14. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1936. gadā Uldis Viesturs - Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta direktors, profesors.

1951. gadā Mārīte Kluša - māksliniece, grafiķe, dizainere.

1954. gadā Inese Brants - keramiķe, māksliniece.

1966. gadā Modris Skaistkalns - latviešu mūziķis, komponists, dziedātājs, mūzikas producents.

Modris Skaistkalns grupā “100. debija”

1980. gadā Ivars Krasts -  aktieris.

Jubilāri pasaulē

1726. gadā Džeimss Hatons - skotu ģeologs, mūsdienu ģeoloģijas "tēvs" (miris 1797.gadā).

1811. gadā Herieta Bīčere Stova - amerikāņu rakstniece, autore pret verdzību vērstajam romānam "Krusttēva Toma būda" (mirusi 1896.gadā).

1864. gadā Aloizs Alcheimers - vācu mediķis (miris 1915.gadā).

1928. gadā Ernesto "Če" Gevara - argentīniešu marksistu revolucionārs (miris 1967.gadā).

1946. gadā Donalds Tramps - ASV 45. prezidents.

1949. gadā Alans Vaits - britu bundzinieks ("Yes").

1949. gadā Džimmijs Lī - britu mūziķis ("Slade").

1949. gadā Harijs Tertldovs - amerikāņu rakstnieks.

1956. gadā Kings Daimonds - dāņu dziedātājs ("King Diamond", "Mercyful Fate").

1958. gadā Eriks Heidens - amerikāņu ātrslidotājs.

1961. gadā Bojs Džordžs - britu dziedātājs ("Culture Club").

1969. gadā Štefija Grāfa - vācu tenisiste.

1969. gadā Eriks Dežardēns - kanādiešu hokejists.

1978. gadā Diablo Kodija - amerikāņu rakstniece un scenāriste.

1989. gadā Lūsija Heila - amerikāņu aktrise.

Notikumi Latvijā

1941. gadā PSRS sāk latviešu un igauņu masveida slepkavības un deportācijas.

1987. gadā Cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa "Helsinki - 86" organizē publisku ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, pieminot padomju deportāciju upurus. Lai izjauktu pasākumu, Rīgas pilsētas izpildkomiteja pie pieminekļa sarīko riteņbraucēju sacensības.

1988. gadā pirmoreiz notiek oficiāls mītiņš masu deportāciju upuru piemiņai pie Politiskās izglītības (tagad Kongresu nama), pēc tam pie Brīvības pieminekļa.

1998. gadā Latvija un Lielbritānija parafē līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos.

1998. gadā Rēzeknē plosās viesuļvētra, kuras laikā vēja brāzmu ātrums sasniedz pat 28 metrus sekundē. 20. jūnijā Ministru kabinets piešķir līdzekļus Rēzeknes pilsētai, Rēzeknes rajonam un Pļaviņu pilsētai vētras postījumu seku likvidēšanai. Zemniekiem iespēju robežās tiek kompensēti zaudējumi, kas radušies, vētrai izpostot sējumus.

2001. gadā Rīgā pie Torņakalna stacijas tiek atklāts piemineklis Komunistiskā terora upuru piemiņai.

2001. gadā tiek nogalināts Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas rajona nodaļas direktors Vjačeslavs Liscovs.

2002. gadā stājās spēkā izmaiņas Alkohola aprites likumā, kas aizliedz alkoholu mazumtirdzniecībā izplatīt no plkst.22 līdz 8. 

Notikumi pasaulē

1775. gadā Amerikāņu Revolūcijas kara laikā Kontinentālais kongress dibina ASV armiju.

1777. gadā ASV kongress apstiprina par valsts karogu zvaigžņoti svītroto karogu.

1789. gadā amerikāņu garīdznieks Elaija Kreigs izstrādā no kukurūzas gatavotu viskiju. Tas tiek nodēvēts par burbonu, jo Kreigs dzīvoja Kentuki štata Burbonas apgabalā.

1800. gadā Napoleona Bonaparta Francijas armija Marengo kaujā Ziemeļitālijā sakauj austriešus un atkal iekaro Itāliju.

1846. gadā meksikāņu-amerikāņu kara laikā Kalifornijas Republika pasludina neatkarību no Meksikas.

1900. gadā Havaju salas kļūst par ASV teritoriju.

1905. gadā sākas sacelšanās uz Krievijas karakuģa "Potjomkin", jūrniekiem protestējot pret autokrātijas noziegumiem un pieprasot brīvību un kara izbeigšanu.

1907. gadā Norvēģija piešķir sievietēm vēlēšanu tiesības.

1938. gadā iznāk pirmais "Superman" komikss.

1940. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskā Vācija iesloga pirmos cilvēkus Aušvicas koncentrācijas nometnē - 728 poļu politieslodzītos.

1940. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskās Vācijas armija okupē Parīzi.

1982. gadā noslēdzas Folklendas salu karš Argentīnas spēkiem bez nosacījumiem padodoties Lielbritānijas armijai.

1998. gadā leģendārais amerikāņu basketbolists Maikls Džordans aizved savu komandu "Čikāgas "Bulls" līdz sestajam NBA čempionu titulam, kurš turklāt ir trešais pēc kārtas.

2004. gadā britu uzņēmējs Ričards Brensons uzstāda jaunu pasaules rekordu, mazāk nekā divās stundās šķērsojot Lamanšu Džeimsa Bonda stila amfībijā.

2005. gadā Jamaikas sprinteris Asafa Pauels uzstāda jaunu pasaules rekordu 100 metru skrējienā, distanci veicot 9,77 sekundēs.

2005. gadā 91 gada vecumā mirst itāļu maestro Karlo Marija Džulīni, kurš tika uzskatīts par vienu no izcilākajiem 20.gadsimta diriģentiem.