Krievu oligarha mazmeitas kāzās uzstājas pat Eltons Džons! Valdis Pelšs vada vakaru

Krievu uzņēmējs Valērijs Kogans nežēloja naudu, lai sarīkotu mazmeitai Irēnai Koganai un viņas līgavainim Danielam Kevejam neaizmirstamas kāzas. Miljonārs esot samaksājis 2.5 miljonus sterliņu mārciņu (2.8 miljoni eiro) popzvaigznei Meraijai Kerijai, lai viņa no ASV ierastos uz kāzām un jaunajam pārim nodziedātu balādi „We Belong Together”. Grandiozās svinīgas notika Lielbritānijas galvaspilsētas viesnīcā „Landmark London”, kurā prezidenta numurs par nakti maksā 1450 sterliņu mārciņu (1651 eiro).

Kāzu svinības atklājis sers Eltons Džons ar 12 dziesmu priekšnesumu. Eltons labprāt piekrīt piedalīties privātos pasākumos, ja pasūtītājam ir pa kabatai viņa notiktais honorārs. Klavieru virtuozs samaksā prasa, sākot ar vienu miljonu sterliņu mārciņu (1.14 miljoni eiro).

Jaunā sieva esot pat apraudājusies, kad Eltons tieši viņai svinīgās veltījis dziesmu „Tiny Dancer”. „Šī dziesma ir Irēnai,” pieteicis Eltons. „Viņa nav tik maziņa, bet es zinu, ka viņa ir ļoti laba dejotāja, jo redzu viņu tepat lejā.”

Arī spāņu aktieris Antonio Banderass, kurš dzīvo Londonā, bija lūgts uz šīm kāzām un teicis tajās uzrunu. Par viņa honorāru nav sīkākas informācijas, taču tas noteikti nav mazs.

Kāzās uzstājušies arī vairāki Krievijā populāri šovbiznesa spīdekļi, to skaitā Stass Mihailovs un Filips Kirkorovs. Savukārt kāzu svinības noslēdzis populārais britu dīdžejs Marks Ronsons.

Līgavas 65 gadus vecais krievu-ebreju izcelsmes vectētiņš Valērijs Kogans ir viens no bagātākajiem cilvēkiem Krievijā. Viņa kapitāls esot 1.6 miljardi sterliņu mārciņu (1.82 miljardi eiro).

2013. gadā viņš ieguldījis 83 miljonu sterliņu mārciņu (95 miljoni eiro), lai uzceltu sev visgreznāko māju Krievijā. Tās dizains veidots tā, lai izskatītos pēc ASV Baltā nama.

Kāzu svinības vadīja krievu TV zvaigzne Jana Čurikova un Krievijā populārais latvietis, izklaides raidījumu vadītājs Valdis Pelšs.

Kas ir Valdis Pelšs?

Populāro Maskavas televīziju izklaides šovu vadītāju Valdi Pelšu daudzi uzskata par kādreizējā Latvijas atkušņa „slepkavas” Arvīda Pelšes (1899–1983) mazdēlu. Tomēr tas neatbilstot patiesībai.

Mēļo, ka Valdis esot kādreizējā Latvijas kompartijas pirmā sekretāra mazdēls un, tikai pateicoties radniecībai ar pārliecināto komunistu, Valdis Pelšs arī iekarojis Maskavas popularitātes virsotnes.

No trauku mazgātāja par komandieri

Valdis Pelšs Ukrainas laikrakstam „Segodņa” pirms sešiem gadiem sniedzis interviju, kurā atzīstas, ka tikai vienreiz ir izmantojis savu „viltus radniecību” ar ordeņoto vectēvu.

Viņš stāsta: „Mēs neesam radinieki. Tikai vienreiz dzīvē esmu izmantojis mūsu uzvārdu līdzību. Padomju armijas mācībās daļas komandieris mani gribēja ielikt par virtuves dežurantu, par vienkāršu katlu mazgātāju. Komandieris saminstinājās brīdī, kad pierakstīja manu uzvārdu, un sāka uzdot jautājumu: „Vai neesi...?” Es uzreiz atbildēju: „Jā.” Daļas dežurants ieinteresēti apvaicājās, kad tad īsti nomira mans vectēvs. Es, protams, nezināju, kad mira Arvīds Janovičs, un uz labu laimi atbildēju: „1981. gadā.”  Paldies Dievam, arī viņš nezināja Pelšes miršanas datumu. Mani atbrīvoja no dežūras virtuvē un iecēla par rotas dežurantu. Tagad atkal visi mani klausīja. Tomēr man nekad nav bijusi vēlēšanās izmantot mūsu uzvārdu līdzības.”

Valdis Pelšs: „Esmu latvietis”

Pelšs ir dzimis Rīgā, bet pēc studijām Maskavas universitātē palika Krievijas galvaspilsētā veidot savu skatuves karjeru. Savu skatuves tēlu Pelšs sāka spodrināt, būdams vēl filozofijas students, vecākajā Krievijas publiskajā teātrī – 1756. gadā dibinātajā Maskavas Universitātes trupā.

Jautāts, kas viņš ir vairāk - latvietis vai krievs, Pelšs atbild: „Es nekad neesmu mocījies ar jautājumu, kas manī ir vairāk – krieviskais, precīzāk – maskaviskais, vai latviskais. Visi mani mātes radinieki ir maskavieši, bet no tēva puses – latvieši. Es pa pusei esmu latvietis, pa pusei krievs.

Tomēr vairāk manī laikam ir latviskais. Es teikšu: esmu latvietis! Manī ir kaut kādas lietas, kas ir raksturīgas latviešu nācijai, un es tās izjūtu. Piemēram, mēs, latvieši, esam talantīgi un precīzi. Mēs pasaulei esam izgudrojuši veselu lērumu labu lietu. Piemēram, alu.”

Jautāts par Krievijas un Latvijas sarežģītajām politiskajām attiecībām, kā arī starpnacionālām problēmām, Pelšs saka, ka viss mainās uz labo pusi, līdzko atzīst Latvijas okupāciju: „Latvija atkal kļuvusi brīva. Latvieši apzinājušies, ka viņi 1940. gadā zaudēja neatkarību. Tā tik tiešām bija okupācija, un to vajag atzīt.”

„Nevajadzīgais objekts” izoperēts

Pirms vairākiem gadiem Pelšs cīnījās ar nopietnām veselības problēmām un pat bija nokļuvis slimnīcas reanimācijā. Par savām veselības problēmām viņš sevišķi daudz nestāsta, bet, pēc Pelša teiktā Ukrainas laikrakstam, var spriest, ka lielākās problēmas nu jau ir aiz muguras:

„Man bija plānveida operācija. No manis vajadzēja izgriezt kādu objektu, kas manam ķermenim bija absolūti nevajadzīgs. Operāciju spīdoši veica Maskavas Botkina slimnīcas ārsti. Vienīgi vieta, kurā atradās šis nevajadzīgais objekts, bija dziļi mani iekšā. Tādēļ ārstiem nācās izdarīt visnotaļ ievērojamu iegriezumu,” savulaik izteicās Pelšs.

Kasjauns.lv / Foto: Instagram