14. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1976. gadā Atvars Tribuncovs - hokejists.

1973. gadā Normunds Zvejnieks - fagotists.

1971. gadā Aldis Alliks - zvērināts advokāts.

1952. gadā Zigmars Liepiņš - komponists, Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs.

1944. gadā Jānis Sproģis - dziedātājs (tenors).

1938. gadā Andris Freibergs - scenogrāfs.

1904. gadā Kārlis Irbītis - aviokonstruktors un dizainers. Darbojies aviobūvē Latvijā, Vācijā un Kanādā, bet mūža nogalē pievērsies Latvijas aviācijas vēstures izpētei (miris 1997. gadā).

Jubilāri pasaulē

1992. gadā Ahmeds Musa - nigēriešu futbolists.

1983. gadā Liņs Daņs - ķīniešu badmintonists.

1978. gadā Ašers - amerikāņu dziedātājs un aktieris.

1978. gadā Pols Hanters - angļu snūkera spēlētājs (miris 2006.gadā).

1975. gadā Floids Lendiss - amerikāņu riteņbraucējs.

1975. gadā Šeznija Lūisa - angļu dziedātāja ("All Saints").

1974. gadā Natalī Meinsa - amerikāņu mūziķe ("Dixie Chicks").

1971. gadā Jirki Katainens - Somijas premjerministrs.

1968. gadā Metjū Letisjē - angļu futbolists.

1965. gadā Jiri Jānsons - igauņu airētājs.

1962. gadā Jāns Ehlvests - igauņu šahists.

1960. gadā Stīvs Krems - angļu vieglatlēts.

1952. gadā Nikolajs Andrianovs - krievu vingrotājs.

1940. gadā Klifs Ričards - britu dziedātājs.

1939. gadā Ralfs Lorēns - amerikāņu modes mākslinieks.

1931. gadā Nihils Banerdžī - Indijas komponists, cītaras virtuozs (miris 1986.gadā).

1930. gadā Mobutu Sese Seko - ilggadējs Zairas prezidents (miris 1997.gadā).

1927. gadā Rodžers Mūrs - angļu aktieris.

1914. gadā Reimonds Deiviss jaunākais - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2006.gadā).

1911. gadā Le Duks To - Vjetnamas ģenerālis un politiķis, Nobela Miera prēmijas laureāts (miris 1990.gadā).

1894. gadā Edvards Kamingss - amerikāņu literāts (miris 1962. gadā).

1893. gadā Liliāna Giša - amerikāņu aktrise (mirusi 1993. gadā).

1890. gadā Dvaits Eizenhauers - amerikāņu ģenerālis un 34. ASV prezidents (miris 1969.gadā).

1888. gadā Ketrīna Mensfīlda - jaunzēlandiešu rakstniece (mirusi 1923. gadā).

1873. gadā Rejs Evrijs - amerikāņu vieglatlēts, astoņkārtējais olimpiskais čempions (miris 1937.gadā).

1784. gadā Ferdinands VII - Spānijas karalis (miris 1833. gadā).

1644. gadā Viljams Pens - angļu uzņēmējs un Pensilvānijas dibinātājs (miris 1718.gadā).

1633. gadā Anglijas karalis Džeimss II, vienlaikus Skotijas karalis Džeimss VII (miris 1701.gadā).

1257. gadā Pšemisls II - Polijas karalis (miris 1296. gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā Latvijas Pasts izdod rakstniekam Anšlavam Eglītim veltītu pastmarku un pirmās dienas aploksni.

2005. gadā stājas spēkā grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā paredz arestu līdz 15 diennaktīm, tiesību atņemšanu līdz diviem gadiem un naudas sodu līdz 500 latiem.

2004. gadā, parakstot līgumu ar Latvijas Hokeja federāciju, Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) nodod Latvijai tiesības rīkot 2006. gada pasaules hokeja čempionātu.

2003. gadā Rīgā pie Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes atklāj pieminekli ķīmiķim profesoram Paulam Valdenam (1863-1957).

2002. gadā Latvijas Pārtikas centrā notiek Uztura padomes dibināšanas sēde. Padomes darbības mērķis ir apzināt sabiedrības veselības problēmas, kas saistītas ar uzturu un veicinātu uzturzinātnes attīstību Latvijā.

2000. gadā Latvijas Universitātes Botāniskā dārza radošajā bāzē "Siltumnīca" notiek pirmais Latvijas skulptūru gadatirgus.

1999. gadā Bauskas rajona tiesa, nolasot spriedumu Vecumnieku vilciena katastrofas lietā, attaisno apsūdzēto vilciena mašīnistu Leopoldu Savicki.

1998. gadā notiek pirmā Latvijas integrācijas Ziemeļatlantijas līguma asociācijā (NATO) padomes sēde. To vada Ministru prezidents Guntars Krasts, tās sastāvā iekļauti ārlietu, aizsardzības ministri un ar padomdevējtiesībām piedalās Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Padomes uzdevums ir politiski pārraudzīt NATO integrācijas darbu.

1998. gadā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) padome nobalso par Latvijas uzņemšanu PTO.

1995. gadā visas 6. Saeimā pārstāvētās partijas paraksta deklarāciju, kurā integrēšanās Eiropas Savienībā atzīta par Latvijas ārpolitikas pamatuzdevumu un par latviešu tautas un Latvijas valsts saglabāšanas priekšnoteikumu.

1991. gadā Latvija kļūst par ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) dalībvalsti.

1964. gadā XVIII olimpiādes spēlēs Tokijā šķēpmetējs Jānis Lūsis savu šķēpu aizmet 80,57 metru tālumā. Viņš iegūst olimpiādes bronzas medaļu.

1945. gadā no Zviedrijas pa jūras ceļu Kurzemē ierodas Latvijas Centrālās padomes aktīvistu grupa Artura Arnīša vadībā.

1944. gadā Padomju armijai ienākot galvaspilsētā un sākot energosistēmas atjaunošanu, Rīgas centrālā universālveikala pagrabā ieslēdz darbā 12,4 kilovatu ģeneratoru. Elektroenerģijas ražošanai izmanto atsevišķās rūpnīcās saglabājušos ģeneratorus. Darbību atsāk Slokas Celulozes un papīra kombināts un Jelgavas elektrostacija, kura tolaik piegādā elektroenerģiju arī klientiem Rīgā. Uz Rīgu nosūta divus energovilcienus, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādi pilsētai.

1912. gadā tiek nodibināts Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs. Atvēršanas dienā Rīgas zoodārza kolekcijā bija 88 sugu 267 dzīvnieki.

1862. gadā tiek dibināta Rīgas Politehniskā augstskola (šobrīd Rīgas Tehniskā universitāte) kā pirmā augstākās izglītības mācību iestāde Latvijas teritorijā.

Notikumi pasaulē

2014. gadā sniega vētrā Nepālas Annapūrnas kalnu maršrutā iet bojā vismaz 43 cilvēki. Tas uzskatāms par lielāko negadījumu Nepālas alpīnisma vēsturē.

2012. gadā austriešu ekstrēmo sporta veidu pārstāvis Fēlikss Baumgartners veic sekmīgu lēcienu no stratosfēras augstākajiem slāņiem, tādejādi labojot četrus pasaules rekordus - augstāko brīvo kritienu, lielāko sasniegto ātrumu cilvēkam krītot, augstāko lidojumu ar gaisa balonu un ātrāko kritienu.

2005. gadā angļu aktieris Daniels Kreigs tiek pasludināts par jauno britu superaģenta Džeimsa Bonda attēlotāju, pārtraucot mēnešiem ilgas spekulācijas par to, vai slaveno tēlu kinofilmās arī turpmāk iemiesos Pīrss Brosnans.

2004. gadā, pakļaujoties Rietumu spiedienam, Bosnijas serbi atzīst, ka to bruņotie spēki 1995.gadā Srebrenicā nogalinājuši vairāk nekā 7000 musulmaņus. Šis slaktiņš tiek uzskatīts par asiņaināko Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

2003. gadā mirst pirmais Mauritānijas prezidents Moktars Ulds Dadahs, kurš vadīja valsti kopš tā 1960. gadā ieguva neatkarību no Francijas.

2002. gadā Lielbritānija uz nenoteiktu termiņu aptur Ziemeļīrijas apvienotās valdības darbu, kad pēc spiegošanas skandāla provinces miera process nonāk smagākajā krīzē kopš 1998. gadā tika panākta miera vienošanās.

2001. gadā Nigērijas ziemeļu pilsētā Kano noslēdzas divas dienas ilgie pret amerikāņiem vērstie nemieri, kuru laikā dzīvības zaudēja vismaz 200 cilvēki un tika dedzinātas baznīcas, mošejas un veikali.

1998. gadā apmēram četrus gadus pēc bēgšanas no Nigērijas militārās diktatūras mājās atgriežas Nobela prēmijas literatūrā laureāts Vole Sojinka.

1994. gadā palestīniešu līderis Jasirs Arafats, Izraēlas premjerministrs Ichaks Rabins un Izraēlas ārlietu ministrs Šimons Peress saņem Nobela Miera prēmiju.

1991. gadā bulgāri sāk plašas svinības Sofijas centrā, priecājoties par četras desmitgades ilgušās Komunistiskās partijas valdīšanas beigām.

1990. gadā mirst amerikāņu diriģents un komponists Leonards Bernšteins. Viņš komponējis tādus populārus mūziklus kā "Vestsaidas stāsts" ("West Side Story").

1988. gadā Ēģiptes rakstnieks Naguibs Mahfuzs kļūst par pirmo arābu valodā rakstošo literātu, kas ieguvis Nobela prēmiju literatūrā.

1981. gadā par Ēģiptes prezidentu nedēļu pēc Anvara Sadata slepkavības tiek ievēlēts viceprezidents Hosni Mubaraks.

1979. gadā pirmajā geju gājienā Vašingtonā piedalās 200 000 cilvēku.

1978. gadā ASV prezidents Džimmijs Kārters paraksta likumu, legalizējot alus brūvēšanu mājās.

1977. gadā pēc sirdslēkmes mirst amerikāņu aktieris un dziedātājs Bings Krosbijs, kurš ir plaši pazīstams pēc filmām kopā ar Bobu Houpu un savas dziesmas "White Christmas" versijas.

1973. gadā, armijai apspiežot Taizemes Universitātes studentu demonstrāciju, kuras dalībnieki pieprasīja demokrātisku valdību, tiek nogalināti 77 cilvēki un 857 ievainoti.

1968. gadā no ASV kosmosa kuģa "Apollo 7" tiek veikta pirmā televīzijas tiešraide.

1968. gadā amerikāņu vieglatlēts Džeimss Hainss kļūst par pirmo cilvēku, kurš 100 metru skrējienā pārspējis desmit sekunžu barjeru, olimpisko spēļu finālā Mehiko finišējot pēc 9,95 sekundēm. Ātrāk par desmit sekundēm cits sprinteris šo distanci mēro tikai 1983.gadā.

1964. gadā ASV cilvēktiesību aktīvistam Mārtinam Luteram Kingam tiek piešķirta Nobela Miera prēmija.

1962. gadā sākas Kubas raķešu krīze, kad spiegošanas lidmašīna U-2 virs Kubas fiksē padomju kodolieroču uzstādīšanu salā.

1959. gadā mirst Austrālijā dzimušais Holivudas aktieris Erols Flins, kurš kļuva slavens ar lomām tādās filmās kā "Captain Blood" un "Robin Hood".

1958. gadā ASV Nevadas štatā veic pazemes kodolizmēģinājumu.

1949. gadā pēc deviņus mēnešus ilgas tiesas prāvas 11 ASV Komunistiskās partijas līderi tiek notiesāti par plāniem īstenot vardarbīgu ASV valdības gāšanu.

1949. gadā Ķīnas Sarkanā armija okupē Guaņdžou (Kantonu).

1947. gadā ASV gaisa spēku kapteinis Čārlzs Jēgers lidojumā ar X-1 kļūst par pirmo cilvēku, kas pārvarējis skaņas ātruma barjeru.

1944. gadā Otrajā pasaules karā britu karaspēks ieiet Atēnās.

1944. gadā nacistiskās Vācijas Āfrikas spēku komandieris Ervins Rommels, kurš pazīstams arī kā "Tuksneša lapsa", noindējas, lai neļautu sevi arestēt par kontaktēšanos ar sazvērniekiem pret Ādolfu Hitleru.

1943. gadā ASV gaisa spēki Otrajā pasaules karā uzlidojumos Vācijas pilsētai Šveinfurtei zaudē 60 "lidojošos cietokšņus" "B-17".

1942. gadā Otrajā pasaules karā vācu zemūdene nogremdē Ņūfaundlendas prāmi "SS Caribou", nogalinot 137 cilvēkus.

1933. gadā nacistiskā Vācija paziņo par izstāšanos no Tautu Savienības.

1926. gadā pirmo reizi tiek izdota Alana Aleksandra Milna bērnu grāmata "Vinnijs Pūks".

1914. gadā Vācijas karaspēks okupē Brigi.

1913. gadā notiek Lielbritānijas traģiskākais ogļraktuvju negadījums, kad sprādzienā Sengenidas raktuvēs Velsā iet bojā 439 cilvēki.

1912. gadā ASV prezidents Teodors Rūzvelts atentāta mēģinājumā Milvoki štatā tiek sašauts, taču viņa dzīvību glābj biezs mētelis un papīru sainis, kas atradās prezidenta krūšu kabatā. Ievainotais Rūzvelts tomēr sniedz plānoto runu.

1806. gadā Jēnas un Auerštatas kaujā Napoleona armija sakauj Prūsijas karaspēku, līdz ar to svītrojot Prūsiju no koalīcijas, kas cīnījās pret Franciju.

1773. gadā tiek dibināta pasaules pirmā izglītības ministrija, Polijā dibinot Nacionālās izglītības komisiju.

1322. gadā Skotijas Roberts sakauj Anglijas karali Edvardu II, piespiežot viņu atzīt Skotijas neatkarību.

1066. gadā Heistingsas kaujā Anglijā Viljama Iekarotāja spēki sakauj sakšu armiju un nogalina Anglijas karali Heroldu II.