Ar 150 kukuļiem baltmaizes Kaspars Dimiters nosvin 60. jubileju

Kad dziesmu rakstnieka (tā viņš pats sevi dēvē) sieva Līga ierosinājusi jubileju nosvinēt Cēsu pils parkā zem klajas debess un teikusi, ka nojumes nebūs, ne viens vien nobrīnījies – “nu gan jums baigā ticība”... Un izrādījās ar! – gandrīz pārsimt sanākušie jubilejas viesi, uz pilsdrupu un pareizticīgo baznīcas fona klausoties Kaspara dziesmās, baudīja saulaināko nedēļas pēcpusdienu.
Savu pasaulē nākšanu Dimiters atzīmēja ar grāmatas “Ielūgums uz dzīvi”, kurā apkopoti 100 dziesmu vārdi, un albuma ar tādu pat nosaukumu vaļā vēršanu. “Tēvs Arturs un māte Vija Elizabete uz dzīvi ielūdza mani 1957. gada 1. maijā. Deva vārdu Kaspars. Šogad – 60. Esmu radīts mīlēt, ticēt un piedot – priecāties ar priecīgajiem un skumt ar noskumušajiem. Dievs ir mūžīgi dzīvs un mūžīgi radošs – tāpēc dzīve dota, lai dzīvotu un radītu,” grāmatas ievadā raksta jubilārs – leģendāro teātra personību Artura Dimitera un Vijas Artmanes dēls.
Viesus, starp kuriem bija Kaspara māsa, māksliniece Kristiana Dimitere, brālis, mākslinieks Juris Dimiters, režisore un runas pedagoģe Aina Matīsa, mūzikas apskatnieks Uldis Rudaks, mācītājs Ivo Pavlovičs, rakstniece Andra Manfelde un daudzi citi, jubilārs priecēja ar “Krustaskolas” laika dziesmām, kuru izpildīšanā pievienojās dēli Jēkabs un Stefans. Apsveikuma vārdus teica arī pie Dimiteriem vairāk nekā 20 gadus dzīvojošais Jurītis, kas pazīstams kā naivās mākslas pārstāvis, ģimenes jaunpienācējs “Andrejs jeb Zīzītops, kas uzspēlē ģitāru un palīdz grābt lapas”, rakstniece Andra Manfelde – Līgas Dimiteres vienīgā draudzene – un politiķis Einars Cilinskis, kurš Kasparam “pirmo reizi dzīvē” pasniedza kultūras ministres Daces Melbārdes pateicību “par ilggadēju un spilgtu ieguldījumu latviešu mūzikā un vārda mākslā”. Savukārt pirms pasākuma pils parkā cīnītāju Kasparu apsveica Latvijas Nacionālās operas un baleta pārstāvji, pasniedzot zobenu – butaforiju no kādas izrādes.

“Es jūs visus jūtu kā “krustaskolniekus”, katram savu dīvaino krustu nesot. Šajā albumā, pateicoties sieviņai, esmu apkopojis romantiski filozofiskākās dziesmas, kas palīdz dzīvot un domāt. Būsim pacietīgi, pateiksimies par katru dienu, katru mirkli, ka esam veseli, ka mums ir piedots. Tā ir liela žēlastība, pateicoties kam es esmu šeit,” pauda jubilārs, neslēpjot, ka dzīvē smagi klupis un piecelties viņam vienmēr palīdzējusi sieva. “Novēlu sievām piedot saviem vīriem, cik iespējams piedot un palīdzēt, lai nepamet ģimenes,” klātesošajiem ieteica mākslinieks. Pēc uzstāšanās Dimiters aicināja uz mīlestības mielastu, kam bija sarūpējis 150 kukuļus baltmaizes, piemājas avota ūdeni un “labo kagoru”.

Tā Kaspars Dimiters dzīvoja pagrabā 2009. gadā