15. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1895. gadā Aleksandrs Grīns (Jēkabs Grīns) - latviešu rakstnieks (miris 1941.gada 25.decembrī).
1920. gadā Jānis Brekte - gleznotājs, viens no latviešu pazīstamākajiem akvarelistiem. Īpaši populāri ir Brektes Vecrīgas gleznojumi.
1921. gadā Rita Drīzule - folkloriste. Sarakstījusi latviešu tautasdziesmu izlases "Dziedot mūžu nodzīvoju", "Kad Saulīte rotājas", "Liepu laipa", un "Balta gāja sērdienīte".
1973. gadā Viesturs Dūle jeb Zuarguss Klororus-Zarmass - Latvijas Intelektuālās Attīstības fonda vadītājs.
1980. gadā Jānis Miņins - bobslejists.
1981. gadā Jānis Skutelis – stāvizrāžu aktieris.

Jubilāri pasaulē

1769. gadā Napoleons Bonaparts - Francijas imperators (miris 1821.gadā).
1771. gadā Sers Valters Skots - skotu rakstnieks un dzejnieks (miris 1832.gadā).
1878. gadā Pjotrs Vrangeļs - krievu kontrrevolucionārs (miris 1928.gadā).
1912. gadā Džūlija Čailda - amerikāņu pavāre un televīzijas raidījumu vadītāja, ikoniskās pavārgrāmatas " Mastering the Art of French Cooking" autore (mirusi 2004.gadā).
1950. gadā Anna - Lielbritānijas princese.
1963. gadā Alehandro Gonsaless Injarritu - meksikāņu kino režisors.
1964. gadā Melinda Geitsa - Bila un Melindas Geitsu fonda līdzpriekšsēdētāja.
1968. gadā Debra Mesinga - amerikāņu aktrise.
1972. gadā Bens Afleks - amerikāņu aktieris.

Notikumi Latvijā

1202. gadā par Rīgā dibinātā Zobenbrāļu ordeņa pirmo mestru kļūst Venno. Tomēr 1209.gada vasarā Venno līdz ar ordeņa priesteri Johanu Rīgā nogalina ordeņbrālis Vikberts no Sēstas, ar kuru bija radušās hronikās sīkāk nepaskaidrotas domstarpības ordeņa iekšējās disciplīnas jautājumos.
1704. gadā par Igaunijas un Vidzemes teritorijā iekaroto apgabalu pirmo ģenerālgubernatoru cers Pēteris I ieceļ Aleksandru Meņšikovu. Sākotnēji Vidzemes pārvalde koncentrējas militārās varas orgānos. Pirmie ģenerālgubernatori ir krievu karavadoņi.
1871. gadā miris Alfons Bērmanis, vācbaltiešu fotogrāfs. Viens no pirmajiem fotogrāfiem Latvijā. 1862. gadā Rīgā atvēris savu fotodarbnīcu.
1998. gadā ar devīzi "Šī nav politiskā reklāma, tas ir riteņbrauciens!" sākas Tautas partijas organizētais velobrauciens apkārt Latvijai.
1999. gadā tiek slēgta transporta kustība šosejas Rīga-Jūrmala abos virzienos. Šādu lēmumu policija pieņem sakarā ar ārkārtīgi slikto redzamību miglas un netālu degošā purva dēļ.
2002. gadā, atzīmējot Latvijā traģiski bojā gājušā mūziķa, grupas "Kino" līdera Viktora Coja nāves dienu, Talsu šosejas malā tiek uzstādīts piemineklis.
 2004. gadā Gulbenes rajona Lizumā, Kāzu muzejā, norisinās Latvijā pirmais kāzu vedēju salidojums.

Notikumi pasaulē

778. gadā Ronsvo pārejas kaujā starp frankiem un baskiem tiek nogalināts bruņinieks Rolands.
1057. gadā Skotijas karali Makbetu kaujā nogalina Malkolms Kenmors (karalis Malkolms III), kura tēvu, karali Dunkanu I tieši pirms 17 gadiem nogalināja pats Makbets.
1248. gadā tiek likts Ķelnes katedrāles pamatakmens.
 1824. gadā Amerikā atbrīvotie vergi Āfrikas rietumos dibina Libēriju.
1843. gadā Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā tiek dibināts viens no pasaules visilgāk pastāvošajiem izklaides parkiem - "Tivoli".
1914. gadā kravas kuģis "Ancon" pirmais šķērso Panamas kanālu, kas gan oficiāli tiek atklāts tikai 1920.gada jūlijā.
1920. gadā Poļu-padomju karā kaujā par Varšavu Polijas spēki sakauj Sarkano armiju.
1961. gadā Berlīnes mūra celtniecības trešajā dienā karavīrs Konrāds Šūmans kļūst par pirmo pārbēdzēju uz Rietumberlīni.
1965. gadā grupa "The Beatles" Ņujorkā uzstājas gandrīz 60 000 skatītājiem. Šo koncertu mēdz uzskatīt par stadionu roka sākumu.
1995. gadā 50 gadus pēc Otrā pasaules kara noslēguma Japāna pirmo reizi atvainojas par rīcību kara laikā.
2007. gadā Peru satricina astoņas magnitūdas stipra zemestrīce, laupot 514 cilvēku dzīvības.