8. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1983. gadā Dmitrijs Boiko - Latvijas Dabas muzeja ornitologs.

1968. gadā Ilmārs Šlāpins - portāla "satori.lv" redaktors un publicists.

1967. gadā Aiva Vīksna - SIA "Lietišķās informācijas dienests" izpilddirektore, Latvijas biznesa sieviešu apvienības "Līdere" dibinātāja, valdes priekšsēdētāja, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente.

1964. gadā Juris Birznieks - Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls valdes priekšsēdētājs, Latvijas Jātnieku federācijas valdes loceklis.

1959. gadā Arvīds Ozols - Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors.

1950. gadā Mairita Solima - viesnīcas "Gutenbergs" īpašniece.

1943. gadā Mārtiņš Jauģietis - flautists, pedagogs, Brāļu Jurjānu fonda prezidents. 1942. gadā Guntis Strazds - Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents, AS "OT Grupa" padomes loceklis, Latvijas Dizaina fonda loceklis.

1937. gadā Alberts Ločmelis - dzejnieks.

1922. gadā Rita Kukaine - mikrobioloģe, akadēmiķe (mirusi 2011. gada 29. janvārī). 1843. gadā Eižens Zemmers - pirmais zināmais latviešu mikrobiologs-bakteriologs, Tērbatas Veterinārā institūta pasniedzējs (miris 1906.gadā)

JUBILĀRI PASAULĒ

1985. gadā Džeks Osborns - amerikāņu TV zvaigzne, mūziķa Ozija Osborna dēls. 1983. gadā Blanka Vlasiča - horvātu augstlēcēja.

1981. gadā Džo Kouls - angļu futbolists.

1975. gadā Tara Rīda - amerikāņu aktrise.

1970. gadā Toms Andersonss - sociālā tīkla "MySpace" līdzdibinātājs.

1960. gadā Oļegs Menšikovs - krievu aktieris.

1957. gadā Porls Tompsons - britu mūziķis ("The Cure").

1952. gadā Kristija Hefnere - "Playboy Enterprises" izpilddirektore, "Playboy" dibinātāja Hjū Hefnera meita.

1949. gadā Bonija Raita - amerikāņu dziedātāja.

1947. gadā Minija Ripertone - amerikāņu dziedātāja (mirusi 1979.gadā).

1946. gadā Gūss Hidinks - holandiešu futbola treneris.

1946. gadā Rojs Vūds - angļu mūziķis un dziesmu autors ("Electric Light Orchestra"). 1943. gadā Mārtins Peterss - angļu futbolists.

1935. gadā Alēns Delons - franču aktieris.

1927. gadā Petija Peidža - amerikāņu dziedātāja (mirusi 2013.gadā).

1923. gadā Džeks Kilbijs - amerikāņu inženieris, Nobela prēmijas laureāts (miris 2005.gadā).

1900. gadā Mārgareta Mičela - amerikāņu rakstniece (mirusi 1949.gadā).

1883. gadā Arnolds Bakss - angļu komponists un dzejnieks (miris 1953.gadā).

1848. gadā Gotlobs Frēge - vācu matemātiķis un loģiķis (miris 1925.gadā).

1847. gadā Brems Stokers - īru rakstnieks (miris 1912.gadā).

1777. gadā Dezirē Klari - Zviedrijas karaliene (mirusi 1860.gadā).

1656. gadā Edmonds Holijs - angļu astronoms (miris 1742.gadā).

1622. gadā Karls X - Zviedrijas karalis (miris 1660.gadā).

35. gadā Nerva - Romas imperators (miris 98.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2006. gadā uz pirmo sēdi pulcējas Aigara Kalvīša jaunā valdība. Valdības koalīciju veido Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" vēlēšanu apvienība un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Svinīgajā sēdē ministrus uzrunā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un premjers. 2001. gadā vizītē Latvijā ierodas Velsas princis Čārlzs.

2001. gadā Saeima pieņem Ieguldītāju aizsardzības likumu. Tas paredz izveidot ieguldītāju aizsardzības sistēmu, kas noteiks: ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji nespēj pildīt savas saistības, ieguldītājiem ir tiesības saņemt kompensāciju.

2000. gadā tieslietu ministre Ingrīda Labucka un Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Ervins Jozefs Enders paraksta Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu. Līdz ar šīs vienošanās noslēgšanu aizvietots 1922.gadā noslēgtais un ratificētais Konkordāts starp Latviju Republiku un Svēto Krēslu. Līgums nosaka Katoļu baznīcas tiesisko statusu Latvijā, reglamentē sadarbību izglītībā un kultūrā, kā arī nodrošina iespējas pastāvīgai un pilnvērtīgai Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošo un cietumā ieslodzīto katoļu garīgai aprūpei.

1995. gadā Lietuva atsakās no iepriekšējās vienošanās par jūras robežu.

1991. gadā izveido konsultatīvu starpparlamentu institūciju - Baltijas asambleju. 1988. gadā notiek Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" valžu pārstāvju pirmā tikšanās Rīgā.

1740. gadā pēc galma apvērsuma Krievijā apcietina muižnieku, grāfu un pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu no Bīronu dinastijas Ernstu Johanu Bīronu un izsūta viņu trimdā.

NOTIKUMI PASAULĒ

2013. gadā Filipīnām pāri brāžas taifūns "Haijan", nodarot plašus postījumus un laupot dzīvību vismaz 6000 cilvēku.

2005. gadā pēc kritikas par barbarisko izturēšanos pret ieslodzītajiem Pentagons izdod jaunu pratināšanas politikas direktīvu, kas aizliedz pret ASV militāro struktūru aizturētiem cilvēkiem pielietot spīdzināšanu vai izmantot suņus viņu iebiedēšanā. 2004. gadā 36 gadu vecumā pašnāvību izdara Airisa Čarga, kuras grāmata "Nankinas izvarošana", kas aprakstīja japāņu brutalitāti pret ķīniešiem 20.gadsmita trīsdesmitajos gados, liekot Japānai pārvērtēt savu tumšo vēsturi Ķīnas okupācijas laikā.

2002. gadā ANO Drošības padome apstiprina rezolūciju, kas Irākas prezidentam Sadamam Huseinam pieprasa atbruņoties, pretējā gadījumā piedraudot ar "nopietnām sekām".

2001. gadā Francijas parlamenta augšpalāta apstiprina likumprojektu, kas padara Korsiku par ierobežotu autonomiju. No likumprojekta tomēr svītrota virkne būtiskāko punktu.

2000. gadā pēc 30 gadus ilgas bēguļošanas Japānas rietumos tiek notverts kreisās Japānas Sarkanās armijas līderis Fusako Sigenobu.

1998. gadā Bangladešas tiesa par 1975.gada apvērsumā notikušo Šeiha Mudžibura Rahmana slepkavību piespriež nāvessodus 15 bijušajiem armijas virsniekiem.

1997. gadā Ķīna bloķē galveno Jandzi upes kanālu, lai sāktu būvēt pretrunīgi vērtēto Triju aizu dambi - pasaules lielāko hidroelektrostaciju.

1996. gadā 19.gadsimta Zviedrijas pastmarka tiek pārdota izsolē par 2,875 miljoniem Šveices franku, kļūstot par pasaules vērtīgāko pastmarku.

1994. gadā pirmo reizi 40 gadu laikā ASV Republikāņu partija iegūst vairākumu gan Pārstāvju palātā, gan Senātā.

1994. gadā ANO kara noziegumu tribunālā bijušajai Dienvidslāvijai notiek pirmā noklausīšanās, kas dod iespēju Bosnijas serbu Dušanu Tadiču padarīt par pirmo apsūdzēto, kas stājas tribunāla priekšā.

1989. gadā Duglass Vilders kļūst par pirmo melnādaino ASV štata gubernatoru (Virdžīnijā) un Deivids Dinkinss - par pirmo melnādaino Ņujorkas mēru.

1988. gadā Republikāņu viceprezidents Džordžs Bušs uzvar ASV prezidenta vēlēšanās, pieveicot demokrātu Maiklu Dukakisu.

1972. gadā Rietumvācija un Austrumvācija izbeidz 23 gadus ilgo antagonismu, noslēdzot vienošanos par labām kaimiņattiecībām.

1971. gadā iznāk ceturtais grupas "Led Zeppelin" albums "Led Zeppelin IV", kurā iekļauta viena no grupas slavenākajām dziesmām - "Stairway to Heaven".

1960. gadā par ASV prezidentu tiek ievēlēts demokrāts Džons F.Kenedijs, kurš par mata tiesu vēlēšanās pieveic republikāņu viceprezidentu Ričardu Niksonu.

1950. gadā pāvests Pijs XII Vatikānā novēro "Saules brīnumu".

1942. gadā Otrajā pasaules karā sabiedroto spēki sāk izcelšanos Ziemeļāfrikā, uzsākot Alžīrijas-Marokas kampaņu.

1942. gadā franču pretestības grupai Otrajā pasaules karā izdodas apvērsums, tiek arestēti Višī valdības ģenerāļi un paveras iespēja padzīt nacistus no visas franču Ziemeļāfrikas.

1942. gadā Otrajā pasaules karā no Ternopils Ukrainas rietumos nacistiskās Vācijas SS deportē apmēram 2400 ebrejus uz Belžecas nāves nometni. Vāciešiem ieņemot Ternopili, pilsētā dzīvoja apmēram 18 000 ebreju.

1939. gadā īsi pēc Ādolfa Hitlera runas, atzīmējot neveiksmīgā 1932.gada puča gadadienu, bumbas sprādzienā Minhenē tiek nogalināti septiņi cilvēki.

1933. gadā tiek nogalināts Afganistānas valdnieks Nadirs Šahs, kura vietā pie varas nāk viņa dēls Mohammeds Zahirs Šahs.

1932. gadā demokrāts Franklins Rūzvelts tiek ievēlēts par ASV prezidentu, vēlēšanās pieveicot savu republikāņu sāncensi Herbertu Hūveru.

1923. gadā Ādolfs Hitlers mēģina Minhenē sākt puču, tomēr pēc četrām dienām tiek arestēts.

1917. gadā Padomju Tautas komisāru padome kļūst par valdību, kuras priekšsēdētājs ir Vladimirs Ļeņins, ārlietu komisārs - Leons Trockis, bet Josifs Staļins kļūst par tautību komisāru.

1895. gadā, eksperimentējot ar elektrību, vācu zinātnieks Vilhelms Rentgens atklāj starus, kas vēlāk viņam par godu tiek nosaukti par rentgena stariem.

1889. gadā Montāna kļūst par 41.ASV štatu.

1864. gadā Abrahams Linkolns tiek ievēlēts uz otro termiņu ASV prezidenta amatā, pārliecinoši pārspējot Džordžu Maklellanu.

1793. gadā Franču revolucionārā valdība atver Luvru kā muzeju.

1620. gadā netālu no Prāgas notiek pirmā Trīsdesmitgadu kara kauja - Baltā kalna kauja, kas pēc divām stundām noslēdzas ar pārliecinošu katoļu uzvaru.

1520. gadā, dāņu spēkiem iebrūkot Zviedrijā, Stokholmā tiek izpildīts nāvessods apmēram simts cilvēkiem.

1519. gadā spāņu konkistadors Ernans Kortess ierodas acteku galvaspilsētā Tenočtitlanā, kur acteku valdnieks viņu uzņem gandrīz kā dievību.