Raivis Vidzis kļuvis par staltu vīru. Bijušā spēkavīra jaunā dzīve

Sportam dobelnieks Raivis Vidzis pievērsās jau pusaudža gados. Sākumā viņš trenējās peldēšanā, vēlāk trīscīņā, bet kopš 18 gadu vecuma pievērsās spēkavīru sportam. Sūri trenējoties un cilājot smagumus sacensībās, Vidzis sportā aizvadījis vairāk nekā 15 gadus, kuru laikā gūti gan ievērojami panākumi pasaules mēroga sacensībās, gan četras reizes izcīnīts Latvijas Spēkavīru čempiona tituls.

Tagad Raivis sacensībām vairs negatavojas, taču tāpat turpina apmeklēt svaru zāli, trenēties boksā un cīņās. Tas esot nepieciešams formas uzturēšanai un pašsajūtai. „Kā sportistam man tomēr patīk būt tonusā. Tagad dienā trenējos pa četrām piecām stundām. Nopietni un ar atdevi,” uzsver Vidzis.

„Dzīve ir pilnībā mainījusies. Uz to, ka jāpārtrauc profesionālā sportista karjera, pamazām jau gāju ilgāku laika posmu. Jāsaprot, ka nekas nav mūžīgs, ir jāļaujas pārmaiņām, jābūt gatavam mainīties pašam un pievērsties arī citām lietām. It kā aizvien esmu iekšā sportā, bet, kopš nestartēju sacensībās, spriedze nenoliedzami ir mazinājusies. Jūtu arī, ka pats esmu kļuvis mierīgāks un nosvērtāks, tik ātri neaizsvilstos kā kādreiz,” atzīst Raivis, kurš pirms sešiem mēnešiem krasi mainījis arī savus ēšanas paradumus.

„Iepriekš ēdu visu un daudz. Jo vairāk, jo labāk. Tas bija nepieciešams, lai būtu spēks un masa. Kā saka, lielai automašīnai liela benzīna bāka. Kā spēkavīrs es nebiju nekāds vieglais auto, bet gan riktīgs smagais pašizgāzējs. Atceros, ka jaunībā, kā puikam, protams, gribējās būt lielākam un izskatīties varenāk. Bet, kad svēru jau 140 kilogramu un bija uzaudzis vēl tas lielais vēders, sev vairs īsti nepatiku. Tāpēc kopš pagājušā gada septembra sāku veselīgi ēst. Manā ēdienkartē viss ir pilnībā mainījies! Ja iepriekš mans svars bija 140, pat 143 kilogrami, tad nepilnu sešu mēnešu laikā izdevās atbrīvoties no liekās masas, un nu jau sveru 120 kilogramus. Galvenais, ka esmu ticis vaļā no lielā, nesmukā vēdera!” gandarījumu pauž stiprinieks, kurš savas pārvērtības tēlaini raksturo kā pārtapšanu no smagās automašīnas par džipu. Vidzis arī pats pārvietojas ar apvidus auto.

No ēdienkartes Raivis izsvītrojis ogļhidrātus. „Neēdu kartupeļus, maizi, rīsus, griķus un makaronus. Tāpat esmu atsacījies arī no piena produktiem, kategorisku „nē” saku majonēzei. Daudz lietoju gaļu un dārzeņus. Bet pirmais un pats galvenais noteikums — jādzer daudz ūdens, jo tas ir vienīgais veids, kā attīrīt organismu.

. Tāpat kā mašīnai vai mocim tiek skalots gaisa filtrs. Kādreiz dzēru ūdeni pavisam maz, asinis bija pārāk biezas,” stāsta Vidzis, piebilzdams, ka uz ēdienu nevajag ekonomēt, jo uzturā jālieto kvalitatīva pārtika. Taču tā sauktajos eko veikalos viņš gan neiepērkoties.

Raivis neslēpj, ka viņam patīk darboties virtuvē. „Lai gan mana sieva lieliski prot gatavot, bieži mājās ēst taisu pats. Man tas patīk.”

Atceroties laiku, kad uzsācis diētu, Vidzis atzīst, ka tas nenācies viegli. „Organisms uzreiz nebija mierā ar pārmaiņām. Sākumā izjutu diskomfortu, un ļoti novērtēju, ka man apkārt ir cilvēki, kas mani atbalstīja, uzmundrināja un konsultēja. Būdams sportists, pats jau lieliski orientējos produktos, kas būtu vēlami un kas ne. Bet tajā laikā iegāju veikalā un bija sajūta, ka neko nedrīkstu ēst. Skatos riņķī — to ne, to ne, un to arī ne! Ko tad vispār lai pērku?! Domāju, ka tieši tāpēc daudziem cilvēkiem arī neizdodas līdz galam noturēties kādas diētas rāmjos. Grūtākās bija pirmās 20 dienas. Pēc tam jau organisms sāk pārgrupēties,” secina Raivis un piebilst, ka, uzsākot ievērot diētu, ļoti svarīga ir zināšanu bāze. „Piemēram, „Kellogs” pārslas. Tās it kā drīkstētu ēst, tomēr ievērojot robežas. Ja apēstu 50 gramu, nebūtu nekādas vainas. Bet tās droši vien uzreiz izēstu visu paku. Tāpēc atsakos vispār.”

Pilnībā jāmaina garderobe

Atsakoties no ogļhidrātiem un kļūstot slaidākam, pašsajūta esot uzlabojusies, un Raivis novērtē arī to, ka enerģijas kļuvis vairāk. „Kādreiz gandrīz visu laiku gulēju. Skatījos televīziju, bet acis krita ciet, braucu ar motociklu, bet rubījos laukā, jo nāca miegs. Jutos, kā paredzēts tikai vienai darbībai — smagumu cilāšanai. Bet to saprotu tikai tagad, kad varu salīdzināt ar pašreizējo pašsajūtu. Agrāk jau nemaz nelikos sev tik pasīvs un miegains. Likās — kuram nu vēl tik daudz aktivitāšu kā man,” iesmejas Raivis Vidzis.

Trekni ēdieni vai saldumi sportistam itin nemaz nekārojoties. „Sākot ēst pareizi, cilvēks var apēst daudz. Un ēst bieži. Pats reizi divās nedēļās mēdzu uztaisīt atslodzi — kad vienā dienā pāris ēdienreizēs atļaujos ēst visu, ko vēlos. Tas nozīmē, ka varu sacept pankūkas, uzēst kādu kūciņu. Un patīkamākais ir tas, ka organisms vairs to neprasa — apēdu divus kūkas gabalus, un jau sāk šķebināt. Treknu ēdienu vispār vairs nevaru ieēst,” viņš gandarīti nosaka.

Vidzis atklāj, ka beidzamajā laikā viņam biežāk jādodas uz apģērbu veikaliem, jo drēbes, ko valkāja pirms pusgada un gada, vairs nederot. „Varbūt ir daži krekliņi, ko labprāt valkāju arī tagad, bet, piemēram, džinsa bikses man visas jāpērk no jauna. Slaidāks esmu kļuvis ne tikai viduklī, arī kājas vairs nav tik masīvas. Agrāk vienas kājas augšstilba apkārtmērs bija 80 un vairāk centimetru, nu tas ir par desmit centimetriem mazāks. Visas vecās bikses aizvedu uz savas mammas māju un sakāru skapī. Prom atdot negribas. Kas zina, varbūt pēc kāda laika atkal kas mainīsies — būs vismaz kur paņemt,” praktiski spriež bijušais spēkavīrs.

Sācis domāt par ģimenes pieaugumu

Pirms pusotra gada Raivis apprecējās ar aerobikas treneri Aleksandru. Sportists spriež, ka jau nobriešana iestūrēt laulības ostā, uzņemties par otru cilvēku atbildību viņu mainījusi uz labo pusi. „Jūtu, ka beidzamo gadu laikā esmu kļuvis citāds. Kādreiz biju kretīns, kas bauroja un visus sūtīja d... Un īstenībā nenožēloju, ka tāds biju. Tagad vairāk piedomāju par to, kā mana uzvedība izskatās no malas. Nevaru spļaudīties pa labi, pa kreisi,” smejas Vidzis un neslēpj: „Bet skarbs un ass mēdzu būt arī tagad. Tāds droši vien arī palikšu, jo tāda ir mana daba. Neko darīt. Kaut kādu saldo puisi tēlot man nenāk ne prātā.”

Raivis uzskata, ka viņa dzīves skatījums kļuvis plašāks, augusi atbildības sajūta, sadalījušās prioritātes. „Ja agrāk pat nepieļāvu domu, ka kādreiz man varētu būt ģimene un bērni, tad, re, sieva jau man ir, arī par bērniem dažkārt sāku aizdomāties.”

Tagad Raivim aktuāls ir jautājums, kā sevi realizēt nākotnē, ko apgūt un kā pelnīt. „Jāstrādā, jāpelna nauda, lai nebūtu jāgaida un jāsēž uz kaut kādas pensijas, un jāštuko, vai varēsi izvilkt līdz nākamajai vai ne. Spēkavīru sportā jau nav kā, piemēram, basketbolā, kur par katru sezonu, ja vien esi līmenī, saņem pieklājīgu summiņu, no kuras vari arī iekrāt nākotnei. Spēkavīri saņem prēmijas tikai par uzvarām, un cipari nav tik lieli, lai varētu pataupīt dzīvošanai pēc karjeras beigšanas,” mērķtiecīgi noskaņots jaunajai dzīvei ir Raivis Vidzis.

Raivis Vidzis cīņās bez noteikumiem MMA versijā