1. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1589. gadā Pauls Einhorns - Kurzemes hercogistes superintendants (1636. - 1655). Sarakstījis ļoti daudz grāmatu latviešu valodā, bet par vienu no izcilākajām tiek uzskatīta viņa sarakstītā "Latviešu vēsture."

1704. gadā Hermanis Dītrihs Bušs - Bauskas zeltkaļu cunftes meistars. Tiek uzskatīts par vienu no Latvijā pazīstamākās sudrabkaļu dzimtas pamatlicējiem.

1897. gadā Klementjevs Antipovs - Latvijas smagatlēts, 1927. un 1928. gadā Latvijas meistars svarcelšanā. 1923.gadā uzstādīja pasaules rekordu grūšanā ar labo roku.

1950. gadā Alvis Altmanis - komponists.

1964. gadā Edgars Skulte - reklāmas aģentūras "DDB Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Jubilāri pasaulē

1646. gadā Gotfrīds Vilhelms Leibnics - vācu matemātiķis un filozofs (miris 1716.gadā).

1804. gadā Žorža Sanda - franču rakstniece (mirusi 1876.gadā).

1872. gadā Luī Blerio - franču izgudrotājs, inženieris un aviators, kas pirmais pārlidojis pāri Lamanša jūras šaurumam (miris 1936.gadā).

1873. gadā Alise Gija-Blanšē - franču kino pioniere, pirmā sieviete kinorežisore (mirusi 1968.gadā).

1899. gadā Tomass Dorsijs - amerikāņu gospeļmūzikas pamatlicējs (miris 1993.gadā).

1906. gadā Estē Lodē - amerikāņu kosmētikas lielfirmas dibinātāja (mirusi 2004.gadā).

1934. gadā Sidnijs Pollaks - amerikāņu kino režisors, producents un aktieris (miris 2008.gadā).

1941. gadā Alfreds Gilmans - amerikāņu zinātnieks, Nobela prēmijas medicīnā laureāts.

1945. gadā Debija Herija - grupas "Blondie" soliste.

1961. gadā Karls Lūiss - amerikāņu vieglatlēts.

1961. gadā Velsas princese Diāna (mirusi 1997.gadā).

1967. gadā Pamela Andersone - Kanādas modele un aktrise.

1971. gada Misija Eliote - amerikāņu repere

1976. gadā Rūds van Nīstelrojs - Nīderlandes futbolists.

1976. gadā Patriks Kluiverts - Nīderlandes futbolists.

1977. gadā Līva Tailere - amerikāņu aktrise.

1977. gadā Džeroms Iginla - kanādiešu hokejists.

1982. gadā Joahims Johanssons - zviedru tenisists.

Notikumi Latvijā

1212. gadā norisinās Indriķa hronikā minētā Autīnes sacelšanās, kurā piedalās latgaļi un lībieši. Šī sacelšanās tiek uzskatīta par pirmajiem zemnieku nemieriem Latvijā pret pastāvošo agrāro iekārtu.

1494. gadā Rīgā tiek apstiprināti pirmie Balbieru (bārddziņu) amatu statūti.

1718. gadā tiek uzsākts Ālandu kongress, kura laikā notiek Zviedrijas un Krievijas miera sarunas. Tās laikā Krievija pieprasa Zviedrijai atdot krievu iekaroto Vidzemi un Rīgu.

1861. gadā pēc Vitebskas gubernatora rīkojuma tiek izveidots Daugavpils cietums.

1870. gadā tiek dibināts Baltijas skolotāju seminārs, kas ir pirmā valsts pedagoģiskā mācību iestāde Latvijā.

1882. gadā Liepājā tiek dibināta metalurģijas rūpnīca "Bekers un Ko," kuru Padomju Savienības laikos pārdēvē par "Sarkano metalurgu," bet tagad tā zināma ar nosaukumu "Liepājas metalurgs".

1886. gadā tiek atklāts AB Dambis (savulaik K.Valdemāra dambis), pie kura 1895. gadā izbūvē kuģīšu piestātni.

1905. gadā Rīgā, Pērnavas ielā pie Grīziņkalna, tiek dibināts Apollo teātris. Tajā darbojas tādi Latvijā zināmi aktieri kā Mirdza Šmithene un Alfrēds Amtmanis-Briedītis.

1920. gadā Igaunija izved savu karaspēku no Ainažiem, kad pēc referenduma šajā pilsētā tiek atzīts, ka Ainaži piederīgi Latvijai.

1929. gadā Rīgā tiek dibināta porcelāna apgleznošanas darbnīca "Burtnieks", kuras īpašniece ir Emīlija Benjamiņa.

1941. gadā Saskaņā ar vēstures liecībām, tā dēvētā Arāja komanda piedalās Rīgas civiliedzīvotāju (ebreju) nogalināšanā Biķernieku mežā.

2003. gadā, apvienojot Rīgas rajona Siguldas pilsētu, Siguldas pagastu un Cēsu rajona Mores pagastu, izveidots Rīgas rajona Siguldas novads.

2006. gadā stājas spēkā likuma "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežojumu" noteiktie smēķēšanas ierobežojumi. Turpmāk kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, kazino un spēļu zālēs smēķēt atļauts tikai telpās, kas ir speciāli ierādītas smēķēšanai vai telpās, kas ir īpaši nodalītas no pārējās teritorijas.

Notikumi pasaulē

1569. gadā Lietuvas lielkņaziste un Polija noslēdz Ļubļinas ūniju, apvienojoties vienā valstī - Žečpospoļitā.

1858. gadā Čārlzs Dārvins un Alfreds Rasels Voless Linneja biedrībā Londonā kopīgi nolasa savu ziņojumu par evolūciju.

1867. gadā Britu Ziemeļamerikas akts iegūst Kanādas konstitūcijas statusu, radot Kanādas Konfederāciju. Par pirmo Kanādas premjerministru kļūst Džons Makdonalds.

1881. gadā tiek veikts pasaules pirmais starptautiskais telefona zvans - no Senstīvenas Kanādā uz Kalē ASV.

1907. gadā ASV armija izveido pasaules pirmos gaisa kara spēkus.

1916. gadā Pirmajā Sommes kaujas dienā Pirmajā pasaules karā tiek nogalināti 20 000 britu karavīru un vēl 40 000 tika ievainoti.

1921. gadā tiek dibināta Ķīnas Komunistiskā partija.

1937. gadā Lielbritānijā darbu sāk pasaules pirmais ārkārtas situāciju telefona dienests.

1946. gadā Amerikas Savienotās Valstis Bikini atolā Klusajā okeānā veic atombumbas izmēģinājumu.

1967. gadā formāli tiek radīta Eiropas Kopiena, apvienojot Kopējo tirgu, Eiropas Ogļu un tērauda apvienību un Eiropas Atomenerģijas komisiju.

1968. gadā apmēram 60 pasaules valstis Ženēvā paraksta vienošanos par kodolieroču neizplatīšanu.

1979. gadā Japānas kompānija "Sony" laiž tirgū leģendāro kasešu atskaņotāju "Walkman".

1991. gadā Austrumeiropas valstu līderi Prāgā paziņo par Varšavas pakta darbības beigām.

1997. gadā pēc vairāk nekā 150 gadu atrašanās Lielbritānijas pārvaldē Honkonga pāriet Ķīnas kontrolē.

2000. gadā tiek atklāts pasaulē garākais tilts, kas savieno Zviedriju un Dāniju. 16 kilometrus garajā Ēresunas tiltā ietilpst 7845 metrus garš piekartilts un 3510 metru zemūdens tunelis.

2007. gadā Anglijā stājas spēkā aizliegums smēķēt telpās sabiedriskajās iestādēs. Līdzīgi aizliegumi jau bija spēkā Velsā, Skotijā un Ziemeļīrijā, līdz ar to aizliegums ir ieviests visā Apvienotajā Karalistē.

2013. gadā Horvātija kļūst par 28. Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti.