28. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1971. gadā Artis Rasmanis - motosportists, pieckārtējs pasaules čempions (kopā ar Kristeru Serģi), "Rasmanis un Dankers" īpašnieks, Saeimas deputāts.
1963. gadā Valdis Zilveris - komponists.
1947. gadā Kārlis Auškāps - režisors.
1942. gadā Valdis Birkavs - ekspremjers, Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs.
1917. gadā Jānis Bebris - hokejists un futbolists. Divkārtējais Latvijas čempions hokejā. 1936.gadā Latvijas valsts hokeja vienības sastāvā piedalījās 4.Ziemas olimpiskajās spēlēs. No 1937.gada Latvijas valsts vienības vārtsargs. 1944.gadā emigrējis uz ASV, kur bijis hokeja un futbola treneris.
1845. gadā Augusts Dombrovskis - uzņēmējs, mecenāts, autodidakts. Kādreiz bijis strādnieks kokzāģētavā, taču 1887.gadā izveidojis savu. Par savu naudu Vecmīlgrāvī atvēris četrgadīgo skolu, kas tautā zināma kā Zaļā skola. Turpat izveidojis Latvijā pirmo bērnudārzu. Projektējis un finansiāli atbalstījis tagadējās kultūras pils "Ziemeļblāzma" celtniecību.

Jubilāri pasaulē

1977. gadā Emanuels Hinovili - argentīniešu basketbolists.
1969. gadā Gārts Snovs - amerikāņu hokejists.
1958. gadā Terijs Fokss - kanādiešu atlēts un vēža ārstniecības aktīvists.
1955. gadā Nikolajs Zimjatovs - krievu slēpotājs.
1954. gadā Ugo Čavess - Venecuēlas prezidents (miris 2013.gadā).
1954. gadā Stīvs Morss - amerikāņu ģitārists ("Dixie Dregs" un "Deep Purple").
1951. gadā Santjago Kalatrava - spāņu arhitekts.
1945. gadā Džims Deiviss - amerikāņu karikatūrists, "Garfield" radītājs.
1943. gadā Bils Bredlijs - amerikāņu basketbolists un politiķis.
1943. gadā Ričards Raits - angļu mūziķis ("Pink Floyd", miris 2008.gadā).
1938. gadā Alberto Fuhimori - bijušais Peru prezidents.
1929. gadā Žaklīna Kenedija Onasis - ASV Pirmā lēdija (mirusi 1994.gadā).
1925. gadā Baruhs Blumbergs - amerikāņu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts.
1922. gadā Žaks Pikārs - Beļģijā dzimis jūras pētnieks (miris 2008.gadā).
1915. gadā Čārlzs Taunss - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2015.gadā).
1909. gadā Anna Burda - vācu izdevēja, sieviešu modes žurnāla "Burda Moden" radītāja (mirusi 2005.gadā).
1904. gadā Pāvels Čerenkovs - krievu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1990.gadā).
1902. gadā Karls Popers - Austrijā dzimis filozofs (miris 1994.gadā).
1887. gadā Marsels Dišāns - franču mākslinieks (miris 1968.gadā).
1874. gadā Ernsts Kasīrers - vācu filozofs (miris 1945.gadā).
1866. gadā Beatrikse Potere - angļu bērnu grāmatu rakstniece (mirusi 1943.gadā).
1863. gadā Huseins Hans Nahičevanskis - krievu ģenerālis (miris 1919.gadā).
1804. gadā Ludvigs Feijerbahs - vācu filozofs (miris 1872.gadā).
1750. gadā Fabrs d'Eglantins - franču dramaturgs un politiķis, Franču republikāņu kalendāra radītājs (miris 1794.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā Rīgā notiek pirmā Krīzes grūtniecības centra Latvijā atklāšana. Centrs atrodas Aspazijas ielā 26.
2006. gadā stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka dzemdību palīdzības sniegšanas kārtību.
2005. gadā Aglonā SIA "Aglonas maize" teritorijā atklāj pirmo Maizes muzeju Latvijā.
2004. gadā Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, tiek atklāts populārās mūzikas jauno izpildītāju konkurss "Jaunais vilnis". 1.augustā par uzvarētāju kļūst Latvijas grupa "Cosmos", kuras sniegumu konkursa trijās kārtās žūrija novērtē ar 204 punktiem.
2003. gadā pie Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas atklāj piemiņas plāksni izcilajam baletdejotājam Mārim Liepam. Plāksne vēsta, ka "Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā mācījās izcilais baletdejotājs Māris Liepa". Uz tās lēcienā atveidots Liepas Krass no Arama Hačaturjana baleta "Spartaks" un baletdejotāja pazīstamais teiciens "Es vēlos dejot simt gadu" ar viņa autogrāfu.
2001. gadā beidzas Francijas Republikas prezidenta Žaka Širaka valsts vizīte Latvijā.
2001. gadā Rīgā, "Skonto" stadionā, notiek dziesmu un deju svētku "Rīgai 800" deju lieluzvedums "Viena saule, viena zeme".
2000. gadā vakarā tiek aizturēts Privatizācijas aģentūras (PA) valdes loceklis Didzis Azanda, saņemot Ls 3000 no PA organizētas izsoles dalībnieka Pētera Elsta. 2000.gada 9.augustā prokuratūra uzrāda Azandam apsūdzību par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, kā arī par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.
1998. gadā Ministru kabinets pieņem augstskolas studentu un absolventu militāro pamata apmācību noteikumus, kas paredz, ka "studentus atbrīvo no aktīvā militārā dienesta, ja viņi studiju laikā apgūst militāro pamata apmācību".
1995. gadā sākas personas apliecību izsniegšana bijušās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības pilsoņiem, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības.
1994. gadā Jelgavā no Pārlielupes cietuma izbēg 89 ieslodzītie.
1989. gadā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome pieņem likumu par sapulcēm un demonstrācijām, kas garantē plašu sapulču un demonstrāciju brīvību. Piketus var rīkot bez varas iestāžu atļaujas.
1989. gadā LPSR AP pieņem Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti. Latvijas statusu Padomju Savienībā nosaka līgumattiecības. LPSR likumiem ir augstākā vara Latvijas teritorijā.
1989. gadā LPSR AP pieņem likumu par sapulcēm un demonstrācijām, kas garantē plašu sapulču un demonstrāciju brīvību. Piketus var rīkot bez varas iestāžu atļaujas.
1989. gadā LPSR Augstākā Padome izveido komisiju 1939./40.gadu notikumu izmeklēšanai. Par tās vadītāju ieceļ Anatoliju Gorbunovu.
1989. gadā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome ieceļ komisiju Anatolija Gorbunova vadībā 1939./40.gada notikumu izmeklēšanai.
1989. gadā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Augstākā padome pieņem deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti. Latvijas statusu Padomju Savienībā nosaka līgumattiecības. LPSR likumiem ir augstākā vara Latvijā.
1944. gadā tiek uzsākta Kureļa grupas formēšana.
1922. gadā kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de iure atzīst ASV.
1409. gadā, pārliecinājies par savu nespēju ieņemt Pleskavu, ordenis visas Livonijas vārdā slēdz mieru. No šī kara visvairāk ir ieguvusi Lietuva un Polija, jo tās pretinieks ordenis pirms izšķirošajām cīņām, kas notika 1410.gadā, izšķiedis daudz spēka, negūdams nekāda labuma.

Notikumi pasaulē

2006. gadā ASV Federālā apelāciju tiesa atstāj spēkā iepriekšējo tiesas spriedumu un 25 gadu cietumsodu bijušajam kompānijas "WorldCom Inc." izpilddirektoram Bernardam Ebersam par krāpšanas organizēšanu 11 miljardu dolāru apmērā, kas noveda pie apjomīgākā bankrota ASV vēsturē.
2005. gadā Īru republikāņu armija oficiāli paziņo par bruņotās kampaņas izbeigšanu pret britu pārvaldi Ziemeļīrijā.
2001. gadā par Peru prezidentu kļūst Alehandro Toledo, kurš ir pirmais Andu indiāņu izcelsmes Peru vadītājs.
2000. gadā ASV valsts sekretāre Madleina Olbraita tiekas ar Ziemeļkorejas ārlietu ministru Peku Namsunu, kas ir abu valstu augstākā līmeņa tikšanās kopš Korejas kara.
1999. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīst Franciju par vainīgu aizdomās turēta narkotiku tirgotāja spīdzināšanā, Francijai kļūstot par pirmo valsti Eiropā, kas atzīta par vainīgu spīdzināšanā.
1998. gadā ASV Baltā nama bijušajai praktikantei Monikai Levinskai tiek garantēta imunitāte apmaiņā pret liecību zvērināto tiesai attiecībā uz viņas attiecībām ar ASV prezidentu Bilu Klintonu.
1976. gadā spēcīga zemestrīce pilnībā sagrauj Tanšaņas pilsētu Ķīnā, nogalinot vismaz 242 000 cilvēku un ievainojot 164 000 cilvēku.
1968. gadā mirst vācu kodolfiziķis un Nobela prēmijas laureāts Oto Hāns.
1965. gadā ASV prezidents Lindons Džonsons nosūta vēl 50 000 karavīru uz Dienvidvjetnamu, palielinot amerikāņu kontingentu līdz 125 000.
1945. gadā mākoņos un miglā apmaldījies ASV bumbvedējs B-25 ietriecas Ņujorkas debesskrāpī "Empire State Building", nogalinot 14 cilvēkus.
1943. gadā Lielbritānijas spēku uzlidojumi Hamburgā izraisa plašu ugunsvētru, kas nogalina 42 000 vācu civiliedzīvotāju.
1942. gadā atbildē uz vācu spēku satraucošo virzību Krievijā PSRS vadītājs Jozefs Staļins izdod rīkojumu, kas liek nogalināt visus karavīrus, kas atkāpjas vai kā citādi bez attiecīga rīkojuma pamet savas pozīcijas.
1914. gadā Austroungārija piesaka karu Serbijai pēc Austroungārijas erchercoga Franca Ferdinanda nogalināšanas 28.jūnijā Sarajevā. Karā iesaistoties vēl vairākām valstīm, izceļas Pirmais pasaules karš.
1868. gadā tiek pieņemts ASV konstitūcijas 14.labojums, kas garantē afroamerikāņiem pilntiesīgu pilsonību un nodrošina visām personām ASV līdzvērtīgu aizsardzību.
1866. gadā ASV stājas spēkā likums, kas nosaka vienotu svara un garuma mēru sistēmu.
1821. gadā Argentīniešu ģenerālis Hosē de San Martins pasludina Peru neatkarību no Spānijas.
1794. gadā gavilējoša pūļa priekšā tiek giljotinēts franču revolūcijas līderis Maksimiljens Robespjērs par tūkstošiem cilvēku nogalināšanu līdzīgā veidā Franču revolūcijas laikā.
1750. gadā 65 gadu vecumā mirst vācu komponists Johans Sebastians Bahs.
1540. gadā pēc Anglijas karaļa Henrija VIII rīkojuma Tomasam Kromvelam tiek izpildīts nāvessods par nodevību. Henrijs VIII tajā pašā dienā salaulājas ar savu piekto sievu Ketrīnu Hovardu.
1493. gadā plašs ugunsgrēks noposta daļu Maskavas. Pēc ugunsgrēka Krievijas cars Ivans III aizliedza koka ēkas Maskavas vecpilsētā.