Slavenā latviešu modele grib dienēt armijā! FOTO

Patiesībā Karlīnai tagad būtu jājūtas kā zvaigznei — viņa taču ir pirmā latviete, kas uzvarējusi prestižajā modeļu konkursā. Turklāt viņa pēkšņi no 16 gadu vecas skolnieces kļuvusi par modeli, kas jau tikusi uz atzītu modes žurnālu vākiem. Taču meitene ir strikta: „Ne es esmu zvaigzne, ne tāda jūtos!”

Esot mājās, Latvijā, Karlīnai liekas, ka nekas viņas dzīvē nav mainījies. „Tāpat mazgāju grīdas, traukus, tāpat eju skolā, kur jāmācās un jāpilda mājasdarbi... Neviens vēl to manā vietā pagaidām nedara,” stāsta jaunā modele. Viņa, kā izrādās, lieliski spēj apvienot mācības ar darbu modes industrijā, un Latvijā pašlaik ir tāpēc, lai pabeigtu 10. klasi. „Kad saņemšu liecību, došos atpakaļ uz Ņujorku. Ar skolu vienojāmies, ka turpināšu mācīties neklātienē — visus kontroldarbus, uzdevumus sūtīšu ar interneta starpniecību. Un tad skolā varēšu parādīties pāris nedēļas pusgadā.”

Vai Karlīnu nemulsina, ka vienā dienā pēkšņi visa dzīve apgriezusies kājām gaisā? Jo vēl pirms pusgada viņa pat iedomāties nespēja, ka būs modele. „Nu, jā, laikam jau tā ir. Bet joprojām vēl nešķiet, ka noticis kas īpašs. Vienīgi tas, ka manā dzīvē šis tas nācis klāt. Tas ir pienākums pret darbu. Jo tas, ko es daru, ir darbs, kas prasa atbildību. Bet, par laimi, šis darbs man patīk un ir tas, ko gribu darīt. Jā, man ir iespēja apceļot pasauli, esmu kļuvusi patstāvīgāka. Taču lielos vilcienos viss ir tāpat kā līdz šim.”

Karlīnai šķiet, ka tagad viņa dzīvo divas, pilnīgi atšķirīgas dzīves. Viena — modeles, un otra — līdz šim ierastā. Pārslēgties no vienas uz otru pagaidām viņai sanākot diezgan viegli. „Būt modelei man ir gan darbs, gan hobijs. Darbs ir interesants, jo katru reizi jāiejūtas citā tēlā... Taču tas ir ne tikai interesanti, bet arī grūti un nogurdinoši. Tomēr, lai cik nogurusi justos, ir labi padarīta darba izjūta. Dažreiz gan ir tik liels nogurums, ka neko vairs negribas darīt, un tad vajag pašai sevi uzmundrināt ,” stāsta Karlīna un atklāj recepti, kā viņa saņem sevi rokās. Viņa pati sev uzsauc: „Savācies, lupata!”

Parasti tas nostrādā, un pirmo reizi tas iedarbojās pirms konkursa Supermodel of the World Baltijas fināla, kad Karlīna saslima un viņai bija 39 grādu temperatūra. Meitene jutusies pavisam čābīgi un nelolojusi lielas iespējas sevi parādīt no labākās puses, taču kāds draugs viņu pamatīgi uzmundrinājis, sakot: „Savācies, lupata! Tev nav izvēles, tev tas jādara. Tev jāiet un jācīnās!” Karlīna savākusies un nākamajā dienā patiešām jutusies krietni labāk.

Banāni ar citronpipariem

Atceroties konkursu Brazīlijā, Karlīna pat īsti nezina, ko domājusi tobrīd, kad nosaukta kā uzvarētāja. „Šķiet, ka vienīgais, kas man bija prātā — lai tikai es nenokristu no skatuves. Jo tā bija tāda dīvaina, šaura mēle, vietas bija maz... Protams, kājas arī trīcēja no uztraukuma. No tā, ka tobrīd īsti nesapratu, kas notiek...”

Jau nākamajā dienā pēc uzvaras prestižajā modeļu konkursā Karlīna devās uz Ņujorku, jo ar viņu kā uzvarētāju modeļu aģentūra Ford Models noslēdza līgumu par 250 000 ASV dolāru. Karlīna sāka aktīvu darbu kā modele un fotografējās pat pasaulē pazīstamo modes žurnālu Elle un Cover vākiem, kur parasti tiek fotografētas tikai topmodeles.

Kā jutusies 16 gadu veca meitene, viena plašajā Ņujorkā? „Interesanti!” atbild Karlīna, un vienīgais, kas viņu tur šokējis, bijis tas, kā pirmo reizi no apartamentiem, kur dzīvoja, viņa viena pati bez kartes mēģinājusi nokļūt līdz aģentūras ofisam. „Parasti jau visu laiku man līdzi bija kāds pavadonis, taču pašu pirmo reizi uz ofisu vajadzēja iet vienai. Pirmais iespaids bija diezgan šokējošs. Uz ielas redzēju, kā kādai gājējai no rokām izrauj mobilo telefonu. Turklāt Ņujorkā taču visas ielas un kvartāli ir pilnīgi vienādi — nemaz tik viegli nebija to ofisu atrast. Taču jau nākamajās dienās jutos droša un nebija nekādu problēmu.”

Karlīna Ņujorkā dzīvojusi plašos apartamentos kopā ar vēl desmit modelēm. Tur bijusi arī virtuve, kur meitene pati gatavoja sev ēst. Ko? „Gaļu, sēnes, kartupeļus — to visu kopā. Parasti tas izskatījās, it kā kāds jau būtu to ēdis,” smejas modele, atklājot, ka viņai esot interesanti ēšanas paradumi. „Man patīk gatavot, taču diez vai citi to ēdīs. Piemēram, es pat varu ēst šokolādes pārslas ar desu. Taču tas vēl bija tad, kad ēdu šokolādes pārslas. Tagad visvairāk man garšo citronpipari. Pat ābolus un banānus ēdu ar citronpipariem!

Bizness caur gultu?

Ņujorkā latviete uz pusotru mēnesi tika ierauta lielajā modes biznesā. Vaicāta, kā tad ar mītu, ka modeļu pasaulē viss notiekot caur gultu, Karlīna smej: „Puišiem varbūt! Jo lielākoties visi puiši, kas aģentūrā strādāja ar modelēm, bija geji. Piemēram, mans fotogrāfs un stilists bija geju pāris.”

Bet, runājot nopietni, Karlīna teic, ka ar kaut kādiem divdomīgiem mājieniem vismaz viņai nav gadījies saskarties. „Nezinu, kas ir izdomājis to, ka modes biznesā modelēm viss notiek caur gultu. Varbūt tā arī kaut kur ir, jo, jau esot Ņujorkā, kāds mans paziņa brīdināja, ka mani sagaidot viena vienīga izvirtība. Ka viņa draudzene bijusi modele un stāstījusi: lai dabūtu kādu lielāku darbu, viņai visu vajadzējis kārtot „caur gultu”. Nezinu, vai tā ir patiesība, bet man nekā tāda nebija. Turklāt man jau apkārt visi bija geji. Lai gan ir divu veidu modeles — tās, ar kurām strādā, un tās, ar kurām guļ...”

Un narkotikas? „Pilnīgas muļķības!”

Veiksmes gadījumā Karlīnai prognozē spožu supermodeles karjeru, taču viņa pati par savu nākotni nesapņo. Karlīna i nedomā kalt plānus par to, kas būtu, ja būtu. „Jādzīvo šodienai. Par rītdienu es domāšu rīt. Man nepatīk sapņošana un dižo plānu kalšana. Tāpēc, ka nezini, kurā brīdī viss var mainīties ar kājām gaisā, un tu paliec ar saviem sapņiem un nepiepildītajiem mērķiem. Tādas izjūtas man nepatīk. Man tas liekas muļķīgi — sapņot, ko es darītu, ja man būtu, piemēram, miljons. Bet, ja tā miljona nav, tad sāc pārdzīvot, kāpēc nav un ka dzīvei nav jēgas...”

Bet, ja Karlīnai būtu miljons, ko viņa iesāktu? „Bet man nav miljona! Ja būtu, tad arī domātu, ko darīt,” attrauc meitene. Uz jautājumu, vai jau ir saņēmusi kaut daļu no sava 250 000 dolāru lielā honorāra, viņa vien nosaka „Nop!” Un kad tā lielā nauda ienāksies? „Dzīvosim, redzēsim. Šodien nav!”

Interesanti, ka vēl nesen Karlīnai bija pavisam citi mērķi dzīvē. Viņa savu karjeru bija iecerējusi nevis kā modele, bet gan... Jā, jā! Šī trauslā meitene gribēja būt militāriste, dienēt Latvijas Bruņotajos spēkos!

„Domāju vispirms pabeigt vidusskolu. Un tad iet uz Bruņotajiem spēkiem. Tikai vēl nebiju izdomājusi, kurā jomā,” klusi nosaka Karlīna un uz izbrīna pilnu skatu atbild ar pretjautājumu: „Nu, un kas tajā neparasts?”

Lai varētu nākotni saistīt ar armiju, vajadzīga militāra pieredze. Un to var gūt jaunsardzē un zemessardzē. Tāpēc jau gadu Karlīna aktīvi darbojas jaunsardzē. Īpaši runātīga gan par šo tēmu meitene nav. Stāsta, ka apmeklējusi teorētiskās un praktiskās nodarbībās, kurās mācītas dažnedažādas dzīvē noderīgas lietas. Vai, piemēram, kā iekurt ugunskuru? „Es taču neesmu skauts!” atcērt meitene, liekot saprast, ka ugunskuru kuršana esot bērnu spēlītes. Turklāt skauti mazgājot katlus, bet jaunsargi — nē!

Kaut ko konkrētāku un nopietnāku par jaunsardzi izdabūt no Karlīnas ir grūti. Tikai to, ka jaunsargi dzīvojas pa mežiem. „Bet arī skauti dzīvo pa mežiem,” iebilstu. „Bet mēs nemazgājam katlus!” attrauc Karlīna.

Vai jaunsargi spēlē kariņu? „Tas izklausās pārāk bērnišķīgi. Mēs nespēlējamies, bet gan modelējam un dzīvē izmēģinām stratēģiskās un taktiskās cīņas. Sadalāmies komandās, ejam izlūkos.”

Drīzumā Karlīnai jaunsardzē būs smags pārbaudījums — jānokārto ieskaite skrējienā pilnā ekipējumā. Tam viņa gatavojas, kopā ar draudzeni skrienot. „Mums ir savs maršruts Jelgava—Vītoliņi. 12 kilometru, taču pilnībā visu noskriet vēl nav izdevies,” atzīstas 16 gadu vecā meitene, kura, tiklīdz būtu sasniegusi 18 gadus, censtos pretendēt uz dienestu Latvijas Bruņotajos spēkos.

Tagad gan militārās taktikas vietā Karlīna apgūst citu pieredzi — viņa kļuvusi par modeli. Un par vienu no modeles darba plusiem Karlīna nosauc iespēju apskatīt pasauli. Viņa jau bijusi Brazīlijā, Ņujorkā, Stokholmā un nu arī Dienvidāfrikā. Taču ir arī kāda diezgan neparasta vieta, kur Karlīna labprāt gribētu aizceļot. „Gatavojoties kontroldarbam, lasīju par ceļojumu uz Marsu. Tas būtu tas, ko gribētu izdarīt — pabūt uz Marsa vai citas planētas,” aizdomājas Karlīna Caune, par kuras krusttēvu — finanšu ministru Einaru Repši — politiskie konkurenti jau runā kā par cilvēku no Marsa.

To pieminot, Karlīna pamatīgi aizsvilstas. „Par to nerunāsim ne vārda! Tas nav smieklīgi! Mainām tēmu!” Meitene kategoriski uzsver, ka ģimene ir tēma, par ko viņa intervijās nerunās. Karlīnai ļoti nepatīk, ka prese, rakstot par viņu, vispirms piemin viņas krusttēvu, uzsverot, ka ir Einara Repšes māsasmeita. Ka raksta nevis to, ka Karlīna ir pirmā latviete, kas uzvarējusi prestižā modeļu konkursā, bet gan, ka „Repšes māsasmeita uzvarējusi...”.

„Tas man liekas aizvainojuši. Muļķīgi, ka manu panākumu vietā vispirms tiek pieminēti mani radi, kuriem ar to nav nekāda sakara. Vai tiešām nevar nošķirt to, ko es daru, no tā, ko radinieki paveikuši. Tāpēc šī ir tēma, par ko negribu runāt!” paskaidro Karlīna. Un uz iebildi, ka gan jau kļūs slavenāka par savu pazīstamo radinieku un, iespējams, pēc pāris gadiem pasaules presi varētu rotāt tādi virsraksti kā Supermodeles Karlīnas Caunes krusttēvs izved Latviju no krīzes, meitene sirsnīgi pasmejas: „Nu gan...”

Bet kā ar puišiem? „Tā ir vēl viena tēma, par kuru nerunāju. Jop!” nopietni pasaka Karlīna.