Pulkinena sarakstījusi testamentu
Gadu mijā Latvijā pēc piecu gadu pārtraukuma no Somijas ieradies uzņēmējas Irēnas Pulkinenas oficiālais laulātais draugs Esko Pulkinens. Tikmēr viņas dzīves draugs Oskars Barševskis atpūtās Taizemē.
Irēna Pulkinena jau daudzus gadus ir kopā ar uzņēmēju Oskaru Barševski, un Latvijā abi allaž radījuši harmoniska un saticīga pāra iespaidu. Rodas jautājums — vai viņu attiecībās iestājusies krīze, ja jau miljonārei pie sāniem nu ir viņas vīrs, kas speciāli uz Rīgu atbraucis no Helsinkiem. „Ar Esko man ir draudzīgas attiecības, un arī ar Oskaru viss ir kārtībā. Viņš pašlaik atrodas Taizemē, un drīzumā Oskaram ceļojumā pievienošos arī es. Taizemē plānoju pavadīt nākamos trīs ziemas mēnešus,” stāsta Irēna Pulkinena, piebilzdama, ka viņas attiecības ar Barševski esot brīvas un nepiespiestas. Rīgā katrs mitinoties savos apartamentos un par kopdzīvi nemaz nedomājot.
Pārdod vīram savus īpašumus
„Pašlaik īpašumu cenas ir ļoti zemas, un es nevēlos pārdot savus ekskluzīvos un dārgos īpašumus par šodienas tirgus cenu svešam pircējam. Tomēr, tā kā esmu nopietnās finansiālās problēmās, kas saistītas ar lielu kredītu „Parex bankā”, nekas cits neatliek kā meklēt citādus risinājumus. Bankas attieksme, maigi sakot, ir zem katras kritikas. Nespējam vienoties ne par tikšanās laikiem, ne termiņiem! Man nepatīk ņemt kredītus, tāpēc jāpārdod kāds īpašums. Sapratu, ka vienīgais cilvēks, kam esmu ar mieru kādu no saviem dzīvokļiem un mājām pārdot par šābrīža cenu, ir Esko. Šim cilvēkam es patiešām varu uzticēties, viņš tomēr aizvien oficiāli ir mans vīrs. Darījums būs abpusēji izdevīgs,” žurnālam Kas Jauns saka miljonāre, neslēpjot, ka summa, kas nepieciešama parādsaistību dzēšanai, esot 1,4 miljoni eiro. „Man bija ļoti dzīvesgudra audžumāte, kura mēdza teikt: „Muļķis arī baznīcā dabū pērienu.” Un tā, lūk, arī dabūju 2,7 miljonu eiro dārgu pērienu. Pusi no tā jau esmu atmaksājusi.”
Irēna stāsta, ka problēmas biznesā viņai radušās pēc tam, kad 2007. gada maijā viņas ārzemju biznesa partneri piedāvājuši piedalīties 7 miljonu eiro vērtā investīciju projektā. „Lai arī allaž esmu bijusi skeptiski noskaņota pret kredītiem, uzņēmums ņēma 2,7 miljonu lielu aizņēmumu. Par 1,3 miljoniem ieķīlāju bankā vienu no saviem īpašumiem Mežaparkā, bet atlikušajiem 1,4 miljoniem kā garantija tika dots firmas iegādātais īpašums. Uznāca krīze, bizness apstājās, tā arī nesācies, un nu palicis tikai parāds,” klāsta uzņēmēja. Pulkinena ir gandarīta, ka izkulties no nepatīkamās situācijas palīdzēs viņas somu vīrs, nopērkot dažus no viņai piederošiem nekustamiem īpašumiem. „Ja arī tad neizdosies ar banku vienoties, tad manam advokātam būs darbs uz vairākiem gadiem,” paziņo par Latvijas biznesa haizivi iedēvētā uzņēmēja.
Bagāta kļūst, pateicoties vīram
Starp citu, tieši Esko Pulkinens, ar ko latviete apprecējās aptuveni pirms 25 gadiem, savulaik viņai palīdzējis kļūt par turīgu uzņēmēju. „90. gados, kad Latvijā sāka vērt vaļā ārvalstu vēstniecības, izrādījās, ka viņiem ir problēmas ar telpām. Vēstniecību darbinieki sākumā gan mitinājās, gan strādāja viesnīcās. Reiz no Helsinkiem biju atbraukusi uz Rīgu un viesnīcā „Rīdzene” sastapu kādas vēstniecības pārstāvjus, kas man pastāstīja par šo ne pārāk ērto situāciju, un es izlēmu, ka jāsāk strādāt. Lūdzu, lai Esko aizdod man 200 tūkstošus USD, un par tiem iegādājos divus lepnus dzīvokļus pašā Rīgas centrā. Tie tika glīti izremontēti un iekārtoti un tad izīrēti vēstniecībām. Tā kā īres naudu vēstniecības maksāja gadu uz priekšu, par saņemtajiem līdzekļiem uzreiz iegādājos nākamos apartamentus un izīrēju atkal,” pirmos soļus pretim miljonāres statusam atklāj Irēna Pulkinena.
Gribētu Oskaru un Esko apvienot vienā ideālā
Aizņēmumu vīram viņa drīz vien atdevusi, taču laulības dzīve neesot veidojusies veiksmīgi. Pēc desmit kopā nodzīvotiem gadiem abi izlēmuši, ka dzīvos katrs savu dzīvi.
„Kā jau tas bieži notiek ar bagātiem cilvēkiem, viņi ļoti mīl kontrolēt. Līdzīgi kā iepriekšējais vīrs, arī Esko gribēja mani „palikt zem savas tupeles”. Turklāt mums kopā nebija diez ko interesanti. Viņš bija ļoti mierīgs. Mīlēja lasīt grāmatas, darboties pie datora, taču aktīva atpūta, piemēram, ceļošana, viņu īpaši nesaistīja. Ja kaut kur aizbraucām, viņš tāpat sēdēja viesnīcas numuriņā un lasīja grāmatas. Tādā ziņā ar Oskaru ir daudz interesantāk. Viņam ļoti patīk darboties, visur iet, braukt, meklēt piedzīvojumus,” vīru un draugu salīdzina uzņēmēja un pat nevairās paziņot: „Ja Esko un Oskaru iemestu vienā katlā un samaisītu vienā veselā cilvēkā, tas man būtu ideālais vīrietis. Varu būt kopā ar cilvēku, kas neuzspiež skatīties tikai un vienīgi viņa iemīļotās sporta pārraides, kas pasākumā nevis pats pirmais ķeras pie glāzes vīna, bet gan sākumā painteresējas, kādu dzērienu vēlētos dāma. Tāpat man nav pieņemams, ka vīrietis ir sevī iemīlējies narciss, kas neiedomājas izteikt kādu komplimentu vai vismaz apvaicāties, kā otrs jūtas. Tāpat man arī ļoti svarīga ir brīvība. Ja varētu izvēlēties labo īpašību kopumu, no Esko noteikti ņemtu viņa džentlmeniskums un uzmanīgā izturēšanās, savukārt no Oskara — viņa dzīvesprieks un aktraktivitāte,” spriež Irēna Pulkinena.
Precēties gan viņa vairs nevēlas nekad. Tieši tāpēc arī nesteidzas šķirt laulību ar Esko Pulkinenu. „Arī viņš neuzstāj šķirties. Iespējams, cer, ka kādreiz atgriezīšos.”
Aizbēga no bagātnieka
Pirms apprecēšanās ar somu uzņēmēju Pulkinenai bijušas vēl divas laulības. Ar latviešu riteņbraucēju Ivaru Avotu viņa bija precējusies deviņus gadus. Laulība izjukusi, kad dzīvesbiedrs pārlieku aizrāvies ar alkoholu. Otrā kopdzīve ar zviedru izcelsmes dāņu miljonāru Mauri Vēhmasaho ilgusi vien piecus mēnešus. Savukārt šķiršanās prāva vilkusies pusotra gada garumā. „Es no viņa burtiski aizbēgu. Tas bija psiholoģisks terors, ne laulība! Šim vīrietim biju vien greznumlieta, kas ieslodzīta zelta būrītī, nokārta žilbinošām rotām un dārgakmeņiem. Man bija pienākums viņu pavadīt uz pasākumiem un biznesa braucieniem, savukārt pati tiku kontrolēta visos iespējamos veidos. Sākot ar to, ka nedrīkstēju tikties ar draudzenēm, kuras neatbilda mana vīra statusam sabiedrībā, un beidzot ar to, ka pat jāēd bija tas, ko lika vīrs,” šausminās Pulkinena.
Kad viņa paziņojusi, ka šādi nevēlas dzīvot, laulātais draugs izteicis draudus, ka nepagarinās sievai uzturēšanās atļauju. „Tad nu vienā dienā sakravāju koferī savas drēbes, par ietaupīto naudu nopirku lidmašīnas biļeti un neatskatoties aizbēgu uz Sanktpēterburgu, lai no turienes atgrieztos Rīgā.” Tā kā apprecoties abi noslēguši laulības līgumu, kas paredz, ka visa manta šķiroties paliek vīram, Irēnai pēc aiziešanas nekādas bagātības neesot tikušas. „Un diez vai arī būtu kaut ko ņēmusi. Kā reiz mācīja mana audžumāte — tas, kas viegli nāk, ātri arī aiziet. Tāda nauda jau laimi nenes. Esmu gandarīta, ka visu savā dzīvē esmu nopelnījusi pašas spēkiem,” saka Pulkinena. Pašlaik ar zviedru vīru gan viņai esot izveidojies normāls kontakts, un viņš bijušajai sievai nereti izpalīdzot ar padomu ar biznesu saistītos jautājumos.
Daļu mantojuma nodos labdarībai
Miljonāre esot sastādījusi testamentu. Irēna neslēpj, ka pēc nāves visu savu mantu atstāšot vīram Esko Pulkinenam, lai viņš par to tālāk parūpējas un tā nonāk pareizajās rokās. „Es viņam uzticos, zinu, ka viss notiks, kā esmu vēlējusies. Daļu novēlu brāļa bērniem, daļu savai ilggadējai asistentei, daļu dārglietu draudzenēm, bet pārējo vēlos nodot labdarībai. Jā, arī tagad bieži saņemu vēstules no cilvēkiem, kas raksta, ka viņi nonākuši grūtībās, un lūdz man naudu. Taču man nav ne laika, ne vēlēšanās iedziļināties šajos stāstos. Turklāt ne visiem var ticēt. Tāpēc gribu, lai kāds labums sabiedrībai tiek pēc manas aiziešanas. Gribu, lai tiek sniegts atbalsts Latvijas veco ļaužu namiem, invalīdiem un jauniešu izglītošanai,” neslēpj miljonāre.
Arī viņas vīrs savā testamentā kā vienīgo mantinieci norādījis Irēnu Pulkinenu. „Vienubrīd Esko bija kā apsēsts ar baznīcu. Spītējās man pretī, ka mums katram kāda daļa pēc nāves jāziedo vairākām baznīcām. Taču es tā līdz galam neticu Dievam un uzskatu, ka reliģija un baznīca nav nekas cits kā viens liels bizness. Kad Esko bija kārtīgi „izstudējis” baznīcu lietas, arī viņš beigu beigās piekrita manam viedoklim, un rezultātā arī daļa no viņa atstātā mantojuma tiks novēlēta citiem labdarības mērķiem viņa dzimtenē.
Piedevusi mātei
Nenoliedzami, Ziemassvētku laiks arī Irēnai Pulkinenai uzjundī atmiņas par ģimeni. Viņa nekad nav slēpusi savu skumjo dzīvesstāstu, par ko gadiem ilgi sāpējusi sirds. Šoruden apritēja gads, kopš aizsaulē aizgāja viņas bioloģiskā māte. Irēna nopūšas par to, ka tā arī nav paguvusi ar viņu izrunāties. „Ilgi nespēju piedot un saprast, kā māte pēc piedzimšanas mani varēja atstāt dzemdību namā. Teikusi, ka aizies sagādāt malku, lai var bērnu vest siltā mājā, bet tā arī pazuda. Mani audzināšanā paņēma slimnīcas apkopēja, un māte pirmoreiz parādījās tikai tad, kad es jau biju septiņus vai astoņus gadus veca un sāku iet skolā. Pēc manis viņa laida pasaulē vēl trīs manus pusbrāļus,” stāsta miljonāre, pieļaudama, ka tieši skarbais dzīves sākums, kad viņa vēl kā zīdainis palika bez īstās mātes, ir par iemeslu, kamdēļ vēlāk pati nav izveidojusi tradicionālu ģimeni ar bērniem un mazbērniem...
„Ar māti dzīves laikā dažreiz satikāmies, piemēram, brāļu kāzās, bērnu kristībās. Bet tās bija tādas simboliskas tikšanās. Tā pa īstam nekad neizrunājāmies, vienmēr pietrūka vai nu laika, vai dūšas. Šad tad viņa man piezvanīja, pastāstīja, kā viņai klājas, un es atkal pāris reižu gadā nosūtīju viņai finansiālu pabalstu,” nopūšas Irēna. Ar gadiem viņa tomēr radusi sirdī mieru un mātei piedevusi. „Man bija tik lieliska un gudra audžumāte! Iespējams, citādi es viņu nekad dzīvē nebūtu sastapusi. Un varbūt arī, ka īstā māte manī nemaz nebūtu ielikusi tik daudz labā, cik ielika sieviete, kura mani uzaudzināja,” domā Irēna.
Inta Mengiša/Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
