Sists, vajāts, sodīts jeb - Ko nozīmē būt grafiti māksliniekam Latvijā?
Intervijai ar portālu Kasjauns.lv piekrita mākslinieks, par kura izpausmēm sabiedrības domas noteikti dalās. Puisis, kurš sauc sevi par Holi, ir grafiti meistars, un viņa audekls līdz šim bijusi Rīgas pilsēta un citas vietas. Holis atklāj, ka kopumā ir atbildīgs par vairākiem simtiem zīmējumu.
Taču tikt pie šāda portfeļa nebūt nav bijis viegli. Pilsētas valdei, saprotamu iemeslu dēļ, ir visai kategorisks viedoklis par šo urbāno mākslu un arī likumsargu attieksmi Holis uz savas ādas ir izjutis visā tās pilnībā.
Hoļa un viņa kolēģu darbi
Puisis ir grafiti meistars un viņa audekls līdz šim ir bijusi Rīgas pilsēta. Holis atklāj, ka ir atbildīgs par vairākiem ...
“Mana pirmā dokumentētā bilde tapa, kad man bija astoņi gadi. Kādēļ? Nemācēšu atbildēt. Atradu tēva garāžā sarkanu aerosola krāsas flakonu un uz bluķa uzpūtu H burtu,” stāsta Holis, “Jā, skolā biju diezgan izteikts mākslinieka tips ar visām no tā izrietošajām sekām.”
Prasmes apgūst tīņa gados
Savas grafiti mākslinieka karjeras pirmsākumos Holis kopā ar draugiem uz sienām pūtis tā laika aktuālāko Hip Hop izpildītāju logo un grupu nosaukumus – “Onyx”, “Wu-Tang Clan”, “Funkmaster Flex”, “Snoop Doggy Dogg”.
“Gandarījums bija tad, ja mūsu darbus citi uzreiz neaizkrāsoja. Problēmu nebija – mēs jau agrā vecumā zinājām, kādas var būt sekas, ja ko tādu dara mazapdzīvotā vietā, tāpēc viens otram palīdzējām, izlūkojot apkārtni. Gājām šuherī, tā teikt,” atceras mākslinieks.
Pieaugušie esot zinājuši ar ko nodarbojas Holis, bet pie rokas nedz viņš, nedz arī viņa draugi, ne reizi neesot bijuši pieķerti. “Smagākais, ko tolaik nācās darīt bija māšana ar galvu garajās pieaugušo lekcijās,” atceras puisis.
Pēc “uzraušanās” uz likumsargiem nonāk slimnīcā
Pašā sākumā Holim iepaticies adrenalīns. “Tas ārstēja psiholoģiska rakstura problēmas. Darīju to ģimenes problēmu dēļ. Savos darbos bieži piedomāju par vēstījumu,” atklāj mākslinieks.
Atsevišķiem rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem droši vien varētu būt jautājumi par to, kā tad galu galā top ielās un dažreiz šķietami uz neaizsniedzamām māju fasādēm redzamie zīmējumi. Taču sīkākas detaļas viņš neatklāj.
“Uz šo jautājumu varu atbildēt virspusēji, jo visiem nav jāzina, kā tiek gatavota desa. Varu pateikt vienu – ja gribi tikt sveikā cauri, sagatavošanās procesam vienmēr būtu jābūt ilgākam par pašu grafiti pūšanu,” ar padomu dalās Holis.
Papildus dažādiem riskiem un pieķeršanas briesmām, grafiti zīmēšanas process arī esot visai neparedzams: “Viss ir atkarīgs no izmēra un citām niansēm, piemēram, krāsu toņu daudzuma. Grafiti nav uzgriežņu fabrika – mēs nevaram izvērtēt produktivitāti un citus ražošanas, kā arī galaproduktu parametrus. Esmu iztērējis 10 latus krāsai, taču to darbu tā arī nepabeidzu – bija jāmūk. Sekas – 700 latu sods un pāris simti ārstēšanas izdevumos. Uzrāvos uz “jaukiem” likuma kalpiem... Pēcāk bija probācijas dienests un vēl visādas ekstras. Vai bija tā vērts? Viennozīmīgi,” stāstu turpina mākslinieks, “esmu saukts pie kriminālatbildības,– pilns komplekts. Bet, paldies kosmosam, nav nācies pabūt cietumā,” stāsta Holis. Sodus, kādi tiek piemēroti nelegālajiem grafiti māksliniekiem, puisis uzskata par nepamatotiem.
Taču vēl nepatīkamāk par saskari ar policistam esot mukt no apsargātas teritorijas: “Menti arī ir traki, bet suns… haha. Tā jau ir cita spēle. Mēs ar kolēģi paspējām izmukt pa braucoša vilciena apakšu. Brīdī, kad tam tuvojāmies, tas jau bija lēnām sācis braukt. Taču, ja nevilcinoties jāizvēlas – vilciens vai suņi – vilciens ir labāka alternatīva. Toreiz tas bija glābiņš, jo suņi vairs nevarēja mums piekļūt. Zem ripojoša sastāva nelīda un pakaļ vairs neskrēja.”
“Legalizējies” naudas dēļ
Holis atklāj, ka paralēli “nelegālajai dzīvei” vienmēr darbojies arī legāli, zīmējot dažādu projektu ietvaros. Viņa legālos darbus esot pagrūti saskaitīt – to esot vairāki desmiti. Taču kopumā nelegālo skaits esot mērāms vairākos simtos.
“Kā saka reperis Nātre, nauda nesmird, jocīga smaka ir tiem, kam tās nav,” savu izvēli “legalizēties” jeb kļūt par legālu grafiti mākslinieku pamato Holis.
“Ar segvārdu Holis ir gadījies uzkrāsot arī ko nelegālu, iekļaujot šo vārdu zīmējumā, bet laipni lūgti – šodien esmu atvērts sūdzībām. Man vairs nav 12 vai 21 gads, un visi kurnētāji, kuri grib grafiti māksliniekiem salauzt pirkstus, apmulst, kad satiek pieaugušu cilvēku. Ir bijušas diezgan smieklīgas situācijas,” piebilst puisis.
Šobrīd Holis visbiežāk tomēr zīmē legāli, veicot pasūtījuma darbus. Savu tehniku puisis sauc par “Spray Art”.
“Šādu nosaukumu esmu piemeklējis vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt jau aiz cieņas pret grafiti. Legāls pokemons uz sienas nekad nebūs grafiti tikai tamdēļ, ka esmu to uzzīmējis ar krāsas flakoniņu. Otrs iemesls – vairums Latvijas iedzīvotāju no vārda 'grafiti' baidās kā no radiācijas,” pamato mākslinieks. Savu līdz šim labāko darbu Holis izvairās nosaukt, – tāds vēl tikai tapšot.
"Pilsēta ir kaujas lauks”
Holim, kurš pretrunīgajā urbānajā mākslā ir lietpratējs, ir arī pāris vārdi tiem, kas grasās atkārtot ko līdzīgu: “Cieniet grafiti kultūru un tās likumus. Pilsētas ielas nav treniņa laukums – tas ir kaujas lauks! Nejautā, bet dari. Daudzu iesācēju problēma ir nespēja pieņemt spēles noteikumus un sagremot sekas, kuras rodas neizdarības vai neapdomīgas rīcības rezultātā.”
