Skaistā aktrise Elita Kļaviņa: „Neesmu eņģelis bez spārniņiem!”
Saņemot Gada aktrises balvu „Spēlmaņu nakts” ceremonijā, Jaunā Rīgas teātra aktrise Elita Kļaviņa (46) spožajā tērpā mirdzēja gluži kā Holivudas dīva. Bet, nododoties labdarībai, daiļā aktrise apliecina, ka ir ne tikai ārēji skaista, bet arī cilvēks ar labu un gaišu sirdi.
Elita Kļaviņa Gada balvu saņēma par Alīdes Trū lomu izrādē „Muša”. Viņa arī pazīstama no vairākām kinofilmām. Viņa 1991. gada filmā „Mērnieku laiki” laiki atveidoja Lienu, tēloja Aiju 2006. gada filmā „Tumšie brieži”, bet viena no spilgtākajām viņas kinolomām bija Elza 2007. gada filmā „Rīgas sargi”.
Viņai bijušas arī daudzas lieliskas lomas teātru izrādēs, tāpēc nominācijā Gada aktrise izvirzīta jau vairākkārt, tomēr balvu nu viņa saņēmusi pirmoreiz mūžā. Sarunā ar žurnālu Kas Jauns talantīgā aktrise pastāstīja, ka iegūtā statuete viņai daudz nozīmē, tomēr, nenoliedzami, uzliek arī zināmu atbildību.
Jau nākamajā dienā pēc „Spēlmaņu nakts” lielās apbalvošanas ceremonijas un grandiozām svinībām Elita Kļaviņa devās uz labdarības pasākumu, kurā viņa piekritusi piedalīties, vēl krietni pirms atzīšanas par Gada aktrisi.
„Iespēju robežās es cenšos kādam palīdzēt, taču ik pa laikam ir tā, ka saprotu – lai arī kā vēlētos - nevaru palīdzēt pilnīgi visiem. Nu neesmu jau eņģelis bez spārniņiem... Bet es cenšos, kā mēs visi. Pozitīvi raugos uz to, ka labdarības pasākumiem kļūst arvien lielāka rezonanse sabiedrībā. Tādējādi aizvien vairāk cilvēku aizdomājas par to, ka iespēju robežās jāpalīdz tiem, kam tas ir nepieciešams. Tie ir bērni, veci cilvēki, tas ir vidus slānis ar ļoti zemiem ienākumiem... Latvijā ir tik daudz cilvēku, kuriem vajadzīga palīdzība. Taču tas ir lietas, kas jārisina valsts mērogā,” par trūkumcietēju atbalstīšanu teic aktrise, kura, piedaloties Latvijas Samariešu apvienības labdarības projekta Labassirdsklubs.lv atklāšanā, deva savu artavu, lai popularizētu labestības kustību Latvijā.
Projekta mērķis ir sapulcēt vienkopus vismaz 100 000 labsirdīgus ziedotājus, kuri vēlas sniegt atbalstu vecāka gada gājuma cilvēkiem, kā arī bērniem, kuri auguši trūcīgās ģimenēs vai cietuši no vardarbības. Bet pašai Elitai Kļaviņai, kura ir trīs bērnu māmiņa, visvairāk sirds sāpot par bērnunamos mītošajiem bērniem.
„Mani dziļi personīgi satrauc šie neskaitāmi daudzie bērnu nami Latvijā. Uz mūsu valsts fona bērnu namu skaits ir ievērojams. Man tas šķiet nesaprotami un skumji, kādā veidā mūsu valsts nostādījusi adoptēšanas jautājumu. Pašreizējā situācijā ir problemātiski bez vecākiem esošajiem bērniņiem atrast jaunu ģimeni, jo birokrātija, sarežģītās formalitātes un neizskaidrojamās prasības atturējušas vairākus cilvēkus paņemt savā apgādībā bērnu no bērnu nama. Es pati esmu māte un domāju, ka ikvienam bērnam tomēr gribas vecākus, mājas, tikt saprastam un uzklausītam,” nopūšas Elita Kļaviņa, kura ar vīru, advokātu Filipu Kļaviņu audzina trīs atvases.