25. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1986. gadā Dina Pīterniece - basketboliste.

1982. gadā Ingus Kniploks - Valmieras Drāmas teātra aktieris.

1981. gadā Kristians Brekte - mākslinieks.

1981. gadā Patricija Brekte - māksliniece.

1967. gadā Sana Villeruša - pianiste.

1965. gadā Ilze Pukinska - Valmieras Drāmas teātra aktrise.

1959. gadā Andrejs Kočetkovs - AAS "Baltikums apdrošināšanas grupa" padomes loceklis.

1958. gadā Jānis Vanags - Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps.

1953. gadā Juris Petraškevics - mākslinieks.

1952. gadā Ārija Meikališa - Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore, juridisko zinātņu doktore.

1939. gadā Juris Palkavnieks - VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes loceklis.

1880. gadā Eižens Laube - latviešu arhitektūras klasiķis (miris 1967.gadā).

JUBILĀRI PASAULĒ

1976. gadā Sandra Nasiča - vācu dziedātāja ("Guano Apes").

1976. gadā Killians Mērfijs - īru aktieris.

1975. gadā Lorīna Hilla - amerikāņu mūziķe.

1969. gadā Anna Heša - amerikāņu aktrise.

1963. gadā Maiks Maijerss - kanādiešu aktieris.

1958. gadā Pols Vellers - britu mūziķis.

1953. gadā Daniels Passarella - argentīniešu futbolists un treneris.

1948. gadā Klauss Meine - vācu mūziķis ("Scorpions").

1944. gadā Frenks Ozs - angļu leļļu mākslinieks un režisors.

1939. gadā Ians Makellens - angļu aktieris.

1931. gadā Aili Jegi - igauņu brīvības cīnītāja, kas 1946.gadā Tallinā uzspridzināja padomju pieminekli Bronzas kareivja atrašanās vietā.

1927. gadā Roberts Ladlems - amerikāņu rakstnieks (miris 2001.gadā).

1921. gadā Džeks Šteinbergers - Vācijā dzimis fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1892. gadā Josips Brozs Tito - Dienvidslāvijas diktators (miris 1980.gadā).

1889. gadā Igors Sikorskis - krievu inženieris, viena rotora helikoptera izgudrotājs (miris 1972.gadā).

1887. gadā Pio no Pjetrelčīnas - katoļu svētais (miris 1968.gadā).

1865. gadā Džons Mots - amerikāņu organizācijas YMCA līderis, Nobela miera prēmijas laureāts (miris 1955.gadā).

1865. gadā Pīters Zēmans - nīderlandiešu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1943.gadā).

1713. gadā Džons Stjuarts - Lielbritānijas premjerministrs (miris 1792.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2011. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veic virkni kratīšanu kriminālprocesā, kas sākts 20.maijā pēc Krimināllikuma nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā" jeb amatpersonu noziegumi. Kratīšana tiek veikta atvijas nacionālajā lidsabiedrībā AS "Air Baltic Corporation", Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas sankcionētu kratīšanu Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei piederošajā Puzes īpašumā un Ventspils domē, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošā SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" telpās un citos uzņēmumos.

2007. gadā Latvijā ierodas Japānas imperators Akihito un imperatore Mičiko. Vizītes laikā imperatoru pāris tiekas ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un Imantu Freiberga kungu, kā arī viesojas Latvijas Universitātē (LU), kur tiekas ar LU vadību, profesoriem, Orientālistikas nodaļas pārstāvjiem, tulkotājiem, LU studentiem un skolēniem no Japāņu skolas.

2007. gadā Latvijas vēstnieks Indulis Bērziņš iesniedz akreditācijas vēstuli Jaunzēlandes ģenerālgubernatoram Anandam Satjanandam, tādējādi kļūstot par Latvijas pirmo nerezidējošo vēstnieku Jaunzēlandē.

2005. gadā Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) dodas darba vizītē uz Gruziju, lai pārrunātu sadarbību ar Latviju. Premjers vizītes laikā tiekas ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili un valdības pārstāvjiem. Valdības vadītāja vizīte Gruzijā ilgst līdz 30.maijam.

2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vizītes laikā tiekas ar Amerikas Savienoto Valstu senatoru Džonu Korninu.

2004. gadā Rīgā oficiālā vizītē uzturas Amerikas Savienoto Valstu kongresmenis Tomass Lantoss, lai pārrunātu ASV un Latvijas attiecības pēc iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā.

2003. gadā izceļas paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 19. Ugunsnelaimē cieš pieci cilvēki - divi ugunsdzēsēji un trīs ēkas iedzīvotāji. Ugunsgrēka dzēšanā izmantotais ūdens pilnībā paralizē Rīgas 51.pasta nodaļas darbu.

2002. gadā Tallinā notiek 47."Eirovīzijas" dziesmu konkursa fināls, kurā Latviju pārstāv dziedātāja Marija Naumova jeb "Marie N". Izpildot dziesmu "I Wanna", Marija Naumova konkursā uzvar. Uzvara dod iespēju nākamo "Eirovīzijas" konkursu rīkot Latvijā.

2002. gadā notiek Brīvības partijas dibināšanas kongress. Partijas statūtos tiek noteikts, ka tā ir demokrātiska sociāli liberāla politiska organizācija.

2002. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā notiek Latvijas Pirmās partijas dibināšanas kongress. Par partijas priekšsēdētāju vienbalsīgi tiek ievēlēts Ēriks Jēkabsons.

2001. gadā Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā tiek atklāta Tropu māja.

2000. gadā Latvijā oficiālajā vizītē uzturas Īslandes premjerministrs Davids Odsons.

1999. gadā Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume vizītes laikā Lietuvā uzrunā Lietuvas Republikas Seimu, tiekas ar Lietuvas ārlietu ministra vietnieku Roku Bernotu un Seima Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.

1998. gadā Valsts ieņēmumu dienesta speciālistu vizītes laikā Ungārijā tiek parafēts Latvijas un Ungārijas līgums par sadarbību muitas jautājumos.

1998. gadā Rīgā, Lielajos kapos, tiek atklāta piemiņas plāksne kādreizējam Latvijas Universitātes rektoram un Acu slimību katedras dibinātājam profesoram Jānim Rubertam.

1995. gadā Latvijas valdība pārņem 100% "Bankas Baltija" akciju.

1995. gadā Saeima finanšu ministra amatā demisionējušā Andra Piebalga vietā apstiprina Saeimas deputāti Indru Sāmīti.

1305. gadā Vācu ordenis no cisterciešu mūku ordeņa nopērk Daugavgrīvas klosteri. Klostera tālāka uzturēšana cisterciešiem bija saistīta ar ekonomiskām grūtībām, jo tā ienākumi bija mazinājušies un ēkas nonākušas sliktā stāvoklī. Līdz ar Daugavgrīvas iegūšanu ordenis atgriež no jūras un ielenc Rīgas pilsētu. Tam ir svarīga nozīme ordeņa cīņā par hegemoniju Livonijā.

NOTIKUMI PASAULĒ

2016. gadā no Krievijas cietuma apmaiņā pret diviem Krievijas karavīriem tiek atbrīvota Ukrainas bruņoto spēku pilote Nadija Savčenko, kas kļuvusi par simbolu Ukrainas pretestībai pret Maskavas agresiju. Krievijas tiesa 22.martā atzina Savčenko par vainīgu divu Krievijas valsts televīzijas žurnālistu nāvē apšaudē Ukrainas austrumos, kas notika 2014.gadā. Savčenko, kas vainu apsūdzībās noliedz, tika piespriesta reāla brīvības atņemšana uz 22 gadiem vispārējā režīma kolonijā.

2011. gadā amerikāņu televīzijas zvaigzne Opra Vinfrija atvadās no saviem skatītājiem, noslēdzot sarunu šovu "The Oprah Winfrey Show", kuru viņa vadīja 25 gadus.

2007. gadā Ostankinas televīzijas tornī notiek otrais ugunsgrēks.

2004. gadā plūdos Dominikanas Republikā un Haiti iet bojā 1950 cilvēki.

2001. gadā 72 gadu vecumā mirst kubiešu fotogrāfs Alberto Korda, kurš 1960.gadā uzņēma revolucionāra Ernesto Če Gevaras visslavenāko fotogrāfiju.

2001. gadā amerikānis Eriks Veihenmeiers kļūst par pirmo aklo cilvēku, kas iekarojis Everestu.

1991. gadā Izraēla pabeidz "Operāciju Zālamans", izvedot no Etiopijas par ebrejiem atzītās aptuveni 15 000 personu uz Izraēlu.

1989. gadā Mihails Gorbačovs tiek ievēlēts par Padomju Savienības prezidentu.

1985. gadā tropiskais ciklons Balgladešā prasa apmēram 10 000 cilvēku dzīvības.

1979. gadā Čikāgas O'Hara lidostā lidmašīnas "DC-10" avārijā iet bojā 273 cilvēki.

1977. gadā uz ekrāniem nonāk Džordža Lukasa filma "Star Wars Episode IV: A New Hope" (Zvaigžņu kari. Epizode IV: Jauna cerība").

1963. gadā Adisabebā noslēdzas Āfrikas valstu samits, valstīm vienojoties par Āfrikas Savienības organizācijas izveidošanu.

1961. gadā ASV prezidents Džons Kenedijs Kongresa sēdē paziņo, ka viņa mērķis ir uzsākt projektu, lai līdz desmitgades beigām nosūtītu cilvēku uz Mēnesi.

1953. gadā ASV Nevadas tuksnesī veic pirmo un vienīgu kodolartilērijas izmēģinājumu.

1951. gadā Londonā pazūd britu Ārlietu ministrijas amatpersonas Gajs Bērdžess un Donalds Maklīns. Viņi vēlāk atrodas Maskavā, atklājot, ka ir padomju spiegi.

1946. gadā Abdullahs Ibd Huseins pasludina sevi par Jordānijas pirmo karali.

1935. gadā amerikāņu vieglatlēts Džesijs Ouenss 45 minūšu laikā ASV čempionātā vieglatlētikā sasniedz trīs pasaules rekordus un atkārto ceturto.

1926. gadā tiek nogalināts Parīzē bāzētās Ukrainas Tautas Republikas trimdas valdības vadītājs Simons Petļura.

1915. gadā Turcijā sākas plašas armēņu deportācijas.

1915. gadā noslēdzas Pirmā pasaules kara otrā Ipras kauja, kurā cieta 105 000 karavīru. Vācieši šajā kaujā pirmo reizi izmantoja indīgu gāzi.

1911. gadā Meksikas prezidents Porfirio Diass atkāpjas no amata pēc tam, kad revolucionāru spēki sakauj valdības spēkus Meksikas pilsoņu karā.

1895. gadā dzejnieks un rakstnieks Oskars Vailds tiek atzīts par vainīgu "par nepiedienīgām izdarībām ar citiem vīriešiem" un viņam tiek piespriesti divi gadi cietumsoda.

1865. gadā artilērijas arsenāla sprādzienā Mobailā, ASV Alabamas štatā, iet bojā 300 cilvēki.

1659. gadā Ričards Kromvels atkāpjas no Anglijas protektora amata, kad tiek atjaunota Ilgā parlamenta darbība.

1521. gadā beidzas Vormsas diets, Romas pāvestam Kārlim V izdodot Vormsas ediktu, saskaņā ar kuru Mārtiņš Luters tiek izslēgts no baznīcas un pasludināts ārpus likuma.

1085. gadā Kastīlijas Alfonso VI atkaro moriem Toledo.