29. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1948. gadā Anita Gaigala - Latvijas Kredītņēmēju apvienības konsultante.

1941. gadā Nikolajs Uvarovs - mākslinieks.

Jubilāri pasaulē

1984. gadā Eriks Stāls - kanādiešu hokejists.

1980. gadā Bens Fosters - amerikāņu aktieris.

1973. gadā Robērs Piress - franču futbolists.

1971. gadā Vinona Raidere - amerikāņu aktrise, "Zelta globusa" ieguvēja, divreiz nominēta "Oskara" balvai.

1970. gadā Edvīns van der Sārs - holandiešu futbolists.

1970. gadā Filips Koku - holandiešu futbolists.

1968. gadā Johans Ulavs Koss - norvēģu ātrslidotājs.

1967. gadā Rufuss Sjūels - angļu aktieris.

1956. gadā Vilfredo Gomess - puertorikāņu bokseris.

1955. gadā Rodžers O'Donels - angļu mūziķis ("The Cure").

1953. gadā Deniss Potvins - kanādiešu hokejists.

1947. gadā Ričards Dreifūss - amerikāņu aktieris.

1946. gadā Pīters Grīns - angļu ģitārists ("Fleetwood Mac").

1944. gadā Denijs Leins - angļu mūziķis ("Moody Blues" un "Wings").

1938. gadā Elena Džonsone Sirlīfa - Libērijas prezidente, Nobela miera prēmijas laureāte.

1929. gadā Jevgeņijs Primakovs - bijušais Krievijas premjers (miris 2015. gadā).

1923. gadā Karls Džerasi - autriešu ķīmiķis, viens no pirmā orālā kontraceptīvā līdzekļa izstrādātājiem.

1920. gadā Baružs Beneserafs - venecuēliešu imunologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 2011.gadā).

1906. gadā Fredriks Brauns - amerikāņu rakstnieks (miris 1972.gadā).

1897. gadā Jozefs Gēbelss - nacistu propagandas ministrs (miris 1945.gadā).

1880. gadā Abrams Jofe - padomju fiziķis (miris 1960.gadā).

1879. gadā Francs fon Papens - Vācijas kanclers (miris 1969.gadā).

1827. gadā Marslēns Bertelo - franču ķīmiķis (miris 1907.gadā).

1815. gadā Ļudovits Štūrs - slovāku nacionālās atdzimšanas līderis, valodnieks (miris 1856.gadā).

1017. gadā Henrijs III - Svētās Romas imperators (miris 1056.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā noslēdzas sešu gadu darbs pie Latvijas Televīzijas seriāla "Likteņa līdumnieki" filmēšanas.

2005. gadā politisko organizāciju apvienība "Saskaņas centrs" konferencē, kurā piedalās 41 delegāts, bez diskusijām par priekšsēdētāju ievēl 29 gadus veco žurnālistu Nilu Ušakovu.

2004. gadā Romā notiek Eiropas Savienības Konstitucionālā līguma parakstīšana. No Latvijas puses līgumu paraksta Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Indulis Emsis un ārlietu ministrs Artis Pabriks.

2003. gadā Rīgā pie nama Alberta ielā 4 atklāj pirmajam Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Paulim Lejiņam un ēkas autoram būvinženierim Mihailam Eizenšteinam veltītas piemiņas plāksnes.

1999. gadā notiek Rīgas Fondu biržas Oficiālā un Otrā saraksta emitentu sanāksme, kuras laikā tiek nodibināta Emitentu konsultatīvā padome.

1998. gadā Baltijas valstu ekonomikas ministri paraksta sadarbības līgumu enerģētikā. Tas paredz sadarbību efektīvas enerģētikas tirgus struktūras izstrādē, kas kļūtu par pamatu vienotam Baltijas elektroenerģētikas tirgum nākotnē.

1998. gadā notiek 6.Saeimas pēdējā plenārsēde, kurā deputāti galīgajā lasījumā pieņem Izglītības likumu, kas paredz, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Deputāti pieņem lēmumu slēgt sēdi, tāpēc paliek neizskatīti vairāki pastāvīgie priekšlikumi, kā arī jautājums par neuzticības izteikšanu Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim.

1993. gadā Baltijas asamblejas 3.sesijā ierosina izveidot pastāvīgu starpvalstu sadarbības organizāciju - Baltijas padomi, kas darbotos uz Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes bāzes. Pieņem Baltijas asamblejas statūtus, tā ir konsultatīva un koordinācijas organizācija, kuru veido 20 deputāti no katras Baltijas valsts.

1940. gadā PSRS Tautas komisāru padome nolemj izveidot Latvijas Valsts jūras kuģniecību (kopš 1991.gada - "Latvijas Kuģniecība"). Uzņēmumam dibināšanas brīdī pieder 54 kuģi, Rīgas, Liepājas, Ventspils un Šventojas ostas, kā arī kuģu remonta rūpnīcas.

1600. gadā naktī poļi G.Fārensbaha vadībā veic reidu no Rencēniem un sakauj zviedrus Igaunijā pie Karksi.

Notikumi pasaulē

2012. gadā ASV Austrumkrastu skar viesuļvētra "Sendija", appludinot Manhetenu, lielāko daļu Ņūdžersijas piekrastes un atstājot bez elektroapgādes miljoniem cilvēku vairākos štatos. Vētrā ASV iet bojā vairāk nekā 100 cilvēki.

2006. gadā Nigērijas pasažieru lidmašīnas katastrofā, kas notiek īsi pēc pacelšanās no galvaspilsētas Abudžas lidostas, iet bojā 97 cilvēki, ieskaitot Ibrahimu Muhammadu, kurš kā Sokoto sultāns ir valsts 70 miljonu musulmaņu līderis.

2005. gadā sprādzienu sērijā Deli tirgos tiek nogalināti 66 cilvēki.

2004. gadā arābu satelītkanāls "Al Jazeera" pārraida terorisma sponsora Osamas bin Ladena video vēstījumu, kurā viņš pirmo reizi atzīst savu atbildību par 2001. gada 11.septembra uzbrukumiem ASV.

2004. gadā ES līderi paraksta pirmo Eiropas mēroga konstitūciju, kuras mērķis ir nodrošināt paplašinātā bloka efektīvu darbību.

2001. gadā Japānā stājas spēkā pretrunīgi vērtētais likums, kas maina tās pašaizsardzības bruņoto spēku statusu, ļaujot nosūtīt karavīrus uz misiju Afganistānā.

1998. gadā kosmosa kuģī "Discovery" misijā dodas 77 gadus vecais Džons Glens, kurš kļūst par vecāko cilvēku, kas devies kosmosā. Glens 1962. gadā kļuva arī par pirmo amerikāni, kurš devies Zemes orbītā.

1983. gadā zemestrīcē Turcijā iet bojā 1300 cilvēku.

1980. gadā Ķīnas Komunistiskās partijas vicepriekšsēdētājs Dens Sjaopins paziņo, ka Mao Dzeduns savas valdīšanas laikā pieļāvis nopietnas politiskas kļūdas.

1975. gadā noslēdzas 36 gadus ilgā ģenerāļa Franko diktatūra Spānijā, uz laiku varu valstī pārņemot Spānijas troņmantniekam princim Karlosam.

1972. gadā palestīniešu kaujinieku grupējums "Melnais septembris" virs Turcijas nolaupa Vācijas aviokompānijas "Lufthansa" lidmašīnu "Boeing 727" un pieprasa atbrīvot trīs ieslodzījumā turētos grupējuma kaujiniekus, kas piedalījās Izraēlas sportistu nogalināšanā Minhenes olimpiskajās spēlēs.

1969. gadā ARPANET sistēmā tiek saslēgti pirmie datori.

1964. gadā no Amerikas Dabas vēstures muzeja Ņujorkā grupa zagļu nozog dārgakmeņu kolekciju, ieskaitot 565 karātu "Indijas zvaigzni".

1960. gadā amerikāņu bokseris Kasiuss Klejs, kurš vēlāk pieņem vārdu Muhameds Ali, uzvar savā pirmajā profesionālajā boksa mačā Luisvillā, Kentuki štatā.

1957. gadā rokas granātas sprādzienā Izraēlas parlamentā ievainojumus gūst premjerministrs Davids Bengurions un pieci ministri.

1956. gadā Izraēlas spēki šķērso Ēģiptes robežu un iebrūk Sinaja pussalā, atstumjot Ēģiptes spēkus līdz Suecas kanālam.

1955. gadā Padomju kara kuģis "Novorosijsk" Sevastopoles ostā uzbrauc Otrā pasaules kara laika mīnai.

1929. gadā Ņujorkas biržā strauji krītas cenas. Šī diena izpelnās nosaukumu "Melnā otrdiena", kas ievadīja trīsdesmito gadu Lielo Depresiju ASV.

1923. gadā Turcija kļūst par republiku tās pirmā prezidenta Kemala Ataturka vadībā.

1913. gadā plūdos Salvadorā iet bojā tūkstošiem cilvēku.

1901. gadā uz elektriskā krēsla tiek izpildīts nāvessods ASV prezidenta Viljama Makinlija slepkavam Leonam Čolgošam Bufalo.

1863. gadā 16 valstis sanāksmē Ženēvā vienojas izveidot Starptautisko Sarkano krustu.

1859. gadā Spānija piesaka karu Marokai.

1787. gadā Prāgā notiek Mocarta operas "Dons Džovanni" pirmizrāde.

1618. gadā par sazvērestību pret Anglijas karali Džeimsu I nāvessods tiek izpildīts angļu piedzīvojumu meklētājam, rakstniekam un galminiekam seram Volteram Reilijam.

1268. gadā tiek izpildīts nāvessods Vācijas karaļu un Svētās Romas imperatoru Hohenštaufenas dinastijas pēdējam likumīgajam vīriešu kārtas mantiniekam Konrādam un viņa sabiedrotajam Bādenes markgrāfam Frederikam I.

969. gadā Bizantijas spēki ieņem Antiohiju Sīrijā.

437. gadā Rietumromas imperators Valentiniāns III Konstantinopolē salaulājas ar sava brālēna, Austrumromas imperatora Teodosija II meitu Liciniju Eudoksiju. Šīs laulības apvieno divus Teodosija ģimenes atzarus.