Miks Ozoliņš Holivudā draudzējas ar Misāni un taisa jaunu filmu

Protams, visvairāk laika Ozoliņš pavada, strādājot pie nākamās filmas. „Losandželosā kopā ar vēl vienu scenāristu veidojam scenāriju manai nākamajai filmai. Tas būs spriedzes trilleris, balstīts uz patiesa un pasaulē plašu rezonansi izraisījuša notikuma. Par šo faktu esmu īpaši priecīgs, jo kādu laiku lauzīju galvu, par ko gan taisīt nākamo kinoprojektu, un taisīt filmu taisīšanas vai konjunktūras pēc es nevaru. Tas, ka atbalstu un cīnos par kino kā komerciālu mākslu, kurai jāpelna, nenozīmē, ka man vienalga, par ko taisīt filmu. Primārais ir stāsts no attiecīga varoņa skatpunkta, ar manu vēstījumu, ko vēlos nodot pasaulei. Tagad tādu stāstu esmu atradis — jeb tas atradis mani —, un kopā ar savu rakstīšanas partneri turpinām darbu pie šā sižeta un varoņu raksturu izstrādes,” gandarījumu par veiksmīgo jauno sākumu pauž Miks Ozoliņš.

Režisors pagaidām nav izlēmis, vai arī otrā filma taps Holivudā. „Tas atkarīgs no filmas budžeta un vajadzīgajām filmēšanas vietām. Jo lielāks budžets, jo loģiskāk un lietderīgāk ir izmantot dažādu ASV štatu nodokļu atlaides un naudas atgūšanas shēmas. Rīgas Domē patlaban izcīnījām 15% — tik no Rīgā iztērētā, piemēram, miljona, varētu saņemt atpakaļ. Un šī iespēja patiešām nav peļama.”

Atšķirībā no līdzšinējās pieredzes, kad filma tapa plecu pie pleca ar režisora toreizējo dzīvesbiedri un arī biznesa partneri Agnesi Zeltiņu, šoreiz Miks darbu pie jaunās filmas sācis individuāli, bez palīgiem no Latvijas, talkā ņemot kādu Amerikā iepazītu scenāristu. Režisors gan noliedz, ka būtu individuālists, kas citiem neuzticas un visu grib paveikt pats. „Esmu labs komandas spēlētājs. Līdz šim viens labprātāk strādāju tikai, kad koncentrējos rakstīšanai, taču, kā tagad atklājies, pašlaik labāk rakstās kopā ar partneri,” stāsta Ozoliņš.

Ņemot vērā, ka filmas „Es gribu tavu meiču” galvenās lomas atveidotāja Agnese Zeltiņa pie lomas tika jau laikā, kad tapa kinoscenārijs, likumsakarīgs ir jautājums — vai arī jaunajā filmā redzēsim kādu latviešu aktieri? „Pagaidām šādu plānu nav, un līdz sīkākam aktieru kastingam vēl laika gana. Varētu būt, ka vajadzēs krievu aktieri, un tad varētu izvēlēties arī kādu no Latvijas māksliniekiem.” Tomēr pavisam bez kontakta ar tautiešiem Losandželosā Miks Ozoliņš neesot. „Regulāri tiekos ar dažiem draugiem — filmas „Kailums” režisoru un profesionālu Holivudas gaismotāju Jāni Rutmani un bijušo modeli Inesi Misāni,” neslēpj Miks.

Vienā laivā ar Ēķi un Dūli

Jaunais režisors, kurš aizvadītajā rudenī uz Rīgu atveda pirmo Holivudā tapušo latviešu veidoto pilnmetrāžas filmu, atzīst, ka, neraugoties uz kritiku, ar savu debiju kinojomā ir apmierināts. „Priecājos, ka par spīti dižķibelei „Es gribu tavu meiču” Latvijā startēja pietiekami veiksmīgi. Filmu noskatījās gandrīz 25 tūkstoši skatītāju. Krīzes ietekme gan bija jūtama, jo, kad pēdējo nedēļu filma bija „Forum Cinemas” repertuārā un pirmā interese jau bija noplakusi, notika akcija, kad visu filmu biļetes varēja iegādāties par divreiz zemāku cenu. Šīs akcijas laikā gandrīz pilnībā tika izpirkti visi seansi, kas parādīja to, ka interese par projektu joprojām ir liela, taču cenām šobrīd ir īpaši svarīga nozīme. Ja jaunietis ar meiteni vēlas aiziet uz kino piektdienas vakarā un vēl paņemt popkornu ar dzērienu, kopumā tas sanāk teju ap 15 latu (neskaitot autostāvvietas dārgās izmaksas!), kas nav tālu no desmitās daļas pensionāru pensijas vai minimālās mēnešalgas,” rēķina Ozoliņš un secina: „Ar šīs filmas izplatīšanu Latvijā izdevās pierādīt, ka cilvēkus interesē visiem saprotams kino. Skatītāju interese, filmai esot kinoteātros, turpinājās veselas piecas nedēļas, kas latviešu radītam kino ir labs rezultāts. Lepojos, ka nu esmu vienā laivā ar tādiem produktīviem, veiksmīgiem un sevi pierādījušiem producentiem kā Andrejs Ēķis ar „Baigu vasaru”, „Rīgas sargiem” un „Rūdolfa mantojumu”, Viesturs Dūle ar komēdiju „Es mīlu jūsu meitu” un Jūlija Pasnaka — ar „Amatieri”. Viņu pilnmetrāžas spēlfilmas Latvijā beidzamo desmit gadu laikā pulcējušas lielākos skatītāju pulkus, un prieks, ka ar mūsu producēto mazbudžeta filmu nebijām to vidū, kuras kinoteātros skatāmas vien standarta divas nedēļas.”

Vaicāts, vai pratis sadzīvot ar filmas vērtētāju neviennozīmīgo attieksmi un kritiku, Miks Ozoliņš atbild: „Domāju, ka pratu, taču racionālas un pamatotas kritikas Latvijā bija maz. Nav daudz cilvēku, kas varētu novērtēt filmu pašu par sevi, bez aizspriedumiem un saviem priekšstatiem par mani vai Agnesi. Pamatotu kritiku gan esmu uzklausījis un ņēmis vērā. Kaut kas vienojošs par filmu ir nācis gan no filmu producentiem Andreja Ēķa vai Viestura Dūles, gan arī no vienkāršiem skatītājiem — cilvēkiem, kas mani uzrunājuši izklaides pasākumos.”