā Rīgas ostā notiek oficiāla rekonstruētā Austrumu mola pieņemšana. Mola galvenās funkcijas ir aizturēt zemūdens straumju smilšu sanesumus. Pilnībā rekonstruēta arī gaismas signāla ierīce un elektroapgādes akumulatori.

Notikumi pasaulē

2015. gadā karaliene Elizabete II kļuva par visilgāk valdījušo britu monarhu, pavadot tronī vairāk nekā 63 gadus.

2009. gadā, atklājot metro līniju, Dubaija kļūst par pirmo Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsētu, kurā dzelzceļš ieviests ikdienas satiksmē.

2005. gadā Ēģiptes prezidents Hosni Mubaraks valsts pirmajās daudzu kandidātu prezidenta vēlēšanās ar 88,6 procentu balsu tiek ievēlēts par valsts galvu uz piekto sešu gadu termiņu pēc kārtas.

2003. gadā Bostonas arhibīskapija piekrīt izmaksāt 85 miljonus ASV dolāru, lai mierizlīgumā izbeigtu simtiem cilvēku iesniegtās tiesas prasības par katoļu garīdznieku piekopto bērnu seksuālu izmantošanu.

2003. gadā 95 gadu vecumā mirst molekulārās fizikas pionieris un "ūdeņraža bumbas tēvs" Edvards Tellers.

2003. gadā Argentīna nespēj samaksāt Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) trīs miljardu dolāru parādu. Tas ir lielākais neatmaksātais parāds SVF vēsturē.

2002. gadā Indijā no sliedēm noskrien "Rajdhani Express" pasažieru vilciens Kalkuta-Deli. Avārijā bojā gāja vismaz 126 cilvēki un vēl aptuveni 200 tika ievainoti.

2001. gadā pašnāvnieka sarīkotā sprādzienā nāvējošus ievainojumus gūst Afganistānas kaujinieku Ziemeļu alianses komandieris Ahmads Šahs Masuds, kurš no gūtajiem ievainojumiem mirst 14.septembrī.

1999. gadā spēcīgā sprādzienā dzīvojamā namā Maskavā tiek nogalināti 94 cilvēki.

1996. gadā Hutu nemiernieki uzbrukumā nogalina Romas katoļu arhibīskapu Burundi Joahimu Ruhunu.

1995. gadā ASV tirgū tiek izlaista kompānijas "Sony" spēļu konsole "PlayStation".

1993. gadā Palestīnas atbrīvošanas organizācija oficiāli atzīst Izraēlu par likumīgu valsti.

1991. gadā Tadžikstāna pasludina neatkarību no Padomju Savienības.

1976. gadā 83 gadu vecumā mirst Ķīnas revolūcijas līderis Mao Dzeduns, kurš 1949.gadā Pekinā pasludināja Ķīnas Tautas Republikas dibināšanu.

1975. gadā čehu tenisiste Martina Navratilova lūdz politisko patvērumu ASV.

1971. gadā Atikas stingrā režīma cietumā ASV Ņujorkas štatā notiek sacelšanās un ieslodzītie pārņem cietumu savā kontrolē, sagrābjot cietumsargus par ķīlniekiem. Neveiksmīgā atbrīvošanas operācijā tiek nogalināti 10 ķīlnieki un 29 ieslodzītie.

1965. gadā viesuļvētra "Betsija" ASV pilsētā Ņūorleānā aiznes 76 cilvēku dzīvības un nodara postījumus 1,42 miljardu dolāru apmērā.

1948. gadā, pēc padomju spēku aiziešanas no Korejas pussalas ziemeļiem, Ziemeļkoreja pasludina Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas izveidošanu ar galvaspilsētu Phenjanu.

1945. gadā Japāna oficiāli padodas Ķīnai.

1944. gadā dienu pēc padomju spēku ieiešanas Bulgārijā vietējie komunisti valsts apvērsumā gāž valsts premjerministru Kimonu Giorgjevu, kā vietā stājas Konstantins Muravjovs.

1942. gadā Japānas lidmašīna uz ASV pilsētu Oregonu nomet degbumbas.

1926. gadā tiek dibināta amerikāņu raidkorporācija "National Broadcasting Company" jeb NBC.

1922. gadā ar Turcijas uzvaru beidzas grieķu-turku karš. Lielākā daļa Smirnas (tagadējā Izmira) pilsētas tiek nodedzināta un neturku populācija bēg.

1914. gadā pēc britu un franču spēku prettrieciena Vācijas štāba komandieris Helmuts fon Moltke aptur vācu spēku virzīšanos, izbeidzot pirmo Marnas kauju. Vācu pusē kritušo skaits sasniedz aptuveni 800 000.

1901. gadā 37 gadu vecumā mirst franču mākslinieks un litogrāfs Anrī de Tulūzs Lotreks.

1893. gadā ASV prezidenta Grovera Klīvlenda sieva Frensisa Baltajā namā dzemdē pāra meitiņu Esteri.

1886. gadā tiek pabeigts darbs pie Bernes konvencijas par literāro un mākslas darbu aizsardzību.

1850. gadā Kalifornija kļūst par ASV 33.štatu.

1839. gadā angļu matemātiķis un astronoms Džons Heršels uzņem pirmo fotogrāfiju uz stikla plātnes.

1791. gadā ASV galvaspilsēta par godu prezidentam Džordžam Vašingtonam tiek nodēvēta par Vašingtonu.

1776. gadā Kontinentālais Kongress jauno suverēno pavalstu savienību oficiāli nodēvē par Amerikas Savienotajām Valstīm.

1543. gadā par skotu karalieni tiek kronēta deviņus mēnešus vecā Mērija Stjuarte.

1493. gadā Krbavas kaujā horvāti cieš izšķirošu sakāvi cīņā pret osmaņu invāziju.

1379. gadā ar Noibergas līgumu Austrijas Habsburgu zemes tiek sadalītas starp Habsburgu hercogiem Albertu III un Leopoldu III.

1087. gadā, krītot no zirga, Francijā iet bojā Anglijas karalis Viljams Iekarotājs.

1000. gadā Baltijas jūrā izceļas Svolda kaujas starp norvēģiem un citiem skandināviem.