Par filmas „Džerijs Magvairs” mazo zvaigzni skolā nepārtraukti ņirgājušies

Kino mīļotāji noteikti labi atceras „mazo jauko puisēnu” no filmas „Džerijs Magvairs”, kurš uz ekrāna spēlēja kopā ar tādām Holivudas megazvaigznem kā Toms Krūzs un Renē Zelvēgere. 1996. gadā Džonatanam Lipnickim tā bija debija kino. Viņam tolaik bija tikai seši gadi. Tagad Džonatanam ir 26 gadu un nesenā intervijā interneta protālam „TooFab” viņš pastāstījis par obsesīvi impulsīvajiem traucējumiem un depresiju, ar ko sasirdzis skolas gados, kad vienaudži izsmējuši viņu agro panākumu dēļ.

„Es ļoti ilgu laiku ārstējos, jo man bija ļoti nopietnas problēmas ar trauksmes sajūtu un depresiju,” atklāj Lipnickis. „Bija pat sajūta, ka nezinu, kā beigsies mana dzīve. Šis bija manas dzīves drūmākais periods.”

Līdz pat vidusskolas beigām klasesbiedri „nežēlīgi smējušies” par Džonatanu un apsaukājuši par „izbijušo” zvaigzni.

„Nebija nevienas dienas, kad mājās nepārnāktu neapbēdināts,” atceras Džonatans. Īpaši smagi viņam klājies pamatskolas gados.

„Man bija savs draugu loks, cilvēki, kas mani pazina, taču apsaukāšanās notika plašā apmērā,” norāda aktieris. „Daži bērni domāja, ka tā uzvesties ir forši un stilīgi, bet citi bija patiešām ļauni. Man ar to nācās sadzīvot. Es melotu, ja teiktu, ka tas nav atstājis uz mani sekas līdz pat šai dienai.”

Situācija pasliktinājusies tiktāl, ka Džonatanu ik vakaru pirms nākamās skolas dienas piemeklējušas panikas lēkmes.

„Vienīgais, ko es vēlējos darīt visu turpmāko dzīvi, bija spēlēt filmās,” norāda. „Ja tevi izsmej par to, kas tev no sirds patīk un saka, ka tev nebūs panākumu, – tas ir smagi. Bija pat skolotāji, kas sauca mani par slinku. Tikai vēlāk es atklāju, ka man ir mācīšanās grūtības jeb disgrāfija [rakstīšanas traucējumi].”

Kādā brīdī obsesīvi impulsīvie traucējumi jeb trauksmes sajūta bija tik smaga, ka puisis iedzīvojās ekzēmā uz rokām, jo nervozēšanas dēļ nepārtraukti berzējis rokas vienu gar otru. Kopš tā laika Džonatans ārstējas. Viņš cenšas nervozitāti un trauksmes izjūtu mazināt, enerģiju veltot basketbola spēlei.

„Tev obligāti jāatrod kāda nodarbošanās, kur ieguldīt enerģiju,” norāda Lipnickis. „Vai tā būtu māksla, sports vai palīdzība citiem. Domāju, ka ir daudz bērnu, kas nezina, kur vērsties ar savām sāpēm, un viņi ieiet sevī un cieš. Tas ir šausmīgi.”

Ņirgāšanās sociālajos tīklos ir mūsdienu realitāte un laiku pa laikam Džonatanam nākas ar to saskarties arī tagad.

„Cilvēki man internetā uzraksta nejaukas lietas, taču tas mani neaizskar. Mani sāpināja aci pret aci pateiktais. ‘Tev tas nekad neizdosies. Tu esi nekam nederīgs,’ – šīs frāzes mani sāpināja. Laiku pa laikam arī tagad nākas saskarties ar situācijām, ka es, piemēram, saguris esmu iegājis kafejnīcā un pēcāk dzirdu atsauksmes – ‘Ak, tu iegāji manu draugu veikaliņā un uzvedies kā pēdējais kretīns.’ Rodas sajūta, ka tu nekad nevari būt tu pats.”

Pēc tam, kad Džonatans Lipnickis publiski izstāstījis savu skarbo pieredzi, viņš saņem arī daudz pozitīvu vēstījumu no līdzcilvēkiem. Savulaik arī Džonatana bijušais kolēģis aktieris Toms Krūzs sniedzis puisim atbalstu.

„Es meklēju padomu un vēlējos viņu vēlreiz satikt,” atceras Lipnickis. „Viņš manās acīs bija iedvesmojoša personība. Aizvien tāds ir. Toms atvēlēja man savu laiku un bija ļoti iejūtīgs. Patiesībā viņš man veltīja ļoti daudz laika un sniedza vairākus lieliskus padomus.”

Filmas „Džerijs Magvairs” zvaigzne Džonatans Lipnickis

Džonatans Lipnickis filmā „Džerijs Magvairs”

Kasjauns.lv / Foto: Vida Press