
Riču ģimene: jā, bet kur tad kurmis?
Sveiki! Ir sestdiena, mēs braucam uz koncertu Litenē, Gulbenes rajonā. Snieg sniegs, un ir ļoti skaists ziemassvētku noskaņojums. Litenē mūs ļoti silti sagaida un cienā ar garšīgajām picu maizītēm un torti...

...kuru speciāli mūsu atbraukšanai ir cepusi mājās kāda kundze, kurai ļoti patīk mūsu sniegtie priekšnesumi Dziedāšanas svētkos. Tas ir ļoti mīļi! Koncerta sākums aizkavējas par 20 minūtēm, jo cilvēku ir necerēti daudz, un viņi steidz nopirkt vēl pēdējās biļetes, lai kopā ar mums padziedātu un parunātu. Un tad sākas koncerts, zālē valda fantastiska gaisotne. Publikā ir pārstāvētas pilnīgi visas paaudzes, un dažādas tautības, kas ļoti priecē.
Mazie bērni pie skatuves priekšpusē jau uz koncerta vidu sāk dejot un dziedāt, un paši aktīvākie, kuri vēl neprot īsti staigāt, pat cenšas atrāpot līdz mums. Un, kad viņiem uzprasa kaut ko, viņi vaicā: „Kur kurmis?” Hi hi! Koncerta programma ir stundu divdesmit minūtes gara, taču reāli ilgst divas stundas. Laikam klausītājiem patika, jo tik ātri neviens negribēja mūs laist prom. Pēc koncerta – mazliet fotografēšanās un laba vēlējumi, un sveicienu nodošana Dziedošo ģimeņu organizatoriem par skaisto projektu.
Svētdien no rīta var mazliet ilgāk pagulēt, jo mēģinājums „Sapņu fabrikā” sākas pusdienlaikā. Tas jauki! Tuvojoties vakaram, sāk parādīties lielais draugs uztraukums, kurš mūs mazliet biedē. Jau no domas vien, ka uz skatuves muzicēsim kopā ar Raimondu Paulu, liek skudriņām skriet pa visu ķermeni. Domas galvā jaucas, kā būs!? Un tad mūs mazliet nomierina pats maestro Raimonds Pauls. Proti, neilgi pirms raidījuma sākuma aizskatuvē pienākot mums klāt un sakot: „Nu, puiši! Viss būs labi!”. Un viss tiešām ir labi!
Jā! Dukuru iziešana ir pārsteigums, taču mēs visi esam vienādās pozīcijās, un ik viens var iziet…
Pēc svētdienas raidījuma uz mājām čučēt, jo pirmdien atkal koncerts! Šoreiz Ventspilī! Pilsētā ar rītdienu. Koncerts notiek teātra namā „Jūras vārti” ļoti skaistā zālē, neilgi pēc renovācijas nodotās telpās. Un mums ir tas prieks spēlēt koncertā uz īstām „Stenwei” flīģeļa klavierēm! Bauda vienkārši ir muzicēt uz tādām. Jūs jautāsit, kurš tad spēlēja? Mūsu vijolnieks Kaspars, jā arī šo instrumentu viņš prot spēlēt lieliski!
Koncerts sākas laicīgi pēc trešā zvana un rit savu gaitu, līdz Kaspars Ričs izpilda dziesmu „Oči čoirnije” – publika burtiski uzsprāgst aiz sajūsmas. Kaspars dabū atkārtot šo dziesmu trīs reizes! Tad seko Rinaldo koncerta solo daļa, kurā viņš izpilda dažādas populāras romantisma pilnas dziesmas un, kad viņš nodzied „Miglā asaro logs”, publika atkal pieprasa atkārtojumu. Tā nu sanāk, ka koncertu Ventspilī vairāk diktē publika nekā mēs.
Pēc koncerta labi padarīta darba sajūta, pilna sirds ar emocijām un iespaidiem, un mašīnā līdz Rīgai neviens neko daudz vairs nerunā, vien klusumā snauž, jo mazliet noguruši esam. Vien šoferītis nedabū pasnaust.
Otrdiena – rīts, pulksten 7.30 Rinaldo jāceļas uz skolu, pārējie var mazliet ilgāk pagulēt. Dienas vidū mēģinājums, jāmācās jaunā tautas dziesma „Tumša nakte ,zaļa zāle” un jādomā priekšnesumi svētdienas raidījumam. Lai mūsu mīļie un sirsnīgie atbalstītāji, kuri mūs gaida TV ekrānos katru svētdienu, saņemtu milzum daudz prieka un emociju, kas sniegs viņiem spēku ar smaidu katru nedēļas dienas rītu celties. Un tas mūs iedvesmo!
Sveiciens visiem 11.novembra svētkos – Lāčplēša dienā! Lai ticība Latvijai un tās cilvēkiem mūs visus stiprina un vieno! Latvija sākas no stipras ģimenes, un no stiprām ģimenēm nāk mūsu Lāčplēsīši, kuri spēs nosargāt Latviju un ikkatram par to būt lepnam.
Paldies lielu lielais tērpu un kostīmu nomai „Rozā sapnis” un liels paldies Stradiņu universitātes tautas deju kolektīvam „Ačkops” par to, ka novilka sev pēdējos zābakus, lai tikai mums uz raidījumu iedotu. Paldies liels jums!
Paldies par vēstulēm, kuras nāk arvien kuplākā skaitā . Paldies par sirsnību un laba vēlējumiem tajās! Paldies jums, ka smaidāt kopā ar mums! Smaids rada smaidu! Prieks vairo prieku! Un gribas no sirds ticēt, ka Dziedošās Ģimenes vairo dziedošās ģimenes visā Latvijā un aiz tās robežām arīdzan.
Ar cieņu un mīlestību, Riču ģimene

Foto: Mārtiņš Ziders