Garanča slavas dēļ bēg no Vīnes

Latviešu slavenākā operdziedātāja mecosoprāns Elīna Garanča janvāra beigās ieguva pasaulē lielākās mūzikas industrijas izstādes MIDEM klasiskās mūzikas balvu kā pasaules labākā dziedātāja starp sievietēm, bet pagājušā gada nogalē — Vācijas Fonoakadēmijas ECHO Klassik 2009 balvu nominācijā Labākā dziedātāja. Sajūsmas pilnas atsauksmes par visu laiku labākās Karmenas lomas tēlojumu Elīna nupat uzklausīja arī Ņujorkas Metropolitēna operā, kur pirmizrādi piedzīvoja Žorža Bizē operas Karmena jaunuzvedums.

Izcilajai operzvaigznei aizvadītais gads bijis galvu reibinošu panākumu pilns, tomēr Elīna nav saslimusi ar zvaigžņu slimību. Tieši otrādi — viņa nekautrējas stāstīt, ka Metropolitēnā jūtas kā sīka skudriņa un pirmos slavenu dziedātāju albumus pirkusi par naudu, ko nopelnījusi mājkalpotājas darbā. Bet, ja apkārtējo interese par viņu kļūst apgrūtinoša, jaunas mājvietas meklējumos dziedātāja var nomainīt pat valstis.

Blondīne, bet karstasinīga!

„Pilnīgi viss, kas pagājušajā gadā ar mani noticis, bijis satriecošs un satraucošs,” atzīst Elīna Garanča, taujāta, par kuru no notikumiem visvairāk priecājusies pati. Un piebilst, ka savus sasniegumus uzskata kā devumu ne tikai sava, bet arī Latvijas vārda popularizēšanā. „Zinot, ka pasaule ir informēta par ekonomisko un politisko situāciju Latvijā, man ir prieks, ka ar savu darbu varu vēstīt: Latvijā pastāv augsta līmeņa kultūra un māksla!” atzīst operdziedātāja. Un karstasinīgas blondīnes! Elīna smej, ka, būdama slavena Karmena, viņa atļāvusies lauzt stereotipu par zilacainajām blondīnēm kā vēsām dāmām. „Mani blondie mati, zilās acis un dzimtenes ģeogrāfiskais stāvoklis nepavisam nenozīmē to, ka nevaru uzņemties temperamentīgu dienvidnieku repertuāru. Varu izpildīt arī čigānu mūziku!” noslēpumaini smaida Garanča, ļaujot domāt, ka kādā no nākamajiem projektiem viņai būs darīšana ar čigānu kultūru.  

Kompliments aizdzen uz Spāniju

Latvijā Elīna viesojas reti un vēl retāk — dzied. „Dažkārt braucu līdzi vīram, kad viņam šeit jādiriģē koncerti (Elīnas vīrs ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents Karels Marks Šišons. — I. V.). Bet tad ierodos klusi, lai vairāk laika atliktu ģimenei un draugiem.”

Lai arī Elīna ir zvaigzne, viņa arvien mācās pie vokālajiem pedagogiem, tostarp pie savas mammas — vokālās pedagoģes, profesores Anitas Garančas. „Amsterdamā man ir pedagoģe, kuru arvien apmeklēju, kad jūtu vajadzību. Bet drīz, piemēram, uz nodarbībām iešu pie mammas. Viņa ir mana galvenā skolotāja!” ar prieku stāsta Elīna.

Par savām mājām Garanča sauc gan Latviju, gan Spāniju. Tiesa gan, vēl salīdzinoši nesen tā bija Vīne… Izdzirdot šādu jautājumu, Elīna neslēpj, ka ar dzīvesvietas maiņu viņu saista kuriozs stāsts. „Aizgāju pie ārsta uz pārbaudēm. Mani pētot, skatoties un taustot, daktere pēkšņi ieteicās: „Zināt, es jūs redzēju pirms divām nedēļām Rožu kavalērijā un gribēju pateikt, ka jūs man ļoti patikāt…” Es jau gan iebildu, ka gribētu ārstu apmeklēt inkognito, uz ko viņa atbildēja, ka to saprot, tomēr ļoti vēlējusies pateikt, ka esmu viņai patikusi. Atnācu mājās un teicu vīram — tagad mums jābrauc prom, jo esmu kļuvusi slavena!” iemeslu, kāpēc pametusi Vīni, atceras operdziedātāja.

Viņu ļoti vilinājusi Spānija, tāpēc pāris nolēmis, ka mājvietu izvēlēsies tieši tur. „Mani sajūsmina Spānijas cilvēku temperaments, viņu dzīvesprieks, attieksme un ļaušanās baudīt dzīvi!” skaidro Elīna. Spānijā viņi apmetušies kādā ciemā, kurā no namiņa kalnā uz visiem nolūkojas no augšas un, atslēdzot sakaru komunikācijas, lieliski atpūšas. Tiesa gan, šādi laiskoties viņiem sanākot apmēram pusotru mēnesi gadā, ja saskaita visas dienas, ko iespējams pavadīt mājās. Bet visbiežāk viņa mājās ieskrien, lai apmainītu bagāžu, izlasītu pastu un samīļotu kaķi. Aizvadītajos Ziemassvētkos vīrs Elīnai uzdāvinājis Abesīnijas kaķenīti Karmensitu. „Pagaidām viņa vēl ir maziņa, taču, kad paaugsies, domāju viņu ņemt līdzi izbraukumos. Piemēram, kad došos kaut kur uz pāris mēnešiem iestudēt izrādi. Man ir vairāki kolēģi, kuri ceļo ar kaķi. Protams, tas ir diezgan sarežģīti, bet nav neiespējami,” teic Elīna.

Vīra kreklus gludina pati

Jautāta, kā iedrošinātu jaunos dziedātājus, kuri sapņo par līdzīgu karjeru, Elīna atzīst, ka viens no nosacījumiem ir nepaļauties uz nostāstiem, ka viss notiek rožaini. „Manuprāt, jauniešiem akadēmijā būtu jāmāca arī par mūzikas biznesu un menedžmentu. Ar pliku uzstāšanos uz skatuves vien nepietiek. Jāsaprot, kas notiek ierakstu studijās, jāmāk veidot kontaktus, jāupurē sevi mūzikas darbam un jāiegūst pietiekami naudas, lai attīstītos,” stāsta Garanča. Viņa atklāj, ka pati vismaz četrus gadus studiju laikā strādājusi par mājkalpotāju — uzkopusi kāda Sorosa fonda pārstāvja un vācu baņķiera mājokļus, bet par ienākumiem pirkusi ārzemju operas zvaigžņu albumus, kā arī maksājusi par privātstundām. „Ir jābūt gribai kaut ko sasniegt un nedomāt, ka ar vienu koncertu kaut kas notiks, jo konkurence mūsdienās ir ļoti liela,” atzīst operzvaigzne.

Starp citu, kopš mājkalpotājas laikiem Elīna lieliski tiek galā ar vīriešu kreklu gludināšanu. Un to viņa darot joprojām. Tā sakot — ekskluzīvā kārtā un tikai savam vīram Karelam. „Ir dažas lietas, ko privileģētā kārtā arvien daru pati. Piemēram, gludinu vīra kreklus. Starp citu, kreklu gludināšana ir viens no rituāliem, kas, līdzīgi kā sporta zāle, palīdz noskaņoties izrādei. Bet ikdienas darbus esmu deleģējusi savai mājkalpotājai.”

Elīna ar Karelu apprecējās pirms pāris gadiem tepat Rīgā. Tomēr Garanča nepiekrīt, ka mūzikai viņas dzīvē ir noteicošā loma attiecībās ar cilvēkiem. „Mums ar Karelu ir daudz draugu, kuri nepavisam nav mūziķi, bet gan nodarbojas, piemēram, ar medicīnu vai jurisprudenci. Galvenais jau ir nevis profesija, kas vienu ar otru saista, bet gan līdzīgā dzīves uztvere, sapratne un intereses. Man blakus vajadzīgs cilvēks, kuru apņem radoša gaisotne. Viņš varētu būt, piemēram, ārsts, kuram patīk opera. Man ir svarīgi, lai cilvēkam būtu vajadzīga māksla jebkurā formā!” pārdomās par attiecībām dalās slavenā operdziedātāja.

Ieva Valtere, Foto: LETA, www.elinagaranca.com