Rēzija Kalniņa savu tēti ģimenei nepieskaita

Tā kā maijā komponists Imants Kalniņš svin savu septiņdesmito dzimšanas dienu, šobrīd pastiprināti tiek pievērsta uzmanība gan izcilā mākslinieka daiļradei, gan neparastajam dzīvesstāstam – pavisam komponists bijis precējies piecas reizes un šajās laulībās dzimuši septiņi bērni. Izdevumā „Ir” lasāma intervija ar vairākām Kalniņa mūža sievietēm, tostarp ar trim viņa meitām un trešo sievu aktrisi Helgu Dancbergu, kura ir trīs komponista bērnu māte. Dancberga atklājusi, ka kopdzīve ar Kalniņu nav bijusi viegla.

Rēzijas mamma izmisumā bijusi gatava nolēkt no balkona

Problēmas sākušās tad, kad komponists sācis lietot alkoholu. „Laikam tā bija mana kļūda, ka pirmajā reizē, kad viņš atnāca mājās piedzēries, raudāja un lūdza piedošanu, es viņu mierināju un teicu: neuztraucies, manu vanadziņ, viss būs labi. Es taču nezināju, kas ir dzeršana, kā ar to jārīkojas,” stāsta Helga. Aktrise pat atklāj kādu ļoti dramatisku savas dzīves momentu - viņa atceras, kā stāvējusi Liepājas dzīvoklī uz balkona, paņēmusi rokās dvīņus Rēziju un Kristu, vecāko meitu Danu pičpaunā un domājusi: „Palaidīšu lidojumā bērnus un tad metīšos lejā pati.” Tolaik bijuši arī brīži, kad vairāk par visu Helga vēlējusies nonākt slimnīcā, lai kādu laiku būtu iespēja atpūsties un skatīties baltos griestos. Pašas attiecību beigas bijušas smagas – aktrise ik dienas lūgusi Dievu, lai ātrāk izšķirtos un tas būtu pēc iespējas mazāk sāpīgi. „Un tagad es domāju - paldies Dievam, ka tā notika. Citādi es ar savu raksturu kopā ar viņu jau sen būtu baltās čībiņās,” atzīst Dancberga.

„Ja es tētim neesmu vajadzīga...”

Bērnības pārdzīvojumu dēļ īpaši siltas jūtas pret savu tēvu  ilgi nav lolojusi arī aktrise Rēzija Kalniņa, kura nekautrējas atklāt, ka Kalniņu kā tēvu nemaz neuztver. Būdama tikai mazs meitēns, Rēzija mammai paziņojusi: „Ja es viņam neesmu vajadzīga, arī viņš man nav vajadzīgs.” Vēlāk Dancberga gan mudinājusi meitu ar tēvu salabt: „Rēžiņ, nu, izrunājies ar papu! Kad viņa vairs nebūs, pašai būs ļoti sāpīgi,” Rēzijai teikusi māte, taču attiecības meitas un tēva starpā uzlabojušās tikai tad, kad Rēzija pieauga un komponists viņu uzaicināja izpildīt savas dziesmas. Arī pati Rēzija apstiprina savu neviennozīmīgo attieksmi pret tēti. „Varu runāt par apzināto mūžu un to, kādas ir mūsu attiecības tagad. Bet par to, kā nav bijis, negribu izdomāt. Bioloģiski tētis skaitās mans tēvs, bet es viņu tā neuztveru. Man aktuāli ir tas, ka mums ir līdzīga dzīves uztvere, mēs abi esam traki, tieši, bezkompromisa miermīlīgi kaķi,” attiecības ar tēvu raksturo Rēzija Kalniņa. Arī no bērnības Rēzija pārāk daudz neatceroties un vaicāta par saulainajām vasarām, kuras savās atmiņās min māsas, viņa nosaka: „Vasaras? Jā, mums bija tētis, bet tas bija tētis, kuru netraucēt. Papiķītis komponē!”, tā Rēzija atceras bērnības laiku, piebilstot,”Paps piedalījās manā radīšanā, bet nav ģimene. Toties mēs visi kopā esam kaut kas cits - mēs esam banda. Un banda sevī ietver skatījumu pret pasauli, pret sabiedrību,” par Imanta Kalniņa sievām un bērniem saka aktrise.