20. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1937. gadā Pēteris Tabūns - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts

1943. gadā Oskars Grīgs - politiķis, zemnieks.

1954. gadā Mārtiņš Bojārs - Mārupes novada domes priekšsēdētājs.

1956. gadā Jānis Gaigals - Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors.

1962. gadā Laima Kota (Muktupāvela) - rakstniece.

1976. gadā Raivis Belohvoščiks - riteņbraucējs.

1986. gadā Vitālijs Šimans - vieglatlēts.

Jubilāri pasaulē

1554. gadā Portugāles karalis Sebastjans (miris 1578.gadā).

1716. gadā Žans Žaks Bartelemī - franču rakstnieks un numismāts (miris 1795.gadā).

1716. gadā Karloss III - Spānijas karalis (miris 1788.gadā).

1775. gadā Andrē Marī Ampērs - franču fiziķis (miris 1836.gadā).

1855. gadā Ernests Šosons - franču komponists (miris 1899.gadā).

1873. gadā Johanness Vilhelms Jensens - dāņu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1950.gadā).

1920. gadā Federiko Fellīni - itāliešu kinorežisors (miris 1993.gadā).

1931. gadā Deivids Lī - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1946. gadā Deivids Linčs - amerikāņu kinorežisors.

1948. gadā Natans Šaranskis - Ukrainā dzimis fiziķis un politiķis.

1949. gadā Jērans Pēšons - bijušais Zviedrijas premjerministrs.

1951. gadā Ians Hils - britu mūziķis ("Judas Priest").

1952. gadā Pols Stenlijs - amerikāņu mūziķis ("KISS").

1958. gadā Lorenco Lamass - amerikāņu aktieris.

1965. gadā Gregs Krīsels - amerikāņu basģitārists ("The Offspring").

1969. gadā Nikijs Vairs - britu mūziķis ("Manic Street Preachers").

1969. gadā Patriks Kroupa - amerikāņu rakstnieks, hakeris.

1971. gadā Deriks Grīns - amerikāņu dziedātājs ("Sepultura").

1971. gadā Gerijs Bārlovs - britu mūziķis ("Take That").

1971. gadā Amirs Tompsons - amerikāņu bundzinieks ("The Roots").

1979. gadā Robs Burdons - amerikāņu mūziķis ("Linkin Park").

1979. gadā Vils Jangs - britu dziedātājs.

1981. gadā Ovens Hārgrīvss - angļu futbolists.

Notikumi Latvijā

1836. gadā mirst ķīmiķis, farmaceits, ārsts un pirmais latviešu dabzinātnieks Dāvids Hieronīms Grindelis.

1882. gadā cara valdība norīko senatoru Nikolaju Manaseinu veikt revīziju Vidzemes un Kurzemes guberņā. Manaseina revīzija ilgst 15 mēnešus. Tās rezultātā senators secina, ka Baltijā nepieciešamas reformas. Manaseina revīzija būtībā aizsāk 80.gadu reformas, kā rezultātā notiek Baltijas guberņu iekļaušana unificētā impērijas pārvaldes sistēmā. Reformas izraisa strauju Baltijas guberņu rusifikāciju.

1907. gadā Pēterburgā darbu sāk II Valsts dome, kurā Rīgas vēlēšanu apgabalu pārstāv sociāldemokrāts Jānis Ozols.

1919. gadā Haiti ar oficiālu rakstu atzīst Latviju de facto.

1991. gadā OMON iebrūk Latvijas Iekšlietu ministrijas ēkā. Uzbrukuma laikā nogalināti milicijas leitnants Vladimirs Gomonovičs, iekšlietu daļas inspektors Sergejs Konoņenko, Rīgas kinostudijas režisors Andris Slapiņš, skolēns Edijs Riekstiņš.

1997. gadā pēc 33 gadu pārtraukuma Preiļos atkal sāk darboties vecticībnieku lūgšanu nams. Vecticībniekiem savs dievnams Preiļos ir bijis kopš 1903. gada, taču 1963. gadā pēc Kompartijas rajona komitejas ierosinājuma tas tika nojaukts.

1997. gadā Ministru prezidents Andris Šķēle pirmoreiz paziņo par demisiju.

1999. gadā Latgales attīstības padome pieņem konceptuālu lēmumu par Latgales attīstības aģentūras dibināšanu.

2000. gadā Rīgā darbu sāk Japānas vēstniecība Latvijā.

2001. gadā Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars Vašingtonā piedalās Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džordža Buša inaugurācijas ceremonijā.

2001. gadā Zemkopības ministrs Atis Slakteris uzdod Valsts veterinārā dienesta direktoram Vinetam Veldrem uz laiku līdz pilnīgai apstākļu noskaidrošanai apturēt uzņēmuma AS "Tukuma piens" ražošanas procesu.

2003. gadā uzklausot Tieslietu ministrijas un Latvijas intereses pārstāvošo juristu ziņojumu, Ministru kabinets ārkārtas sēdē nolemj neizmantot iespēju pārsūdzēt Latvijai nelabvēlīgo Kopenhāgenas Jūras un komerctiesas spriedumu sagrieztā zviedru firmas "SwemBalt AB" kuģa lietā. Līdz ar to Latvija šo starptautisko tiesvedības procesu ir zaudējusi.

2004. gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājam Ainaram Pencim piešķirta ģenerāļa dienesta pakāpe.

2004. gadā Ar Ministru kabineta rīkojumu par Starptautiskās Praktiskās psiholoģijas augstskolas rektoru tiek apstiprināts habilitētais medicīnas doktors profesors Jānis Zaļkalns.

2006. gadā Rīgā konstatēts jauns aukstuma rekords 20. janvārim. Līdz šim stiprākais sals 20. janvārī tika reģistrēts gandrīz pirms 100 gadiem 1907.gadā, kad gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 24,9 grādiem. 2006.gada 20.janvārī no rīta pēc plkst.5 gaisa temperatūra Rīgā bija mīnus 27 grādi.

2007. gadā Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes speciālisti starptautiskā projekta "Krasnojarskas apgabala latvieši: valodas un kultūrvēstures izpēte, kultūrvides attīstības veicināšana" ietvaros dodas ekspedīcijā uz Krasnojarskas apgabalu Krievijā.

Notikumi pasaulē

250. gadā Imperators Decijs uzsāk kristiešu vajāšanu Romā.

1265. gadā pirmais Anglijas parlaments Vestminsteras pilī sanāk uz savu pirmo sēdi.

1320. gadā par Polijas karali kļūst Ladislavs I.

1523. gadā Kristiāns II spiests atteikties no Dānijas un Norvēģijas karaļa troņa.

1649. gadā sākas tiesa pret Anglijas karali Čārlzu I, kuru apsūdz nodevībā un citos "lielos noziegumos".

1667. gadā Polijas un Lietuvas lielkņaziste atdod Kijevu, Smoļensku un Dņepras kreisā krasta Ukrainu Krievijas impērijai.

1783. gadā Lielbritānijas karaliste noslēdz miera līgumus ar Franciju un Spāniju, oficiāli izbeidzot Revolucionārā kara laikā radušās nesaskaņas.

1839. gadā Jungajas kaujā Čīle pieveic Peru un Bolīvijas aliansi.

1841. gadā Britu impērija okupē Honkongas salu.

1885. gadā amerikānis Markuss Tompsons patentē karuseli.

1887. gadā ASV Senāts atļauj bruņotajiem spēkiem izmantot Pērlharboru kā jūras kara bāzi.

1892. gadā ASV pilsētā Springfīldā tiek aizvadīta pirmā oficiālā basketbola spēle.

1929. gadā uz ekrāniem nonāk pirmā ārpus telpām uzņemtā pilnmetrāžas skaņas filma "In Old Arizona".

1936. gadā mirst Lielbritānijas karalis Džordžs V. Par karali kļūst viņa dēls Edvards VIII, kurš atsakās no troņa tajā pašā gadā.

1942. gadā Nacistiskās Vācijas drošības spēku vadība un citas amatpersonas tiekas Berlīnes Vanzē priekšpilsētā, lai izveidotu birokrātisku aparātu, kas īstenotu "galīgo risinājumu" - sistemātisku Eiropas ebreju nogalināšanu.

1944. gadā Otrajā pasaules karā britu aviācija nomet 2300 tonnas smagas bumbas uz Berlīni.

1945. gadā Frenklins Rūzvelts tiek inaugurēts ASV prezidenta amatā uz ceturto termiņu.

1945. gadā pēc vienošanās ar sabiedrotajiem Ungārija izstājas no dalības Otrajā pasaules karā.

1961. gadā 43 gadus vecais Džons F. Kenedijs kļūst par visu laiku jaunāko ASV prezidentu.

1973. gadā tiek nogalināts Amilkars Kabrals, kurš dibināja nacionālistisko kustību cīņai pret portugāļu koloniālo pārvaldi Gvinejā Bisavā, kas nākamajā gadā ieguva neatkarību.

1981. gadā tiek atbrīvoti 52 amerikāņi, ko islāma radikāļi 444 dienas turēja par ķīlniekiem ASV vēstniecībā Teherānā.

1981. gadā Ronalds Reigans kļūst par vecāko ASV prezidentu - amata pilnvaru saņemšanas brīdī viņš bija 69 gadus un 349 dienas vecs.

1986. gadā Lielbritānija un Francija izsludina plānus izbūvēt tuneli zem Lamanša.

1987. gadā Libānā tiek nolaupīts Kenterberijas arhibīskapa īpašais sūtnis Terijs Veits, kurš nebrīvē pavadīja gandrīz piecus nākamos gadus.

1990. gadā Padomju armija ar spēku apspiež nevardarbīgas neatkarības piekritēju demonstrācijas Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku.

1991. gadā Sudānas valdība valstī izsludina islāma likumus, saasinot pilsoņu karu starp valsts islāmistu ziemeļiem un kristiešu dienvidiem.

1996. gadā Palestīnieši piedalās pirmajās vēlēšanās, kuras konsolidē Palestīnas atbrīvošanas organizācijas līdera Jasira Arafata rokās Rietumkrasta un Gazas joslas pārvaldi. Arafats kļuva par pirmo palestīniešu tautas demokrātiski ievēlēto līderi, saņemot 88,1 procentu balsu.

2001. gadā Filipīnu viceprezidente Glorija Arojo kļūst par prezidenti, kad Augstākā tiesa nolemj, ka Džozefs Estrada nav tiesīgs saglabāt amatu.

2005. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs uzsāk prezidentūras otro termiņu, solot strādāt, lai saliedētu Irākas kara sašķelto valsti.

2005. gadā Ukrainas Augstākā tiesa apstiprina rietumnieciski noskaņotā Viktora Juščenko uzvaru prezidenta vēlēšanās, ļaujot viņu inaugurēt amatā.

2006. gadā Slovākijas kara lidmašīnai ietriecoties kalnā Ungārijā, iet bojā 42 cilvēki - pārsvarā miera uzturētāji, kas atgriezās no NATO misijas Kosovā.

2009. gadā svinīgā ceremonijā Baraks Obama nolasa prezidenta zvērestu, kļūstot par Amerikas Savienoto Valstu 44.prezidentu un pirmo afroamerikāņu izcelsmes ASV vadītāju.

LETA, kasjauns.lv/FOTO: Evija Trifanova/LETA