Arnis Mednis mācās no jauna staigāt. FOTO

Lai uzzinātu, kā jūtas Arnis Mednis, vairs nav jālūdz par dzīvesdrauga veselības stāvokli pastāstīt viņa sievai Ivetai. Nu mūziķis jūtas labāk, un pats rod spēkus, lai sniegtu interviju portālam kasjauns.lv

Arnis Mednis aizvien nav pilnībā atlabis pēc asins izplūduma galvā – viņa ķermeņa kreisā puse joprojām ir paralizēta. Tomēr mūziķis uzsver, ka ir jau nogājis lielu ceļu uz atveseļošanos. „Sākumā, kad biju ratiņkrēslā, vispār nestaigāju. Lai no ratiņkrēsla pārsēdinātu mani citā krēslā, bija vajadzīgi divi cilvēki. Pats arī nevarēju uz tualeti aiziet. Tas bija briesmīgs periods. Paldies Dievam, ka pietika gribasspēka pateikt sev: „Celies!” Un piecēlos no tā ratiņkrēsla, ņēmu kruķi, un sāku cīnīties pats staigāt. Nu jau varu noiet lielākus gabalus,” nodemonstrējot savu spieķi, stāsta Arnis Mednis.

 „Mazliet komponēju pie klavierēm. Diemžēl varu spēlēt tikai ar vienu roku, jo kreisā puse man aizvien ir nekustīga. Pamazītiņām jau atiet - no pleca, no elkoņa tā paralīze pamazām atkāpjas. Gan roka, gan kāja, ir jūtīgas, mazliet jau arī kustas. Citādi jau nemaz nevarētu paiet. Bet ar kruķi es kaut kā jau esmu sācis pārvietoties. Kļūst labāk, bet tas notiek ļoti, ļoti lēnām,” savu pašreizējo veselības stāvokli, astoņus mēnešus pēc kritiena no insulta, raksturo mūziķis. Ārsti arī dodot cerības, taču neko negarantējot.

Arnis Mednis uzskata, ka šī situācija ir likteņa pirksts. „Man bija jākrīt, lai es apstātos, apskatītos, izvērtētu un saprastu. Ja ar maigiem mājieniem cilvēku nevar ievirzīt dzīvot pareizāk, tad ir jāsit ar betona bluķi. Visvairāk veselību zaudēju, taisot džeza klubu. Ļoti stresoju, dikti gribēju, lai viss izdodas, bet diemžēl šis bizness bija pilnīgi neveiksmīgs. Tur trīs gadu laikā pazaudēju nervus, naudu un veselību. Aicinu visus sekot līdzi un rūpēties par savu veselību, neizturieties pret to tik vieglprātīgi, kā to darīju es. Būtu izmērījis asinsspiedienu, varētu kādu laiku iedzert pa vienai tabletītei dienā, un nekāda insulta nebūtu... Pats taču jutu, ka fiziskais ķermenis iet uz galu. Bieži jutos pārguris, bet, kad uznāca galvassāpes, iedzēru tik pretsāpju tableti un joņoju tālāk. Stresa par daudz ir mūsdienu pasaulē,” secinājis Arnis Mednis, kurš nu mitinās īrētā dzīvoklī Stabu ielā, jo ieķīlātā ģimenes māja Mārupē nu pārgājusi bankas īpašumā.

Lai gan ķermenis aizvien ir slimības nomocīts un novārdzis, un pat balss skan nevarīgā tonī, mūziķis ir apņēmības pilns cīnīties par savu veselību. Arnis neslēpj, ka lielākais atbalsts ir ģimene, kas par viņu rūpējas un gādā, un draugi, kas viņu regulāri apciemo.

Draugi organizē labdarības koncertu

„Mani draugi pašlaik organizē labdarības koncertu, kas 8. novembrī notiks Latvijas Nacionālajā teātrī. Koncertu rīko Latvijas Teātra darbinieku savienība. Viens no šī koncerta organizēšanas iniciatoriem ir Nacionālā teātra režisors Jānis Kaijaks, un esmu viņam par to bezgala pateicīgs,” skumjās acis paceļot, teic Arnis Mednis.

Šo koncertu mūziķa draugi iecerējuši veidot, lai tas būtu gan kā morāls, gan materiāls atbalsts kolēģim šajā laikā. Visi ieņēmumi tiks ziedoti Arņa Medņa nostutēšanai uz kājām. Ārstēšanās izdevumi patiešām esot lieli – jāmaksā gan par adatu terapijas apmeklējumiem, gan fizioterapeitam, kas regulāri apmeklē viņu mājās, gan medikamentiem. „No savas puses ar šo koncertu centīšos izteikt pateicību visiem cilvēkiem, kas ar mani tagad ir kopā,” uzsver mūziķis un komponists.

Labdarības koncertā piedalīsies daudzi pazīstami mūziķi, piemēram, Jānis Stībelis, Linda Leen, Ance Krauze, Olga Rajecka, Igo, Uldis Marhilēvičs un citi. „Uzstāsies arī Rīgas Doma zēnu koris – pirmais mans kolektīvs, kurā sāku darboties, kad vēl biju pavisam mazs puika. Toreiz tas bija Emīla Dārziņa mūzikas skolas zēnu koris. Koncertā būs daudz mūzikas no manām teātra izrādēm, kaut kas būs no „Odis” laikiem, mēģināsim iekļaut visu, ko esmu komponējis. Vienu dziesmu esmu apņēmies nodziedāt arī pats,” atklāj Arnis Mednis.

Aizkustinošu interviju par to, ko Arnis Mednis redzēja, esot starp divām pasaulēm, būdams komā, lasiet žurnāla „Kas Jauns” 11. oktobra numurā.

Kasjauns.lv