26. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1979. gadā Linda Leen - dziedātāja.
1962. gadā Anitra Tooma – žurnāliste.
1962. gadā Elita Mīlgrāve - SIA "Mikrofona ieraksti" direktore.
1962. gadā Bruno Birmanis - multimākslinieks.
1960. gadā Guntars Antoms - zvērināts advokāts.
1954. gadā Pēteris Gaudiņš - Dailes teātra aktieris.
1952. gadā Andris Bērziņš - aktieris, režisors.
1901. gadā Konstatīns Čakste - jurists. Pirmā Latvijas valsts prezidenta Jāņa Čakstes dēls. Vācu okupācijas laikā vadījis nacionālo pretošanās kustību, no 1943.gada bijis Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētājs. 1944.gadā apcietināts, miris koncentrācijas nometnē.

Jubilāri pasaulē

1973. gadā Keita Bekinseila - britu aktrise.
1964. gadā Sandra Bulloka - amerikāņu aktrise.
1959. gadā Kevins Speisijs - amerikāņu aktieris.
1949. gadā Rodžers Teilors - angļu mūziķis ("Queen").
1945. gadā Helēna Mirena - angļu aktrise.
1943. gadā Miks Džegers - angļu mūziķis ("The Rolling Stones").
1942. gadā Vladimirs Mečiars - Slovākijas premjerministrs.
1939. gadā Džons Hovards - Austrālijas premjerministrs.
1933. gadā Edmunds Felpss - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.
1928. gadā Stenlijs Kubriks - amerikāņu kinorežisors (miris 1999.gadā).
1922. gadā Bleiks Edvardss - amerikāņu kinorežisors un producents (miris 2010.gadā).
1908. gadā Salvadors Aljende - Čīles prezidents (miris 1973.gadā).
1894. gadā Oldess Hakslijs - angļu rakstnieks (1963.gadā).
1885. gadā Andrē Moruā - franču rakstnieks (miris 1967.gadā).
1875. gadā Karls Jungs - šveiciešu psihiatrs (miris 1961.gadā).
1875. gadā Antonio Mačado - spāņu dzejnieks (miris 1939.gadā).
1865. gadā Filips Šeidemans - Veimāras Republikas pirmais kanclers (miris 1939.gadā).
1856. gadā Džordžs Bernards Šovs - īru rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1950.gadā).
1829. gadā Augusts Marī Fransuā Bērnērs - beļģu politiķis, Nobela miera prēmijas laureāts (miris 1912.gadā).
1678. gadā Jozefs I - Romas imperators (miris 1711.gadā).
1030. gadā Staņislavs no Ščepanovas - Svētais Staņislavs (miris 1079.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā mazumtirdzniecības tīkla IKI īpašnieks SIA "Palink" Ogrē atver pirmo atlaižu tīkla "Leader Price" veikalu Latvijā.
2004. gadā Horvātijā darba vizītes laikā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tiekas ar Horvātijas prezidentu Stipinu Mesiču un pārrunā šīs valsts iespējamo dalību eiroatlantiskajās varas struktūrās - Eiropas Savienībā un NATO.
2003. gadā naktī traģiskā autoavārijā uz Daugavpils šosejas iekļūst rokgrupas "Līvi" ģitārista Ainara Virgas vadītā automašīna. Notikuma vietā bojā iet grupas bundzinieks Dainis Virga un skaņu operators Juris Jakovļevs, savukārt Ainars Virga un basģitārists Jānis Grodums gūst dažāda smaguma traumas.
2002. gadā AS "Ventspils nafta" (VN) akcionāru pilnsapulcē par VN prezidentu vienbalsīgi tiek ievēlēts līdzšinējais uzņēmuma celtniecības direktors Jānis Ādamsons.
2002. gadā AS "Latvijas kuģniecība" jaunā valde par uzņēmuma jauno prezidentu ieceļ Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas prezidentu Imantu Vikmani.
2002. gadā Austrijas pilsētā Zalcburgā tiekas trīs Baltijas valstu, Austrijas un Portugāles prezidenti. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tiekas ar Austrijas Federālo prezidentu Tomasu Klestilu, Portugāles prezidentu Žoržu Sampaju, Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu un Lietuvas prezidentu Valdu Adamku.
2001. gadā Latvijā tiek pārbedīti izcilais latviešu komponists Jānis Kalniņš un viņa sieva Hermīne Kalniņa.
2000. gadā Rīgā notiek Pasaules Krievu preses asociācijas izpildkomitejas sēde un starptautiska krievu preses pārstāvju tikšanās "Krievi Eiropā: integrācija - sabiedrība, kultūra, bizness".
2000. gadā Rīgā, Vērmanes dārzā, notiek Annas dienas svinības un pieminekļa Annai Ģertrūdei Vērmanei atklāšana. Atjaunotais piemineklis ir gandrīz identisks oriģinālam, kuru parkā 1829.gadā uzstādīja Vērmanes dēls Johans Vērmanis.
1989. gadā notiek Latvijas Tautas frontes organizēts mītiņš "Par Latvijas suverenitāti" Doma laukumā.
1989. gadā tiek atjaunota Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas (LSDSP) darbība Latvijā.
1948. gadā miris Alfrēds Bīlmanis, diplomāts. No 1920. līdz 1932.gadam Latvijas Ārlietu ministrijas Preses nodaļas vadītājs. No 1932. līdz 1935. Latvijas vēstnieks Padomju Savienībā, no 1935. līdz 1940.gadam Latvijas vēstnieks ASV. Pēc Latvijas okupācijas turpināja pārstāvēt Latvijas intereses ASV un, pateicoties Bīlmaņa darbībai, ASV bankās iesaldēts Baltijas valstu zelts un noguldījumi. Pateicoties viņam, ASV parakstīja Baltijas valstu inkorporācijas neatzīšanas deklarāciju.
1944. gadā izveidoja Bauskas brīvprātīgo aizstāvju bataljonu, kas bija militāra vienība Vācu armijā. Tā saformēta no Bauskas apriņķa aizsargiem un policistiem. Pēc pāris dienām šī vienība jau piedalījās kaujās ar Sarkano armiju pie Bauskas, tā sedzot Vācu karaspēka atkāpšanos. 1944.gada beigās vienību pievienoja citām latviešu vienībām.
1940. gadā miris Fricis Celmiņš, militārais darbinieks, pulkvedis. No 1936. līdz 1940.gadam Latvijas armijas štāba Informācijas daļas priekšnieks. Pēc Latvijas okupācijas nošāvies, nevēlēdamies izpaust Latvijas armijas izlūkošanas noslēpumus.
1937. gadā miris Jānis Akuraters, latviešu rakstnieks.

Notikumi pasaulē

2016. gadā "Solar Impulse 2" kļūst par pirmo ar saules enerģiju darbināmo lidmašīnu, kas veikusi lidojumu apkārt pasaulei.
2005. gadā veiksmīgi paceļas vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis "Discovery", kas ir pirmais NASA atspoļkuģu lidojums kopš traģiskās "Columbia" katastrofas 2003.gadā.
2005. gadā Indijas pilsētā Mumbajā (agrākā Bombeja) diennakts laikā nolīst 995 milimetru lietus, uz divām dienām pilnībā paralizējot pilsētu.
2004. gadā datorvīruss "MyDoom", strauji izplatoties datorsistēmās pasaulē, traucē populārāko interneta meklēšanas dienestu darbību.
1989. gadā ASV tiesa par datorvīrusa palaišanu internetā notiesā Kornela universitātes studentu Robertu Morisu, kurš kļūst par pirmo personu, kas notiesāta saskaņā ar 1986.gadā pieņemto Datoru krāpšanas un ļaunprātīgas izmantošanas likumu.
1974. gadā Grieķijas premjerministrs Konstantins Karamanlis izveido pirmo civilo valdību pēc septiņus gadus ilgas militārās pārvaldes.
1965. gadā Maldivu salas iegūst neatkarību no Lielbritānijas.
1963. gadā spēcīga zemestrīce sagrauj lielāko daļu ēku Dienvidslāvijas pilsētā Skopjē, nogalinot vairāk nekā 1000 cilvēku un atstājot bez pajumtes vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju.
1957. gadā atentātā tiek nogalināts Gvatemalas diktators Karloss Kastiljo Armass.
1956. gadā Ēģiptes prezidents Gamals Abdelnases nacionalizē Suecas kanālu.
1953. gadā Fidels Kastro vada neveiksmīgu uzbrukumu pret Monkadas barakām netālu no Santjago de Kubas, aizsākot Kubas revolūciju.
1952. gadā trīs dienas pēc Ēģiptē notikušā valsts apvērsuma Ēģiptes karalis Faruks atsakās no troņa un spiests pamest valsti.
1952. gadā 33 gadu vecumā ar vēzi mirst Argentīnas prezidenta Huana Perona sieva Eva Perona.
1948. gadā ASV prezidents Herijs Trūmens paraksta rīkojumu par rasu segregācijas atcelšanu ASV armijā.
1945. gadā Otrajā pasaules karā padomju armija padzen Vācijas spēkus no Ļvovas Ukrainā. Pilsētā dzīvi bija palikuši tikai 300 ebreji no 160 000, kas tajā dzīvoja pirms kara.
1945. gadā Lielbritānija, Ķīna un ASV izdod Potsdamas deklarāciju, draudot Japānai ar "tūlītēju un pilnīgu iznīcību", ja tā bez nosacījumiem nepadosies
1941. gadā atbildē uz Japānas okupāciju Francijas Indoķīnā ASV prezidents Frenklins Rūzvelts dod rīkojumu konfiscēt visus japāņu aktīvus ASV.
1936. gadā fašistiskā Vācija un Itālija nolemj iesaistīties Spānijas pilsoņu karā.
1908. gadā ASV ģenerālprokurors Čārlzs Džozefs Bonaparts pavēl izveidot Federālo Izmeklēšanas biroju (FIB).
1891. gadā Francija anektē Taiti.
1882. gadā Baireitā notiek Riharda Vāgnera operas "Parsifāls" pirmizrāde.
1847. gadā Libērija iegūst neatkarību.
1803. gadā Londonas dienvidos tiek atklāts Sari dzelzceļš, kas tiek uzskatīts par pasaulē pirmo sabiedrisko dzelzceļu.
1788. gadā Ņujorka ratificē ASV konstitūciju un kļūst par ASV 11.štatu.
1139. gadā Portugāles grāfs Afonsu tiek pasludināts par Portugāles pirmo karali un pasludina neatkarību no Kastīlijas.
811. gadā Bizantijas impērija cieš vissmagāko sakāvi vēsturē, zaudējot Pliskas kaujā pret Bulgārijas spēkiem. Kaujā bojā gāja Bizantijas imperators Nikefors I, bet viņa mantinieks Stauracijs nopietni ievainots.