Drāke 50. jubileju atzīmē Venecuēlā ar šampanieša diētu. Ceļojuma FOTO

Tuvojoties apaļajai jubilejai, uzņēmēja un veselīga dzīvesveida eksperte Elita Drāke daudz pārdomājusi savu līdzšinējo dzīvi. Viņu pārņēmušas divējādas sajūtas – no vienas puses bijis gandarījums par to, cik daudz paveikts un sasniegts, taču no otras puses – ievērojamais gadu skaits uzdzinis drebuļus. Bijis nepieciešams laiks, lai aprastu ar šo sajūtu. „Kad apzinos, kā 50 gadi izskatās uz papīra, tad sajūta vairāk ir nepatīkama nekā patīkama,” godīgi atzīst Elita, kas izlēmusi apaļo jubileju ar pompozām dzīrēm neatzīmēt.

Lūdzās svētību kosmosam

„Savus 45 gadus es nosvinēju ar vērienu kuplā draugu lokā, taču jau toreiz man radās sajūta, ka, iespējams, šī ir pēdējā reize šādām svinībām. Pa šiem pieciem gadiem daudzi cilvēki ir aizgājuši no manas ikdienas. Palicis maz kopīgu tēmu, pat ar radiniekiem. Secināju, ka acīmredzot man pašai sevi vēl iekšēji ir jāmeklē... Un arī jādomā, ko darīt savā dzimšanas dienā,” stāsta Drāke.

Viņa jau aizvadītā gada rudenī sākusi apsvērt variantus ceļojuma maršrutam, kurš būtu piemērotākais jubilejas nosvinēšanai vienatnē.

„Indija tā vairs nevarēja būt, jo tur esmu bijusi septiņas reizes... Varbūt uz Balī vai Taizemi? Taču pirms gada, lasot grāmatu par Venecuēlu, es atradu vienu zīmīgu ierakstu par ielejas Jaunavas Marijas, kas vienlaikus ir zvejnieku un jūrnieku patronese, godināšanas svinībām, ko vietējie ļaudis ik gadu ar ļoti krāšņu ceremoniju atzīmē tieši 8.septembrī... Tajā brīdī es iebļāvos! Jo mana dzimšanas diena arī ir tieši šajā datumā. Kopš tā brīža darīju visu, lai tur nokļūtu. Man šī diena bija ļoti svarīga, un nolēmu turp doties viena. Es gadu lūdzu kosmosu, jo man vajadzēja svētību. Zināju, ja saņemšu svētību, tad es tur būšu,” gadu ilgušās plānošanas atmiņās kavējas Elita.

Izjūt spēcīgu saikni ar Jaunavu Mariju

Drāke dzīves laikā apceļojusi neskaitāmas pasaules vietas. Līdz šim neesot sanācis pabūt vien Austrālijā, Antarktīdā un Dienvidamerikā. Par plānoto braucienu uz Latīņameriku viņu iepriekš nevienu neesot informējusi. „Es aizbraucu pa kluso. Neviens to nezināja, pat mani tuvinieki un vecāki ne. Kad nonācu Karību salās, es kniebu sev rokā, jo nespēju noticēt, ka patiešām esmu nokļuvusi tur. Esot ielejā, mani pārsteidza īsts brīnums – ļoti, ļoti daudz cilvēku tur bija sabraukuši no visas pasaules, lai pielūgtu šo Jaunavu Mariju, kas ir ielejas patronese un pērļu zvejniece. Arī uz zvejnieku laivām ir viņas statujas simbols. Vietējie nēsā līdzi viņas ikonas. Izjutu ļoti spēcīgu saistību ar šo tēlu, jo viņa ir skaista, cēla, ar kroni, zelta drēbēs...”atceras Elita.

Pirms tam Karību jūru viņa esot biju redzējusi tikai bildītēs. „Bet tad, kad es to ieraudzīju dzīvē - tas skaistums šķita neaptverams un nereāls! Objektīvi domāt traucēja 40 grādu lielais karstums, taču daba tur ir pasakaina. Zilas debesis, saule, jūras, palmas... Mans viesnīcas numurs bija pie pašas jūras, un divas nedēļas man bija iespēja nodoties meditatīvai terapijai ar jūras viļņiem.”

Jubileju nosvin dejojot, lūdzoties un dzerot šampanieti

Neraugoties uz biedējošajām domām par neatgriezenisko vecumu, jubilejas diena Elitai Drākei atnesusi tikai pozitīvas emocijas un devusi jaunu pārliecību par sevi. To sniedza īpašie rituāli un skaistie piedzīvojumi.

„Savā dzimšanas dienā septiņos no rīta gāju sāļā jūras ūdenī mazgāt nost savu pagātni. Kā zināms sāls ūdens noņem nost ļauno aci, dažādas sliktas domas. Pēc tam četras stundas klausījos priesteru runātajās lūgšanās. Bija sajūta, ka atveras debesis,” patīkamajās sajūtās, kas pārņēmuši viņas miesu un garu, dalās Drāke.

 Uz salas pilnā sparā risinājušies svētki. „Apkārt vadāja Jaunavas Marijas statueti. Arī es pieliku roku pie viņas, tādējādi saņemot svētību. Svētku un pacilājuma sajūtu bija ļoti jūtama. Šis bija mans svētceļojums. Es dzēru šampanieti, pat biju uzrīkojusi šampanieša diētu,” koķeti atzīstas sabiedrības dāma.

„Paralēli svētkiem man bija iekšēja meditācija par tiem 50 gadiem. Es gribēju saprast to, vai es ar tiem sadzīvošu. Taču, godīgi sakot, es ar viņiem sadzīvoju daudz labāk, nekā biju domājusi. Brīžiem bija tā, ka gāju pie spoguļa, paskatījos un pati sev jautāju, vai man ir tie 50 gadi vai nav? Vai tiešām tas ir noticis? Vistrakāk bija, ieraugot šo skaitli uz papīra... Bet, kad sāku Venecuēlā fotografēties, es sapratu, cik gan patiesībā labi jūtos. Nodomāju – lai Dievs dod katrai sievietei izskatīties 50 gados, kā es. Lai Dievs dod tā justies savos 50 gados, kā jūtos es!” atklāsmēs dalās Elita un palepojas, ka savā dzimšanas dienā iemācījusies dejot salsu. „No rīta es mācījos dejot pie baseina, vēlāk pie jūras, bet jau vakarā es braucu dejot uz naktsklubu. Tur mani gaidīja jubilejas šampanietis. Un arī tur es piedzīvoju pasakainas un pacilājošas emocijas – ir jūras krasts, palmas, skaistas debesis, un mūzika, un cilvēki ir laimīgi un dejo. Un arī es Karību jūras krastā dejoju salsu... Tas bija kaut kas neaprakstāms,” gandarīta par skaistajiem, pašas sarīkotajiem dzimšanas dienas svētkiem ir Elita Drāke.

Marta Martinsone/Foto: No Elitas Drākes privātā arhīva