Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
26. aprīļa jubilāri un notikumu Latvijā un pasaulē
Hokeja trenerim, bijušajam Latvijas izlases hokejistam Viktoram Ignatjevam šodien 48. (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

26. aprīļa jubilāri un notikumu Latvijā un pasaulē

Slavenības
2018. gada 26. aprīlī 04:22 2018. gada 26. aprīlī 04:22
  Kasjauns.lv / LETA
Šodien dzimšanas diena hokeja trenerim Viktoram Ignatjevam, mācītājam Modrim Plātem, dzejniekam Guntaram Godiņam... Atminēsimies, ka pirms 32 gadiem šajā dienā pulksten 1.23 naktī pēc neveiksmīgiem eksperimentiem eksplodēja Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors, izraisot pasaulē lielāko civilo kodolkatastrofu.

JUBILĀRI LATVIJĀ

1970. gadā Viktors Ignatjevs - hokejists, hokeja treneris.
1966. gadā Irina Ošleja - gleznotāja.
1958. gadā Guntars Godiņš - dzejnieks, tulkotājs.
1952. gadā Anita Ušacka - Starptautiskās Krimināltiesas tiesnese.
1951. gadā Gaļina Akuļiča - vijolniece (mirusi 2012.gada 30.janvārī)
1951. gadā Modris Plāte - mācītājs.
1950. gadā Velga Slaidiņa - juriste, Latvijas Universitātes juridiskās fakultātes lektore.
1943. gadā Aivars Boja - Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks. 
1936. gadā Agris Engelmanis - komponists (miris 2011.gada 7.aprīlī).

JUBILĀRI PASAULĒ

1981. gadā "Ms. Dynamite" - angļu dziedātāja.
1980. gadā Čenings Tatums - amerikāņu kinoaktieris un filmu producents.
1975. gadā Neitans "Džoijs" Džordisons - amerikāņu mūziķis ("Slipknot").
1970. gadā Tiona Votkinsa - amerikāņu dziedātāja ("TLC").
1970. gadā Melānija Knausa - Trampa - slovēņu modele, magnāta Donalda Trampa sieva.
1963. gadā Džets Lī - ķīniešu aktieris.
1961. gadā Džoana Čeņa - Ķīnā dzimusi aktrise.
1960. gadā Rodžers Teilors - angļu mūziķis ("Duran Duran").
1940. gadā Džordžio Moroders - itāļu mūzikas ierakstu producents.
1933. gadā Arno Allans Penciass - vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.
1932. gadā Maikls Smits - angļu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2000.gadā).
1916. gadā Moriss Vests - austrāliiešu rakstnieks (miris 1999.gadā).
1910. gadā Tomojuki Tanaka - japāņu kino producents, "Godzillas" radītājs (miris 1997.gadā).
1900. gadā Čārlzs Rihters - amerikāņu ģeofiziķis, zemestrīču stipruma noteikšanas skalas radītājs (miris 1985.gadā).
1898. gadā Visente Aleihandre - spāņu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1984.gadā).
1894. gadā Rūdolfs Hess - nacistu virsnieks, Hiltera vietnieks (miris 1987.gadā).
1889. gadā Ludvigs Vitgenšteins - Austrijā dzimis filozofs (miris 1951.gadā).
1888. gadā Anita Lūsa - amerikāņu rakstniece (mirusi 1981.gadā).
1886. gadā Ģabdulla Tukajs - tatāru dzejnieks (miris 1913.gadā).
1879. gadā Ouvens Villanss Ričardsons - britu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1959.gadā).
1812. gadā Alfrēds Krups - vācu rūpnieks (miris 1887.gadā).
1798. gadā Ežēns Delakruā - franču gleznotājs (miris 1863.gadā).
1785. gadā Džons Džeimss Odibons - franču izcelsmes amerikāņu ornitologs un gleznotājs (miris 1851.gadā). 2010.gadā viņa grāmatas "Birds of America" eksemplārs tika izsolīts par rekordlielu cenu, kāda jebkad samaksāta par grāmatu - 7,3 miljoniem sterliņu mārciņu.
1711. gadā Deivids Hjūms - skotu filozofs un vēsturnieks (miris 1776.gadā).
1710. gadā Tomass Rīds - skotu filozofs (miris 1796.gadā).
121. gadā Marks Aurēlijs - Romas imperators un filozofs (miris 180.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gadā starp Rīgu un Stokholmu sāk kursēt otrs operatora "Tallink" prāmis "Vana Tallinn".
2007. gadā Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" sāk lidojumus uz Stavangeru Norvēģijā.
2006. gadā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments noraida Krievijas vajātā uzņēmēja Borisa Berezovska sūdzību par viņa iekļaušanu Latvijas valstij nevēlamo personu sarakstā. Pasludinātais Senāta spriedums nav pārsūdzams.
2006. gadā aprit 20 gadi kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā, tādēļ Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā notiek Černobiļas traģēdijas upuru piemiņai veltīts pasākums.
2006. gadā Somijā Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītes laikā notiek biznesa forums Latvijas un Somijas uzņēmējiem. Forumā uzrunu saka abu valstu ministri, kā arī abu valstu prezidentes. Valsts prezidente tiekas ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju Pāvo Liponenu, tāpat prezidente apskata parlamentu. Vizītes laikā Latvijas vēstniecībā Somijā tiek laista klajā izdevniecībā "Pētergailis" tapusī grāmata "Meripihkahelmi povella. Latvian presidentti Vaira Vīķe-Freiberga" ("Ar dzintara pērli azotē. Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga").
2006. gadā Nīderlandē Hāgā notiek Sandras Kalnietes (JL) grāmatas "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" tulkojuma holandiešu valodā prezentācija. Tā ir pirmā latviešu grāmata, kas pieejama holandiešu lasītājiem.
2006. gadā uzņēmumu reģistrā reģistrēta Sociālā taisnīguma partija, kas dibināta 18.martā. Par partijas priekšsēdētāju ievēlēts Voicevs Teivāns, bet par līdzpriekšsēdētājiem - Jānis Grigalis, Sergejs Zmitrovičs un Solvita Sprudzāne.
2005. gadā pirmajā jaunās Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju tiek ievēlēts Rīgas vicemērs Andris Ārgalis (TP).
2005. gadā, baudot 56 kilogramus smagu šokolādes tāfeli, AS "Laima" vadība atklāj uzņēmuma 135 gadu jubilejas svinības un 2005.gadu izsludina par šokolādes gadu.
2004. gadā Latvijā oficiālā vizītē uzturas Nīderlandes Karalistes premjerministrs Jans Peters Balkenends. Latvijas amatpersonas ar Nīderlandes premjeru pārrunā gaidāmo Eiropas Savienības paplašināšanos.
2003. gadā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre kā Eiropas Savienības kandidātvalstu parlamenta vadītāja Portugālē tiekas ar Portugāles Valsts parlamenta prezidentu Žoao Bošku Motu Amaralu.
2002. gadā Rīgu apmeklē izcilais vācu kinorežisors Verners Hercogs, lai piedalītos savas filmas "Neuzvaramais" pirmizrādē. Vairāki skati šai filmai, kuras darbība notiek Polijā, ir filmēti Rīgā un Kuldīgā.
2002. gadā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pilnsapulce par Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju ievēl Jāni Grīnbergu.
2001. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzturoties vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs, tiekas ar Ņujorkas senatori Hilariju Klintoni.
2001. gadā notiek Vidzemes augstskolas Satversmes sapulces ārkārtas sēde, kurā par Vidzemes augstskolas rektoru uz četriem gadiem tiek ievēlēts profesors Pēteris Cimdiņš.
2001. gadā Saeima pieņem Veterinārmedicīnas likumu, kas regulē dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu un profilaksi, dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, veterinārmedicīnisko praksi, kā arī nosaka valsts, pašvaldību institūciju un personu tiesības un pienākumus veterinārmedicīnas nozarē.
2000. gadā Pirmajos Meža kapos Starptautiskā Baltijas baleta festivāla gaitā tiek atklāts piemineklis primabalerīnai Veltai Vilciņai.
1999. gadā savienības "Černobiļa" pārstāvji, pieminot Černobiļas atomelektrostacijas katastrofā bojāgājušos, noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa.
1999. gadā stājas spēkā bezvīzu režīms starp Latviju un Portugāli.
1996. gadā Rīgā tiek parakstīts līgums starp Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un PVAS "Latvenergo" par 76,2 miljonu ASV dolāru liela kredīta piešķiršanu Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijai.
1591. gadā jezuītiem rodas iespēja atgriezties Rīgā, jo Polijas Seims pieņem lēmumu uzlikt pilsētai lielu soda naudu, ja tā atteiksies tos uzņemt.

NOTIKUMI PASAULĒ

2005. gadā 79 gadu vecumā mirst Austrijā dzimusī aktrise Marija Šella.
2005. gadā Sīrija izved no Libānas pēdējos karavīrus un izlūkdienesta aģentus, izbeidzot 29 gadus ilgo militāro klātbūtni savā kaimiņvalstī.
2004. gadā poļu kinorežisoram un producentam Ļevam Rivinam tiek piespriests divarpus gadu cietumsods par kukuļdošanu Polijā lielākajā korupcijas skandālā kopš komunisma krišanas.
2002. gadā 19 gadus vecs jaunietis atriebībā par izslēgšanu no vidusskolas Vācijas pilsētā Erfurtē nošauj 12 skolotājus, divus skolēnus, sekretāri un policistu, pēc tam nošaujas pats.
2001. gadā Ukrainas parlaments izskata neuzticību premjerministram Viktoram Juščenko.
1998. gadā Gvatemalā tiek nogalināts bīskaps Huans Hosē Gerargi, kurš uzraudzīja pētījumu par Gvatemalas pilsoņu kara laikā pastrādātajām zvērībām.
1994. gadā Nagojas lidostā Japānā avarē Taivānas aviokompānijas lidmašīna "Airbus", bojā ejot 264 cilvēkiem.
1994. gadā Dienvidāfrikas Republikā notiek pirmās Nacionālās asamblejas un provinču parlamenta vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiem.
1992. gadā tūkstošiem Krievijas iedzīvotāji pirmo reizi brīvi svin pareizticīgo Lieldienas.
1986. gadā plkst.1.23 naktī pēc neveiksmīgiem eksperimentiem eksplodē Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors, izraisot pasaulē lielāko civilo kodolkatastrofu. Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja aptuveni 600 000 nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru, no kuriem daudzi pēc spēcīgā apstarojuma izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un ilgā nāvē. Radioaktīvais piesārņojums ar nokrišņiem izplatījās pār lielām teritorijām Eiropā, īpaši skarot pašu Ukrainu, kā arī Baltkrieviju un tuvējos Krievijas rajonus. Pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem, katastrofas rezultātā priekšlaikus miruši 170 000 cilvēku.
1984. gadā 79 gadu vecumā mirst amerikāņu džeza pianists Kaunts Besijs.
1964. gadā Tanganjika, Zanzibāra un Pemba apvienojas Tanganjikas un Zanzibāras Apvienotajā Republikā. Tā paša gada 29.oktobrī valsts maina nosaukumu uz Tanzāniju.
1962. gadā NASA kosmosa zonde "Ranger" ietriecas Mēnesī.
1945. gadā tiek apcietināts Francijas Višī režīma līderis maršals Anrī Filipe Petēns, kurš apsūdzēts valsts nodevībā.
1942. gadā pasaulē traģiskākajā negadījumā raktuvēs Japānas okupētajā Ķīnas pilsētā Beņsji iet bojā vismaz 1540 cilvēki.
1937. gadā Hitlera nosūtītās vācu lidmašīnas bombardē Spānijas Basku zemes pilsētu Gerniku, lai palīdzētu ģenerālim Fransisko Franko Spānijas pilsoņu kara laikā.
1933. gadā tiek dibināta nacistiskās Vācijas slepenpolicija Gestapo.
1925. gadā Pauls fon Hindenburgs uzvar Vilhelmu Marksu prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā un kļūst par pirmo tieši ievēlēto Veimāras Republikas vadītāju.
1915. gadā saņēmusi solījumus par nozīmīgiem teritoriāliem ieguvumiem, Itālija paraksta Londonas līgumu, apņemoties iesaistīties Pirmajā pasaules karā sabiedroto pusē.
1802. gadā Napoleons Bonaparts atļauj visiem Franču revolūcijas aktīvistiem, izņemot apmēram tūkstoti visprominentāko revolucionāru, atgriezties Francijā.
1564. gadā tiek kristīts angļu rakstnieks un dzejnieks Viljams Šekspīrs.

Citi šobrīd lasa

Šodien - Simjūda diena. Ko latviešu tradīcijās nozīmē veļu laiks
Otrdien Latvijā 251 jauns Covid-19 gadījums 7
VIDEO: satrakojies kaķis uzbrūk sunim un viņa saimniekam. Vīrietis paliek pat bez biksēm
Pievienot komentāru

«Цена не смутила»: Ефремов доставил сокамерникам удовольствие

"Я не мог его видеть": муж Анны Седоковой рассказал о сыне от первого брака