31. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1956. gadā Jānis Birks - bijušais Rīgas mērs.

1952. gadā Helmuts Balderis - Sildedzis - bijušais hokejists.

1945. gadā Silvija Bitere - Valsts leļļu teātra aktrise.

1943. gadā Aija Baumane - tekstilmāksliniece.

1941. gadā Adrians Dāvis - bijušais AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs.

1932. gadā Aija Baumane - baletdejotāja. No 1953.-1975.gadam Operas un baleta teātra soliste. Kopš 1976.gada tautas deju ansambļa "Rotaļa" mākslinieciskā vadītāja. Filmās "Vella kalpi" un "Vella kalpi Vella dzirnavās" tēlojusi čigānieti.

Jubilāri pasaulē

1986. gadā Jevgēņijs Malkins - krievu hokejists.

1978. gadā Vils Čempions - angļu bundzinieks ("Coldplay").

1976. gadā Paulo Vančope - Kostarikas futbolists.

1968. gadā Lerijs Sandžers - amerikāņu filozofs, "Wikipedia" līdzdibinātājs.

1965. gadā Dž. K. Roulinga - angļu rakstniece.

1964. gadā Džims Kors - īru dziedātājs un mūziķis ("The Corrs").

1963. gadā Normans Kuks jeb "Fatboy Slim" - britu mūziķis

1962. gadā Veslijs Snaips - amerikāņu aktieris.

1958. gadā Bils Berrijs - amerikāņu bundzinieks ("R.E.M.").

1958. gadā Marks Kjubans - amerikāņu uzņēmējs, NBA kluba "Mavericks" īpašnieks.

1957. gadā Deniels Ešs - angļu ģitārists ("Bauhaus", "Tones on Tail" un "Love and Rockets").

1951. gadā Ivonna Feja Gūlagonga - austrāliešu tenisiste.

1944. gadā Roberts Kārharts Mertons - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1944. gadā Džeraldīne Čaplina - amerikāņu aktrise.

1921. gadā Pīters Benensons - angļu jurists, "Amnesty International" dibinātājs (mirst 2005.gadā).

1919. gadā Primo Levi - itāļu rakstnieks un ķīmiķis (miris 1987.gadā).

1918. gadā Pols Bojers - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1914. gadā Luijs de Finess - franču aktieris (miris 1983.gadā).

1912. gadā Miltons Frīdmens - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (miris 2006.gadā).

1867. gadā Sebastjans Kresge - amerikāņu tirgotājs un filantrops, "Kmart" dibinātājs (miris 1966.gadā).

1803. gadā Jons Eriksons - zviedru izgudrotājs un inženieris (miris 1889.gadā).

1527. gadā Maksimiljans II - Romas imperators (miris 1576.gadā).

1396. gadā Filips III jeb Filips Labais - Burgundijas hercogs (miris 1467.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā miris Biznesa augstskolas "Turība" rektors un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, ekonomikas zinātņu doktors Jānis Āboltiņš.

2005. gadā stājas spēkā tabakas reklāmas aizliegums presē un drukātajos izdevumos.

2002. gadā Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, sākas 1.starptautiskā jauno dziedātāju konkursa "Jaunais vilnis" fināls.

2001. gadā Ministru kabinets veic grozījumus "Suņu un kaķu turēšanas noteikumos", nosakot ierobežojumus bīstamo suņu šķirņu turēšanai Latvijā. Suņu īpašniekiem aizliegts turēt, vairot un ievest valstī pitbulterjera, pitbulterjera jaukteņu, Argentīnas doga, Brazīlijas fila, tosa un Amerikas Stafordšīras terjera šķirņu suņus, kā arī to jaukteņus.

1999. gadā Limbažu rajona Liepupes pagasta Duntē, blakus Minhauzena muzejam, notiek pasaules meļu salidojums.
1998. gadā Limbažos tiek atklātas pilsētas 775 gadu jubilejai veltītas svinības.

1995. gadā partija "Tēvzemei un brīvībai" iesniedz ar 11 222 parakstiem apstiprinātu prasību Centrālajai vēlēšanu komisijai pieņemt jaunu Pilsonības likuma redakciju.

1992. gadā noslēdzas Dānijas karalienes Margrētas II un prinča Henrika vizīte Latvijā.

1990. gadā Maskavā tiek sāktas sarunas starp Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko republiku un Latvijas Republikas delegācijām par starpvalstu līguma noslēgšanu, tiek apspriestas starpvalstu attiecību pamatprincipu tēzes un tālākais sarunu process.

1990. gadā tiek nodibināta neatkarīga Latvijas Žurnālistu savienība.

1990. gadā Maskavā notiek sarunas starp KPFSR un Latvijas delegācijām par starpvalstu līguma noslēgšanu, tiek apspriestas starpvalstu attiecību pamatprincipu tēzes un tālākais sarunu process.

1990. gadā tiek palielinātas degvielas normas: automašīnām un motocikliem ar blakusvāģi - 40 l, motocikliem un motorlaivām - 20 l, mopēdiem, motoblokiem u.c. - 10 l, invalīdiem transportam - 60 l benzīna mēnesī.

1990. gadā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem lēmumu par Latvijas Bankas izveidošanu. Tā ir nacionālo naudaszīmju emisijas centrs.

1985. gadā noslēdzas Baltijas miera un brīvības kuģa brauciens pa Baltijas jūru.

1762. gadā Krievijas patvaldība izdod ukazu, kas nosaka Krievijas ārējās un iekšējās tirdzniecības pamatprincipus. Ukazā īpaši uzsvērtas Rīgas tirdzniecības tradīcijas un īpašais statuss Krievijas impērijā.

Notikumi pasaulē

2006. gadā veselības problēmu dēļ uz laiku no varas atkāpjas Kubas līderis Fidels Kastro, kas gandrīz 50 gadus vada komunistisko valsti pie pašas ASV robežas, nododot valsts vadību sava brāļa Raula rokās.

2003. gadā Vatikāns kā anomāliju un draudus sabiedrībai nosoda viendzimuma laulības, vēršoties pret pasaulē aizvien biežāk atļautajām viena dzimuma partneru attiecību civilu reģistrēšanu.

2003. gadā Rietumāfrikas līderi apstiprina miera uzturētāju izvietošanu Libērijā un dod trīs dienas tās prezidentam Čārlzam Teiloram valsts pamešanai.

2002. gadā Romas katoļu pāvests Jānis Pāvils II jūsmīgā vizītē Meksikā pasludina par svēto 16.gadsimta zemnieku Huanu Diego, kas ir pirmais Amerikāņu indiāņu svētais.

1998. gadā Lielbritānija aizliedz kājnieku mīnas.

1994. gadā ANO Drošības padome apstiprina spēka pielietošanu Haiti, ļaujot ASV vadītam iebrukumam valstī atjaunot pie varas trimdā dzīvojošo prezidentu Žanu-Bertrānu Aristidu.

1993. gadā no sirdslēkmes brīvdienu laikā Spānijā mirst Beļģijas karalis Boduēns, kas bija ilgāk valdījušais monarhs Eiropā.

1992. gadā aviokatastrofā Ķīnas austrumos iet bojā 126 cilvēki. Tajā pašā dienā Himalajos nogāžas arī Taizemes lidmašīna, aiznesot 113 cilvēku dzīvības.

1991. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs un Krievijas prezidents Mihails Gorbačovs paraksta līgumu par kodolarsenāla samazināšanu.

1987. gadā spēcīgs F-4 klases tornado Kanādas pilsētā Edmontonā prasa 27 cilvēku dzīvības un nodara zaudējumus 330 miljonu ASV dolāru apmērā.

1970. gadā Lielbritānijas jūras spēki pēdējo reizi saņem oficiāli sankcionētu ikdienas ruma devu.

1969. gadā pāvests Pauls VI apmeklē Ugandu, kļūstot par pirmo Romas katoļu pāvestu, kas apmeklējis Āfriku.

1964. gadā aviokatastrofā netālu no Nešvilas iet bojā populārais amerikāņu kantrimūzikas dziedātājs Džims Rīvss.

1964. gadā ASV kosmosa aģentūras nosūtītā Mēness zonde "Ranger 7" pārraida uz Zemi pirmās Mēness tuvplāna fotogrāfijas.

1954. gadā itāļu ekspedīcija Ardito Dezio vadībā pirmo reizi iekaro Himalaju kalnu virsotni K2.

1948. gadā tiek atklāta Ņujorkas starptautiskā lidosta, kas mūsdienās pazīstama kā Džona Kenedija lidosta.

1945. gadā sabiedroto spēki Austrijā sagūsta Višī Francijas premjerministru Pjēru Lavālu, kurš bēguļoja Eiropā.

1941. gadā nacistu virsnieks Hermans Gērings dod rīkojumu policijas vadītājam Reinhardam Heidriham izstrādāt plānu Eiropas ebreju iznīcināšanai - "ebreju jautājuma galīgajam risinājumam".

1926. gadā Afganistāna un Padomju Savienība paraksta divpusēju neuzbrukšanas līgumu.

1919. gadā pēckara Vācijā tiek pieņemta Veimāras konstitūcija, nodibinot Vācijas republiku.

1913. gadā pirmajā pasaules karā Balkānu valstis Bukarestē paraksta pamiera līgumu.

1790. gadā ASV tiek izdots pirmais patents, kas tiek piešķirts izgudrotājam Semjuelam Hopkinsam par potaša apstrādāšanu.

1777. gadā ASV Kongress pieņem rezolūciju, kas piešķir marķīzam de Lafajetam ģenerālmajora pakāpi un ļauj ASV izmantot viņa pakalpojumus.

1715. gadā spēcīgā viesuļvētrā pie Floridas austrumu krastiem nogrimst desmit Spānijas kuģi, kas ved dārgumus. Bojā iet gandrīz tūkstotis cilvēku, un kuģu vestais zelts un sudrabs netiek atrasts vēl 250 gadus.

1667. gadā ar Bredas līgumu beidzas otrais angļu-nīderlandiešu karš.

1655. gadā Krievu-poļu karā Krievijas armija ieņem Viļņu, kuru kontrolē sešus gadus.

1498. gadā savā trešajā ceļojumā uz Rietumu puslodi Kristofers Kolumbs kļūst par pirmo eiropieti, kas atklājis Trinidadas salu.

904. gadā arābi iekaro Salonikus mūsdienu Grieķijā un izposta pilsētu.