20. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1984. gadā Dita Krūmberga – basketboliste, sporta žurnāliste.

1982. gadā Lauma Skride - pianiste.

1973. gadā Rolands Kronlaks - komponists.

1966. gadā Rolands Tjarve - Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes loceklis, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors.

1961. gadā Egils Zariņš - žurnālists, televīzijas un radio raidījumu vadītājs.

1960. gadā Jāzeps Šņepsts - AS "Preiļu siers" valdes priekšsēdētājs.

1955. gadā Viesturs Gailis - diriģents.

1952. gadā Aleksandrs Jevtušoks - Krāslavas domes priekšsēdētāja vietnieks, Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts.

JUBILĀRI PASAULĒ

1984. gadā Fernando Torress - spāņu futbolists.

1976. gadā Česters Benningtons - amerikāņu mūziķis ("Linkin Park").

1972. gadā Aleksandrs Kapranoss - grieķu izcelsmes britu mūziķis ("Franz Ferdinand").

1962. gadā Stīvens Sommerss - amerikāņu kino režisors.

1961. gadā Jespers Olsens - dāņu futbolists.

1958. gadā Hollija Hantere - amerikāņu aktrise.

1957. gadā Spaiks Lī - amerikāņu kino režisors.

1948. gadā Bobijs Ors - kanādiešu hokejists.

1945. gadā Pets Railijs - amerikāņu basketbolists un treneris.

1943. gadā Naima Neidre - igauņu māksliniece.

1939. gadā Braiens Malrounijs - bijušais Kanādas premjerministrs.

1916. gadā Pjērs Mesmē - franču politiķis (miris 2007.gadā).

1915. gadā Svjatoslavs Rihters - ukraiņu pianists (miris 1997.gadā).

1911. gadā Alfonso Garsija Robless - meksikāņu diplomāts, Nobela Miera prēmijas laureāts (miris 1991.gadā).

1908. gadā Maikls Redgreivs - angļu aktieris, aktrises Vanesas Redgreivas tēvs (miris 1985.gadā).

1904. gadā B. F. Skinners - amerikāņu psihologs (miris 1990.gadā).

1856. gadā Frederiks Vinslovs Teilors - amerikāņu izgudrotājs (miris 1915.gadā).

1828. gadā Henriks Ibsens - norvēģu rakstnieks (miris 1906.gadā).

1811. gadā Napoleons II - Francijas imperators (miris 1832.gadā).

1770. gadā Frīdrihs Helderlins - vācu rakstnieks (miris 1843.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gadā Latvijā oficiālā vizītē ierodas Francijas Nacionālās asamblejas prezidents Patriks Oljē un viņa vadītā delegācija.

2006. gadā Latvijā oficiālā vizītē ierodas Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas pārstāvis Adrians Severīns, lai sagatavotu ziņojumu par nacionālo minoritāšu tiesībām Latvijā.

2005. gadā Ogres meža tehnikuma telpās norisinās Latvijas medību trofeju izstāde "Ogre 2005". Šī ir valsts mēroga izstāde, kas notiek reizi piecos gados. Medību trofeju izstāde raksturo medību saimniecības kopējo stāvokli Latvijā un ļauj vērtēt medību saimniecības efektivitāti dažādos reģionos.

2004. gadā pirmo reizi svinīgi tiek pasniegtas Latvijas Pasta ģenerāldirektora gada balvas. Svinīgajā pasākumā tiek sveikti 44 labākie pasta darbinieki pagājušā gadā no visas Latvijas.

2003. gadā SIA "Rīgas Viļņi" izdod jauna nedēļas informatīvi analītiskā žurnāla "Nedēļa" pirmo numuru.

2003. gadā, ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu ierosināt krimināllietu par veselības ministra Āra Audera darbībām, Ministru prezidents Einars Repše pieprasa Audera demisiju.

2003. gadā Rīgā viesojas Eiropas Parlamenta viceprezidents Džons Koloms i Navals.

2003. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, noslēdzot valsts vizīti Vācijā, viesojas Hanzas pilsētā Vismārā un apmeklē Greifsvaldes universitāti.

2002. gadā notiek Saeimas ārkārtas sēde, kurā konceptuāli tiek pieņemti grozījumi Satversmē, kas paredz nostiprināt latviešu valodas pozīcijas.

2002. gadā AS "Latvijas Krājbanka" aptur privatizācijas sertifikātu iepirkšanu, par iemeslu minot lielo sertifikātu piedāvājumu. Dienas laikā pēc lēmuma pārtraukt sertifikātu iepirkšanu to vidējā iepirkšanas cena samazinās apmēram divas reizes - no sešiem līdz trīs latiem par sertifikātu. 22.martā "Latvijas Krājbanka" atsāk privatizācijas sertifikātu iepirkšanu.

2001. gadā notiek jaunā sasaukuma Valmieras domes pirmā sēde, kurā par domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Māri Kučinski. Savukārt jaunievēlētā Jūrmalas dome pirmajā sēdē par pilsētas mēru ievēl Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvi Daini Urbanoviču. Par Ludzas pilsētas domes priekšsēdētāju tiek ievēlēta Valentīna Lazovska no Tautas partijas saraksta. Par Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti tiek ievēlēts Leonīds Salcevičs no Latvijas Demokrātiskās partijas.

2000. gadā Rīgas apgabaltiesa sāk izskatīt organizācijas "Pērkoņkrusts" krimināllietu, kurā apsūdzētas deviņas personas. Krimināllieta pret "Pērkoņkrusta" organizāciju tika ierosināta pēc sprādziena pie pieminekļa padomju armijas karavīriem, padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem Uzvaras parkā, Rīgā, taču izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka nelegālā organizācija veikusi arī citas noziedzīgas darbības.

2000. gadā tiek parakstīts Latvijas Nacionālās operas (LNO) un AS "Aldaris" līgums, līdz ar kura parakstīšanu "Aldaris" kļūst par LNO ģenerālsponsoru.

1999. gadā seši Latvijas pārstāvji, kas darbojas kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji Kosovā, izbrauc no šīs Dienvidslāvijas provinces uz Maķedoniju. Evakuācija notiek sakarā ar iespējamiem NATO kara aviācijas uzlidojumiem serbu objektiem.

1998. gadā Saldus rajona tiesa nolasa spriedumu hidrauliskā pacēlāja vadītājiem, kuru nolaidības dēļ 1997.gada jūnijā ugunsdzēsēju svētku laikā Talsos gāja bojā un guva ievainojumus vairāki bērni. Vilni Griķi soda ar 2,5 gadu brīvības atņemšanu, bet Igoru Ivanovu - ar 3 gadu brīvības atņemšanu. Abiem notiesātajiem piemēro likumu par amnestiju un tiesas zālē atbrīvo, jo viņi noziegumu izdarījuši bez iepriekšēja nolūka un iepriekš nav sodīti. 20.martā cietušie pārsūdz spriedumu Kurzemes apgabaltiesā, jo uzskata, ka nozieguma vaininieki nav sodīti pietiekami bargi, turklāt jāveic papildizmeklēšana un pie atbildības jāsauc tolaik augstākstāvošas amatpersonas.

1990. gadā Maskavā Anatolijs Gorbunovs tiekas ar Mihailu Gorbačovu. Galvenā tēma - LPSR AP vēlēšanu rezultāti un perspektīvas turpmākajām attiecībām starp Latviju un Padomju Savienību. PSRS puse piedāvāja jaunu savienības līguma ideju, ņemot vērā dažādu republiku vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās īpatnības. Latvijas puse uzsver nepieciešamību kļūt par starptautisko tiesību subjektu. Panākta vienošanās turpināt jautājuma izskatīšanu dažādos aspektos ar komisiju un darba grupu piedalīšanos.

1330. gadā pēc 6 mēnešu ilga aplenkuma un badošanās Rīgas pilsētas delegācija ar birģermeistaru priekšgalā Mīlgravī tiekas ar ordeņa pārstāvjiem, lai paziņotu par savu kapitulāciju.

NOTIKUMI PASAULĒ

2007. gadā ceturtajā gadadienā kopš ASV vadītās invāzijas Irākā tiek pakārts par noziegumiem pret cilvēci notiesātais bijušais Sadama Huseina režīma viceprezidents Taha Jasins Ramadāns.

2006. gadā kaujinieku grupējuma UFDC locekļi nogalina vairāk nekā 150 Čadas armijas karavīrus, cenšoties gāzt Čadas prezidentu Idrisu Debiju.

2006. gadā Autoritārais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko tiek pasludināts par pārliecinošu prezidenta vēlēšanu uzvarētāju. ASV un Eiropas Savienība apgalvo, ka vēlēšanu rezultāti ir falsificēti, bet Krievija paziņo, ka iznākums ir godīgs.

2005. gadā Jordānijas valsts drošības tiesa neklātienē piespriež teroristiskās kustības "Al Qaeda" līderim Irākā Abu Musabam az Zarkavi 15 gadu cietumsodu par plāniem uzbrukt Jordānijas vēstniecībai Bagdādē.

2004. gadā 94 gadu vecumā mirst Nīderlandes karaliene Juliāna, kas bieži tika dēvēta par tautas karalieni.

2003. gadā ar nakts gaisa triecieniem pret Bagdādi ASV uzsāk karu pret Sadama Huseina režīmu Irākā. Dažas stundas vēlāk amerikāņu un britu karaspēks sāk invāziju Irākā no Kuveitas.

2002. gadā bijušā Indonēzijas autokrāta Suharto iemīļotākais dēls Tomijs stājas tiesas priekšā par tiesneša slepkavības organizēšanu. Vēlāk Tomijam tiek piespriests 15 gadu cietumsods.

2001. gadā pie Brazīlijas krastiem nogrimst pasaules lielākā naftas platforma, kurā notikušajos sprādzienos pirms piecām dienām gāja bojā 11 cilvēki.

1999. gadā vairāk nekā 1300 starptautiskie novērotāji atstāj etnisko albāņu apdzīvoto Dienvidslāvijas provinci Kosovu, kad četras dienas pirms NATO gaisa triecienu sākuma uz to papildspēkus nosūta Belgrada.

1995. gadā divpadsmit cilvēki tiek nogalināti un vairāk nekā 6000 cieš nervu gāzes uzbrukumā Tokijas metro, ko veic reliģiskā sekta "Aum Shinri Kyo".

1990. gadā bijušā Filipīnu prezidenta Ferdinanda Markosa atraitne Imelda stājas tiesas priekšā par kukuļdošanu, piesavināšanos un reketu.

1986. gadā Žaks Širaks kļūst par Francijas premjerministru.

1974. gadā pie Bekingemas pils Londonā tiek veikts neveiksmīgs princeses Annas un viņas vīra Marka Filipsa nolaupīšanas mēģinājums.

1969. gadā Gibraltārā apprecas britu mūziķis Džons Lenons un Joko Ono.

1966. gadā izstādes laikā Londonā tiek nozagts Pasaules kauss futbolā.

1956. gadā Francija piešķir pilnīgu neatkarību Tunisijai.

1952. gadā ASV Senāts ratificē miera līgumu ar Japānu.

1948. gadā pēc tam, kad tiek atcelts Mūziķu savienības aizliegums, amerikāņu telekanāli CBS un NBC televīzijā pirmo reizi atskaņo klasisko mūziku.

1942. gadā amerikāņu ģenerālis Duglass Makarturs saka savu slaveno runu pēc Filipīnu krišanas japāņu rokās, solot atgriezties.

1942. gadā Rietumukrainā nacistiskās Vācijas SS nogalina 3000 ebrejus, ieskaitot 600 bērnus. Nogalināšana notiek vienas dienas laikā un visus upurus apglabā masu kapā.

1934. gadā Vācijā tiek veikti pirmie eksperimenti ar radaru tehnoloģiju.

1934. gadā ugunsgrēkā Japānas pilsētā Hakodatē iet bojā 2165 cilvēki, 9485 tiek savainoti, bet 145 500 zaudē pajumti.

1933. gadā sešas nedēļas pēc Ādolfa Hitlera nākšanas pie varas Vācijā netālu no Minhenes tiek atvērta pirmā koncentrācijas nometne.

1916. gadā Alberts Einšteins publicē savu relativitātes teoriju.

1914. gadā ASV pilsētā Ņūheivenā Konektikutas štatā notiek pirmais starptautiskais daiļslidošanas čempionāts.

1913. gadā atentātā tiek ievainots Ķīnas Nacionālistu partijas (Gomindāna) dibinātājs Suns Čiaodzeņs, kurš mirst pēc divām dienām.

1861. gadā zemestrīce pilnībā izposta Mendozas pilsētu Argentīnas rietumos.

1852. gadā tiek publicēts Herietas Bīčeres Stovas romāns "Krusttēva Toma būda".

1848. gadā pēc Vācijas valstu revolūcijām tiek gāzts Bavārijas karalis Ludvigs I.

1815. gadā 140 000 vīru armijas un 200 000 brīvprātīgo spēku priekšgalā Napoleons atgriežas Parīzē pēc izbēgšanas no Elbas salas, uzsākot savu "Simts dienu" valdīšanu.

1760. gadā "Lielajā ugunsgrēkā" Bostonā tiek izpostītas 349 ēkas.

1739. gadā Irānas šahs Nadīrs ieņem Deli un izposta to.