4. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1983. gadā Armands Šķēle - basketbolists.

1971. gadā Normunds Rutulis - dziedātājs, producents, dziesmu autors, radio un TV raidījumu vadītājs.

1971. gadā Kārlis Saržants - Latvijas Nacionālās operas solists (baritons).

1965. gadā Ērika Bondarenko - laikraksta "Ludzas Zeme" galvenā redaktore un SIA "Ludzas Zeme" valdes priekšsēdētāja.

1963. gadā Ingrīda Labucka - bijusī tieslietu ministre.

1961. gadā Uldis Čamans - mākslinieks un uzņēmējs.

1961. gadā Juris Kovaļevskis - Preiļu novada domes izpilddirektora vietnieks.

1955. gadā Guna Kaminska - zvērināta advokāte.

1955. gadā Vineta Ķine - zvērināta advokāte, Latvijas Zemnieku savienības valdes locekle un Kuldīgas nodaļas vadītāja.

1943. gadā Tatjana Veinberga - volejboliste (mirusi 2008.gadā).

1931. gadā Arvīds Voldemārs Celmiņš - publicists un grāmatu izdevējs.

1877. gadā Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis - 4. Latvijas Valsts prezidents, Latvijas Ministru prezidents laikā no 1934.gada līdz 1940.gadam, kā arī trīs īsākus termiņus ar pārtraukumiem laikā no 1918.gada līdz 1931.gadam. Miris 1942.gadā Krasnovodskas cietumā tagadējās Turkmenistānas teritorijā.

Jubilāri pasaulē

1993. gadā Janiks Karasko - beļģu futbolists.

1985. gadā Rauls Alviols - spāņu futbolists.

1981. gadā Bejonsa Noulza - amerikāņu dziedātāja.

1980. gadā Makss Grīnfīlds - amerikāņu aktieris ("New Girl").

1979. gadā Maksims Afinogenovs - krievu hokejists.

1978. gadā Vess Bentlijs - amerikāņu aktieris.

1974. gadā Kermita Bačara - amerikāņu mūziķe ("Pussycat Dolls").

1970. gadā Igors Kavalera - brazīliešu bundzinieks ("Sepultura").

1966. gadā Janka Djagileva - krievu dzejniece un dziedātāja (mirusi 1991.gadā).

1963. gadā Džons Vanbīsbruks - amerikāņu hokejists.

1962. gadā Šinja Jamanaka - japāņu zinātnieks, Nobela prēmijas medicīnā laureāts.

1960. gadā Deimons Veienss - amerikāņu aktieris.

1956. gadā Blekijs Lovless - amerikāņu mūziķis (W.A.S.P.).

1937. gadā Miks Mikivers - igauņu aktieris un režisors (miris 2006.gadā).

1937. gadā Dona Freizera - austrāliešu peldētāja.

1934. gadā Klaivs Grendžers - Velsā dzimis ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1927. gadā Džons Makartijs - amerikāņu datorzinātnieks (miris 2011.gadā).

1917. gadā Henrijs Fords II - amerikāņu rūpnieks (miris 1987.gadā).

1913. gadā Stenfords Mūrs - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1982.gadā).

1906. gadā Makss Delbriks - vācu biologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1981.gadā).

1896. gadā Antonins Arto - franču dramaturgs (miris 1948.gadā).

1891. gadā Frics Tods - nacistu virsnieks (miris 1942.gadā).

1824. gadā Antons Brukners - austriešu komponists (miris 1896.gadā).

1596. gadā Konstantins Heigenss - holandiešu dzejnieks (miris 1687.gadā).

1563. gadā Vaņli - Ķīnas imperators (miris 1620.gadā).

1241. gadā Aleksandrs III - Skotijas karalis (miris 1286.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Ministru kabinets amatā apstiprina Daugavpils Universitātes jaunievēlēto rektoru profesoru Arvīdu Barševski.

2006. gadā sāk darbu MTV Baltijas kanāls, kas katrā valstī darbojas kā trīs atsevišķi kanāli - "MTV Latvija", "MTV Lietuva" un "MTV Eesti".

2005. gadā Rēzeknē turpinās pilsētas 720 gadu jubilejas svinības, kuru moto ir "Septiņveidīgā, septiņkrāsainā, septiņskanošā?".

2004. gadā Bauskā ar pilsētas svētkiem atzīmē 395 gadu jubileju.

2004. gadā pasaules kausa izcīņas atlases spēle starp Latvijas un Portugāles futbola izlasēm otrajā puslaikā uz laiku tiek pārtraukta, jo Skonto stadiona laukumā izskrien puskaila jauniete - 1985.gadā dzimusī Liene Buldure ar iesauku Zemene. 29.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūra ceļ apsūdzību pēc Krimināllikuma 231.panta 1.daļas par huligānismu.

2003. gadā Rīgā, Esplanādē, protestējot pret mazākumtautību izglītības reformu, notiek Krievu skolu aizstāvības štāba rīkotā tikšanās ar kreisi orientēto partiju deputātiem. Mītiņā vairāki tūkstoši protestētāju prasa atcelt mazākumtautību izglītības reformu, tā vietā ļaujot vecākiem, skolotājiem un skolu administrācijai pašai izvēlēties mācību valodu.

2003. gadā ar satelīta palīdzību svinīgi tiek iedarbināts jaunuzceltais Rīgas centrālais pulkstenis Stacijas laukumā, kā arī atklāta tirdzniecības centra "Origo" otrā kārta.

2002. gadā Rīgā notiek 2.Latvijas Bērnu forums.

2002. gadā turpinās Lietuvas Republikas prezidenta Valda Adamkus valsts vizīte Latvijā.

2001. gadā Latvijā viesojas Beļģijas vēstnieks NATO Barons Tjerī de Grubens, Luksemburgas vēstnieks NATO Žans Žaks Kasels un Nīderlandes vēstnieks NATO Nikolass Hendriks Bīgmans.

2000. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalās ANO Tūkstošgades asamblejas sammitā Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs.

1998. gadā Latvijas Universitātē atklāj Medicīnas fakultāti.

Notikumi pasaulē

2007. gadā amerikāņu piedzīvojumu meklētājs Stīvs Fosets, kurš uzstādījis vairākus rekordus, aplidojot pasauli gaisa balonā un lidmašīnā, pazūd bez vēsts pēc lidojuma ar nelielu lidaparātu. Piecus mēnešus vēlāk Čikāgas tiesa Fosetu pasludināja par mirušu.

2006. gadā 44 gadu vecumā mirst austrāliešu dabas pētnieks un televīzijas zvaigzne Stīvs Ērvins, kuram Lielā Barjerrifa zemūdens pasaules filmēšanas laikā sirdī iedzeļ dzeloņraja.

2002. gadā Afganistāna veic naudas reformu, tūkstoš reižu palielinot nacionālās naudas vienības afgans vērtību.

2000. gadā kravas automašīnu īpašnieki, protestējot pret augstajām degvielas cenām, bloķē degvielas noliktavas un naftas pārstrādes rūpnīcas visā Francijā.

1999. gadā čečenu nemiernieki Dagestānas pilsētā Buinakskā uzspridzina Krievijas armijas karavīru ģimeņu daudzdzīvokļu māju, nogalinot 64 cilvēkus.

1998. gadā ANO tribunāls Ruandai piespriež mūža ieslodzījumu bijušajam Ruandas premjerministram Žanam Kambandam par viņa lomu 1994.gada Ruandas genocīdā.

1995. gadā Ķīnā sākas Ceturtā pasaules konference par sievietēm, kurā piedalās vairāk nekā 4750 delegāti no 181 valsts un kas ir lielākā sanāksme ANO vēsturē. Konferencē tiek pieņemta ANO deklarācija, ka sieviešu vienlīdzības nodrošināšana ir pēdējais lielais 20.gadsimta mērķis.

1992. gadā par valsts līdzekļu izšķērdēšanu Bulgārijā notiesā

1989.gadā gāzto bijušo komunistu līderi Todoru Živkovu.

1989. gadā 96 gadu vecumā mirst beļģu rakstnieks Žoržs Simenons.

1975. gadā Ēģipte un Izraēla Ženēvā paraksta vienošanos par Izraēlas spēku izvešanu no Sinaja pussalas un jaunas ANO buferzonas izveidošanu.

1974. gadā Austrumvācija un ASV nodibina diplomātiskās attiecības.

1972. gadā amerikāņu peldētājs Marks Špics Minhenes olimpiskajās spēlēs iegūst savu septīto olimpisko zelta medaļu. Špics piedalījās tikai septiņās disciplīnās un katrā sasniedza pasaules rekordu.

1965. gadā 90 gadu vecumā mirst vācu teologs, filozofs un mūziķis Albers Šveicers. 1952.gadā viņš saņēma Nobela miera prēmiju par slimnīcas izveidošanu un vadīšanu Gabonā.

1957. gadā Arkanzasas štata gubernators Orvels Fubuss liek karavīriem nepieļaut deviņu melnādaino skolēnu iekļūšanu Litlrokas vidusskolā.

1956. gadā IBM iepazīstina ar datoru RAMAC 305, kas ir pirmais komerciālais dators ar magnētiskā diska atmiņu.

1948. gadā Nīderlandes karaliene Vilhelmina atkāpjas no troņa par labu savai meitai Julianai.

1944. gadā britu un Kanādas spēki atbrīvo Briseli un Antverpeni no vācu spēkiem.

1940. gadā vācu zemūdene apšauda ASV karakuģi "USS Greer", kaut arī ASV Otrā pasaules karā līdz tam ieņem neitrālu pozīciju. Pēc apšaudes pieaug saspīlējums starp abām valstīm.

1940. gadā par Rumānijas premjerministru tiek iecelts Jons Antonesku. 1946.gadā viņam izpildīts nāves sods par kara noziegumiem.

1907. gadā 64 gadu vecumā mirst norvēģu komponists Edvards Grīgs.

1888. gadā amerikāņu uzņēmējs Džordžs Īstmens reģistrē preču zīmi "Kodak" un saņem patentu savai kamerai, kurā izmantots filmas rullis.

1886. gadā pēc gandrīz 30 gadus ilgas cīnīšanās ģenerālim Nelsonam Mailsam ASV Arizonas štatā padodas apaču indiāņu līderis Džeronimo.

1873. gadā tiek gāzts Francijas imperators Napoleons III un nodibināta Trešā republika.

1782. gadā 44 spāņu kolonistu grupa nodibina Losandželosu, ASV Kalifornijas štatā.

476. gadā tiek gāzts pēdējais Romas Rietumu inpērijas imperators Romuls Augustuls, kad ģermāņu karavadonis Odoakrs pasludina sevi par Itālijas karali.