Elīna Krastiņa. No Dziedošajām ģimenēm uz Eirovīziju
Slavenības

Elīna Krastiņa. No Dziedošajām ģimenēm uz Eirovīziju

Jauns.lv

Par viņu var teikt gluži kā tai slavenajā citātā no filmas Kaukāza gūstekne — sportiste, komjauniete un galu galā skaistule! Viņa ir dziedātāja Elīna Krastiņa–Grence, kuru skatītāji iepazinuši arī no šova Dziedošās ģimenes.

Elīna Krastiņa. No Dziedošajām ģimenēm uz Eirovīzi...

Elīna Krastiņa.
Elīna Krastiņa.

Lai arī daudziem dziedātājas Elīnas Krastiņas vārds šķitīs vēl nedzirdēts, meitenei aiz muguras jau ievērojama skatuves pieredze. 2005. un 2006. gadā Elīna ar savām dziesmām pat iekļuvusi Muzikālās bankas finālā un ieguvusi attiecīgi 9. un 6. vietu, kas ne vienmēr izdodas pat Latvijā krietni pazīstamākiem mūziķiem, bet 2009. gadā Elīna ar ģimeni piedalījās LNT šovā Dziedošās ģimenes. Pievilcīgās valmierietes sacensības gars nekur nav pazudis, un šogad Elīna ar pašas sacerētu dziesmu Look Back At Me Again piedalās Eirovīzijas pusfinālā.

Atgriežas mūzikā uz palikšanu

Par to, kā kļuvusi par mūziķi, Elīna stāsta: „Manā ģimenē vienmēr ir bijusi mūzika. Vecāki savulaik dziedāja Tautas estrādes ansamblī Kvelde, un nu ar mūziku esam saistīti arī mēs, bērni, — māsa, brālis un es pati.”

Elīna Krastiņa. No Dziedošajām ģimenēm uz Eirovīziju

Klasiskās muzikālās zinības Elīna apguva Valmieras Mūzikas skolā, kur beidza klavieru klasi. „Mācīties mūzikas skolā bija mans pirmais izlolotais bērnības sapnis,” uzsver Elīna un atklāj, ka viņas pirmie mazie muzikālie skaņdarbi tapuši jau piecu gadu vecumā. „Vēlāk apjautu, ka skaņas varu arī izdziedāt, tā sākās mana dziedātprasmes izmēģināšana dažādos vokālajos konkursos. Pusaudžu gados sapratu, ka ir daudz kas tāds, ko vēlos pastāstīt pasaulei, — tā radās manas pirmās autordziesmas,” īsumā par muzikālās karjeras sākumposmu teic Elīna.

Elīna arī atklāj, kāpēc pēdējos pāris gados nav aktīvi darbojusies muzikālajā lauciņā — līdz šim pirmajā vietā bijušas mācības. „Esmu muzikālā dzīves posmā, kurā atgriežos pie iesāktiem un jauniem darbiem. Nesen beidzu augstskolu (Viņa ieguvusi bakalaura grādu Banku augstskolā). Šis mācību posms manā dzīvē atņēma daudz muzikāli radošā laika, jo visam, ko daru, pieeju nopietni, izdaru līdz galam ar lielu atbildības sajūtu, tāpēc zinību iegūšana un kvalitatīva mācīšanās bija tā laika prioritāte. Un nu atkal ir pienācis brīdis, kad manā ikdienā straujiem soļiem atgriežas mūzika,” saka dziedātāja.

Skaistumkaraliene ar dejošanas un mūziķes talantu

Radošajā biogrāfijā Elīna min sasniegumus ne tikai mūzikā — izrādās, viņa ir arī talantīga sporta deju dejotāja, kā arī ieguvusi skaistumkaralienes kroni, kļūstot par Mis Valmiera 2004!

„Konkursā piedalījos, jo man patīk dažādi pasākumi, kuri dod iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku savā pilsētā. Vietējos konkursos tā kopības sajūta ir daudz lielāka, jo ārpus Rīgas parasti šādos pasākumos piedalās savstarpēji pazīstami cilvēki jeb aktīvākie pilsētas jaunieši, kuri vienmēr sastopas dažādās pilsētas rīkotās aktivitātēs. Turklāt arī priekšnesumi vietējos pasākumos ir tendēti ne tikai uz skaistuma izrādīšanu, bet arī atļauj parādīt jauniešu talantus,” savu dalību skaistumkonkursā skaidro Elīna Krastiņa.

Par šo pieredzi viņa teic: „Cilvēka skaistums slēpjas prātā, kas nodrošina to, cik skaisti meitene pati sevi spēj pasniegt arī vizuāli. Dažas meitenes šādos konkursos atrod ko noderīgu savai turpmākajai ikdienas dzīvei, kas nebūt nav saistīta ar skaistumkonkursiem. Viss atkarīgs no tā, ar kādu mērķi meitene šādā pasākumā piedalās. Es no šā konkursa paņēmu atziņu, ka esmu pietiekami skatuviski izturīga un ka labi pārsteigumi sniedz burvīgas emocijas!”

Jaunā dziedātāja gan nedomā, ka skatuves māksliniekam jābūt izcilam skaistulim. „Skaists — tas ir ļoti vispārināts jēdziens. Nav vienādu skaistuma izjūtu, tāpēc nevar viennozīmīgi atbildēt, kas ir skaists un kas nav, tāpat kā jēdziens „laba balss”. Varam runāt par skaņu tīrību, elpām, manieri, bet ne jēdzieniem „labs” vai „slikts”. Tāpēc jau pasaulē ir tik daudz mākslinieku, lai mums katram kāds patiktu un būtu kāds, ko saukt par skaistu un ar labu balsi. Teikšu tā — skatuves cilvēkam vajadzīgs skatuviskais šarms un domu virziens. Kāds? Tas ir katra skatuves mākslinieka ziņā, kas tieši viņu padara unikālu un nepieciešamu uz skatuves,” savu viedokli par skaistumu pauž Elīna.

Uz skatuves Krastiņa, dzīvē Grence

Elīnas vīrs ir viņas lielais atbalsts radošajā dzīvē. „Viņš nekad man nav liedzis iespēju muzikāli darboties, gluži otrādi — viņš kā sazvērnieks kopā ar maniem vecākiem bieži vien mudina mani piedalīties pasākumos un aktivitātēs, par kurām esmu tikai domājusi vai nespēju pieņemt lēmumu,” par dzīvesbiedru stāsta Elīna.

Viņa gan piebilst, ka uz skatuves kopā ar vīru nav kāpusi pat Dziedošajās ģimenēs. „Šovā Gatis dažkārt mūs vēroja no skatītāju rindām. Mūsu intereses sakrīt vēlmē izzināt ko jaunu — es viņam atklāju muzikālo pasauli, viņš savukārt dara mani erudītāku auto-moto tehnikas jomā.”

Ģimenes sajūta šovā Dziedošās ģimenes

Uz jautājumu, vai kādreiz ir bijusi vēlēšanās piedalīties kādā no televīzijas dziedāšanas šoviem, kuros tiek atklāti jaunie talanti, Elīna Krastiņa atbild: „Kad sākās talantu fabriku laiks, mācījos vidusskolā. Mana prioritāte bija kvalitatīva izglītības apgūšana un pieredzes veidošana, bez brīvprātīga sevis ieslodzījuma telpās kopā ar svešiem cilvēkiem. Ģimenē pārrunājām, ka vajag dzīvē arī zināšanu pamatu. Kad tas iegūts, var piedalīties fabrikās, akadēmijās un visur citur. Uzskatu — kad esi sakārtojis sevi no „iekšpuses”, tikai tad no „ārpuses” vari atļauties visu pārējo. Jo tad tevī būs iekšējs, arī uz zināšanām balstīts pamatojums, kādēļ tu to dari, nevis tikai iegribu vadīta pakļaušanās modes lietām vai, nesaprotot kopējās sakarības, īslaicīgas, dažkārt pat kaitnieciskas slavas iegūšana.”

Tikai tagad Elīna ļaujas dažādiem muzikāliem vilinājumiem. Viens no tādiem bija šovs Dziedošās ģimenes. „Dalība Dziedošajās ģimenēs bija tāds diezgan vienots ģimenes lēmums. Tā kā visa mana ģimene ir sabiedriski aktīva, nolēmām izmēģināt kopīgu uzdziedāšanu, kas pirms tam bija notikusi vien tālā bērnībā.”

Elīna stāsta, ka Krastiņi šovā izbaudījuši savas ģimenes kopības sajūtu un necentušies par katru cenu uzvarēt. „Balsošanas aizkulises un vērtēšana? Tādos sīkumos neiedziļinājāmies. Drīzāk mūsu pašu starpā bija radošie strīdi par dziesmu izvēli, priekšnesumu izveidi, kā arī mēģinājumu noorganizēšanu, kas visnotaļ aizņemtiem cilvēkiem ir diezgan sarežģīti risināms jautājums. Līdz ar to mums vienkārši nebija laika un vēlēšanās pētīt un satraukties par lietām, kas nav atkarīgas no mums,” pasmaida dziedātāja, kura pat tikusi neoficiāli atzīta kā viena no daiļākajām šova Dziedošās ģimenes dalībniecēm.

Pienācis īstais laiks Eirovīzijai

Šogad dziedātāja nolēmusi, ka pienācis arī viņas laiks Eirovīzijai. „Pirms vairākiem gadiem, nedaudz pārsniedzot atļauto 16 gadu vecumu, biju iesniegusi Eirovīzijai arī savu dziesmu, bet, skatoties pagātnē, uzskatu, ka toreiz vēl nebiju pietiekami gatava šādam pasākumam. Tāpēc viss ir noticis tā, kā tam jānotiek, — šogad ir mana īstā dziesma man pašai, ar kuru dalīties un kuru nodziedāt Eirovīzijā. Kā arī ir kolektīvs, kurš tieši šobrīd ir pieejams un kuram esmu neizsakāmi pateicīga par līdzdalību manā priekšnesumā,” saka Elīna Krastiņa.

Viņa arī atklāj, kāpēc piedalās šajā konkursā: „Tas sniedz man iespēju izstāstīt kādu savu stāstu plašākai auditorijai, uzrunāt cilvēkus, kā arī iepazīstināt ar sevi un savu dziesmu noslēpumiem tos, kas par mani vēl neko nezina, bet labprāt uzzinātu.”

Bet par sevi Elīna saka: „Esmu meitene no savas pasakas, kurā atrodas manas domas, noteikti cilvēki, dziesmu stāsti. Šo savu dziļi noslēpumaino pasaku žanru arī pārstāvu mūzikā. Mani vislabāk raksturo manas dziesmas un to teksti, kuros šo to atklāju, šo to paslēpju. Šie atsevišķie mani aptuveni trīs minūšu darbi visi kopā veido vienu milzīgu stāstu par mani pašu un manām pasaules kopsakarībām. Laikam esmu noskaņu cilvēks — smaidīgi nopietna, kura ikdienā klausās mūziku atbilstoši saviem tā brīža domu lidojumiem.”

Elīnas Eirovīzijas dziesma

Krastiņu ģimene šovā Dziedošās ģimenes

Elza Baumane, Foto: no Elīnas Krastiņas–Grences arhīva