Ciemos pie princeses Kubliņas

Viņi dzīvo trijatā — mazais Boss, Sanita un viņas draugs Gustavs Vītoliņš, ko daudzi pazīst kā DJ Gustavito. „Kad ievācāmies, viss lielākoties jau bija iekārtots tā, kā ir tagad, Gustavs tikai ierīkoja savu tehnisko stūrīti. Mēs neaizraujamies ar mājas piebāšanu ar mēbelēm. Ja būtu iespēja, arī šīs izmestu ārā. Mums patīk minimālisms,” smejas Kubliņa.

Šis ir īrēts dzīvoklis, bet Sanita un Gustavs sapņo par pašiem savu mitekli. „Kad ir savs, tad pats visu iekārto un katrs stūrītis ir mīļš. Savukārt īrējot, jau zini, ka agrāk vai vēlāk tāpat vajadzēs aiziet. Mūsu mērķis ir pirkt savu dzīvokli, tādēļ pagaidām pārāk netērējamies. Šobrīd gan ar darbiem ir tā, ka nekad nevari zināt — kad būs, cik ilgi būs,” atzīst Sanita.

Pagaidām vismīļākais stūrītis mājās abiem ir vieta, kur iekārtota studija un plauktā stāv abu mīļlietiņas. Gustavam tas ir kā darba kabinets — viņš jau četrus gadus veido raidījumus radio Capital FM un strādā par dīdžeju dažādos klubos — gan Coyote Fly Rīgā, gan ārpus galvaspilsētas. Gustava laiku aizņem arī tematisko pasākumu organizēšana, tikmēr Sanita strādā Parex bankā par klientu apkalpošanas speciālisti. „Gustavs strādā ceturtdienās, piektdienās un sestdienās, tādēļ diezgan grūti mums ar tiem grafikiem. Atnāku no darba septiņos, paiet dažas stundiņas, un man jau gribas gulēt. Gustavs iet gulēt vēlāk. Ja mēs pie miera ietu reizē, ap pulksten 23, Gustavam ceturtdien klubā nāktu miegs!” nopūšas Sanita. Tomēr abu attiecībās tomēr izdevies rast kompromisu, un viņi ir kopā jau divus gadus.

Vietu savā ģimenē piedāvāt nevar

Sanita neslēpj, ja ar nepacietību gaida šova Latvijas princese 2009 finālu. „Es katru sēriju ļoti gaidu. Mēs jau nezinām, ko citas meitenes par mums teikušas. Viena lieta, ko acīs saka, bet otra, ko meitenes par tevi saka kamerā. Katru sēriju skatos ar lielu degsmi, un arī Gustavam lieku skatīties — parasti nosēdinu viņu blakus, un abi skatāmies. Reklāmas pauzēs mums iet vaļā čats ar māsu, kas dzīvo Purvciemā. Zvana arī mamma no Siguldas un izsaka komentārus, kas viņai paticis vai nepaticis. Mazliet žēl, ka tik drīz viss beigsies. Laiks ir tik ātri pagājis!” atzīst Kubliņa.

Vaicāta, ko iesāks ar princeses kroni, Sanita atsmej: „Kurš teica, ka es to kroni dabūšu? Neviens jau nevar zināt, kas notiks pēdējā sērijā. Bet, ja nu... ko gan var darīt ar kroni? Kronis jau ir tikai kronis, svarīgāk jau ir tas, ko es darīšu ar titulu!”

Viņa jau pirms šova nodarbojusies ar labdarību, tādēļ, pēc Sanitas domām, fināla rezultāts neko daudz nemainīs viņas dzīvē. „Varbūt vienīgi radīsies vairāk iespēju palīdzēt. Jau sadarbojamies ar Simonu Kubasovu, viņai arī ir idejas. Es lieliski saprotu, ka viena neko nevaru izdarīt, jo pelnu tik, cik pelnu, un ar to pietiek tikai man. Es pat nespēju izveidot papildu uzkrājumus, kur nu vēl kādam citam finansiāli palīdzēt! Nesen ar citām princesēm bijām labdarības pasākumā bērnu krīzes un aprūpes centrā. Gāja forši. Mēs jau iepriekš tur esam bijušas. Sarūpēju drēbītes, aksesuārus, apavus. Divas meitenes no krīzes centra man kļuvušas īpaši tuvas, ikdienā sarakstāmies. Pieļauju, ka tuvākajā laikā atkal tiksimies. Viņām jau ir 18 gadu, bet pēc 18 gadiem jauniešiem tur vairs nav ļauts uzturēties. Iespējams, palīdzēšu darba meklējumos. Saprotu, ka nevaru piedāvāt vietu savā ģimenē, tas nav iespējams. Bet tik, cik būs manos spēkos, mēģināšu palīdzēt!” piebilst viņa. Tā bija ļoti jauki pavadīta pozitīva sestdiena,” atzīst Sanita.

Visiem neizpatiksi

Par Sanitu saka — viņa gan ir iedomīga ledus karaliene un skarbā lēdija. „Nu, labi. Esmu pārāk tieša. Tik tiešām esmu! Es mēģinu apslāpēt sevi, bet varbūt ne vienmēr man tas izdodas. Citi šo tiešumu nespēj pieņemt,” atklāta ir meitene, taču nesaprot, kāpēc nepazīstami cilvēki savos izteicienos var būt tik skarbi. „Cilvēki, ar kuriem vispār neesmu kontaktējusies, sauc mani tāāādos vārdos... Protams, ka pārdzīvoju. Iegrimstu pārdomās. Tuvinieki saka — neņem galvā! Un es arī daudz neņemu — esmu uzaudzējusi tik biezu ādu, ka to visu tik ļoti personiski vairs neuztveru. Neiešu taču katram pierādīt, ka esmu citāda. Visiem jau neizpatiksi. Man ir svarīgi, lai tuvie, kas ir blakus, lai viņi zina, kāda es esmu,” nopūšas Sanita.

Vai pēc tā visa maz bija vērts piedalīties? „Noteikti. Komentārus jau raksta tie, kuri apskauž princeses un tās, kuras drosmes trūkuma dēļ nav aizgājušas pieteikties, vai arī tās, kuras netika izvēlētas. Ir jābūt lielai drosmei, lai pieteiktos šādam šovam — mūs jau brīdināja, ka pāri nāks visāda draza, arī nepelnīta. Zinājām, uz ko ejam, un neviens neteica, ka būs viegli. Bet galvenais ir to veselīgi uztvert. Lai runātāji runā, es tikai dodos uz priekšu!” teic princeses kroņa pretendente, par kuru runā, ka darbā Parex bankā viņa tikusi caur blatiem, ka Miss Universe konkursā piedalījās, jo viņai ir bagāti vecāki... „Bet nav ne tuvu tam! Un mans vīrietis arī nav miljonārs!” par šādām runām smejas Sanita.

Daudzi domā, ka Sanitu morāli salauzt nevar. Bet var. „Šovs, visapkārt meitenes katra ar saviem niķiem un stiķiem. Neesmu radusi dzīvot vienā istabiņā ar citām meitenēm un dalīt dušu un tualeti, tas viss kopā patiešām nogurdināja. Bet no šova veidotājiem bija liels atbalsts, neviens nekad neaizvainoja. Man nepatīk negatīvas lietas un neuzskatu, ka man par kaut ko tagad būtu jāmelo. Kā bija, tā bija, un, ja arī būtu kaut kas negatīvs, es to tagad pateiktu! Saprotu, ka intervētāji māk spiest uz jūtām un dabūt ārā to, ko vēlējušies. Bet nebija jau tā, ka es tevi klapēšu, un tu man tagad teiksi... Jā, vēl ir tāda lieta kā montāža, bet vienalga — tu to esi pateicis. Un tu nevari pēc tam teikt — nē, es tā nedomāju,” uzskata Sanita.

Attiecībās ar draugu Gustavu viss esot otrādi. Tieši tur viņa rod spēku izturēt. „Es brīžiem skrienu sev pa priekšu. Esmu nenormāli ātra, un reizēm pati sevi nevaru panākt. Man, kā jau sievietēm, ir spilgtas emocijas, un tad Gustavs man saka — tā, tagad izskaitām līdz desmit, mēģinām piebremzēt! Ja es paceļos kādu metru virs zemes un lidoju, Gustavs mani novelk atkal pie zemes,” smaida Sanita.

Sanitas draugs Gustavs atzīst, ka viņam esot ļoti jocīgi skatīties šovu, jo tur viņš Sanitu nemaz nepazīst. „Visi raksta — intrigante, nemīlētā... Izlasu, ko par Sanitu raksta, un man nāk smiekli. Tas, ko es redzu šovā, — Sanita ir ātri sapratusi šova taktiku un dara visu, lai paliktu tur pēc iespējas ilgāk, tikai tādēļ viņa sevi tā ir nostādījusi. Ikdienā viņa tāda nav. Viņa ir draudzīga, ar visiem rod kontaktu. Viņa ir mīļš cilvēks....”

Ziemassvētkos apritēs divi gadi, kopš Gustavs un Sanita ir kopā. Vaicāti, kurš kuru iekaroja, Sanita smejas: „Gustavs piesējās!” — „Nē, bija tā, ka tu mani pirmā ieraudzīji!” Gustavs iebilst. „Viņš bija iekomentējis manai kolēģei kaut ko albumā portālā Draugiem.lv. Gribēju apskatīties viņa bildi, kur viņš bija dakterītis...” smaida Kubliņa. „Ieraudzīju, ka mani skatījusi skaistumkaraliene, kas peldkostīmā stāv uz podesta Miss Universe konkursā, pārstāvot Latviju... uzrakstīju viņai: „wow!” atceras Gustavs.

Vārds pa vārdam, līdz nedēļas nogalē Gustavs Sanitu ar meitenēm uzaicināja uz klubu. „Pēc tam jau viņu nopētīju, novērtēju,” smejas Gustavs. Sanita tikmēr dejojot viņu kaitinājusi.

„Tuvojās Ziemassvētki, un es viņu uzaicināju pie sevis cept piparkūkas,” turpina Gustavs. „Vienam bija jāparūpējas par piparkūkām, otram par karstvīnu, bet... mēs necepām piparkūkas, jo ne viens, ne otrs par to nebija parūpējies!” smejas Sanita. „Jā, mēs visu nakti runājāmies un dzērām šampanieti,” atzīst Gustavs.

Dosies kāzu ceļojumā jau otrajā dienā

Nu pagājuši jau divi gadi, bet par precībām Sanita un Gustavs nerunājot. „Nemelo! Protams, mēs apspriežam nākotnes plānus!” iebilst Gustavs. „Katram jau ir savs uzskats, kā tas viss jāsaliek. Mums tie plāni saskan, bet mēs daudz ko izvērtējam. Kad draugi precas, aizejam uz kāzām un pēc tam spriežam, kā bija. Katram jau ir citi iemesli, kādēļ precēties. Vieni precas, jo ir bērns, citi tādēļ, ka grib bērnu. Mēs gribam savu dzīvokli, savu vietiņu, un tikai tad visu būvēt. Nevis ar bērnu rokās doties sarakstīties un pēc tam domāt, kur dzīvot, kā darīt... Mums ir pieaugušo uzskati — vispirms tikt galā ar sevi, pēc tam veidot ģimeni,” viens otru papildinot, stāsta Sanita un Gustavs.

Sanitai vienmēr ir licies, ka kāzām ir jābūt tādām uz „uhh!” „Nu, tā, ka nākamajā dienā vēl viss notiek. Bet pēdējā laikā bieži ir bijis, ka aizbraucam uz kāzām, bet nekas nav noorganizēts, nav tuvības sajūtas. Viesi pamūk katrs uz savu pusi, pārītis sēž un gaida pulksten divpadsmit, kad varēs iet gulēt. Man gan šķiet — ja ir kāzas, tad līdz pieciem rītā, ar trauku sišanu un mičošanu. Ar pirmo deju un burbulīšu pūšanu — jā, man patīk romantiskas lietas!” atzīst Sanita.  

Un neko ekstrēmu viņai kāzu dienā nepiedāvājiet. „Man ir fobija no augstuma. Man liekas, Gustavam arī. Es negribētu ne ar gumiju lēkt, ne ar izpletni. Tas, ko es gribētu, — aiznākamajā dienā braukt kāzu ceļojumā uz siltajām zemēm!” viņa aizsapņojas. Patiesībā līdz ceļojumam nemaz tik ilgi nav jāgaida — ja ne medusmēnesī, tad vienkārši atvaļinājumā Sanita un Gustavs plāno doties jau janvārī, kad šovs un ap to saceltā jezga būs garām, jo šogad atvaļinājuma laikā Sanita piedalījās šovā un abiem nav sanācis izbaudīt laiku kopā.

Sintija Lase Foto: Mārtiņš Purviņš