12. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1979. gadā Agnese Ozoliņa - peldētāja.

1962. gadā Juris Saratovs - Ikšķiles novada pašvaldības Veselības un sociālo lietu pārvaldes vadītājs, bijušais apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ģenerālsekretārs.

1960. gadā Gunārs Kūtris - bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12. Saeimas deputāts.

1958. gadā Lauris Gundars - dramaturgs, režisors.

1956. gadā Olafs Berķis - uzņēmējs.

1945. gadā Valērija Zelča - pianiste, koncertmeistare.

1937. gadā Pauls Putniņš - dramaturgs, publicists, politiķis.

1935. gadā Gunārs Jākobsons - Latvijas Radio žurnālists.

1923. gadā Alberts Pāže - zvērināts advokāts.

1921. gadā Vaidelotis Apsītis - arhitekts, arhitektūras vēsturnieks (miris 2007.gada 26.maijā).

JUBILĀRI PASAULĒ

1982. gadā Anna Hataveja - amerikāņu aktrise.

1980. gadā Raiens Goslings - kanādiešu aktieris.

1970. gadā Tonja Hārdinga - amerikāņu daiļslidotāja.

1964. gadā Deivids Elefsons - amerikāņu mūziķis ("Megadeth").

1945. gadā Nīls Jangs - kanādiešu mūziķis.

1944. gadā Bukers T. Džounss - amerikāņu mūziķis ("Booker T and the MG's"). 1935. gadā Ludmila Gurčenko - krievu kinoaktrise (mirusi 2011.gadā).

1934. gadā Čārlzs Mensons - amerikāņu kulta līderis un masu slepkava.

1929. gadā Greisa Kellija - Monako princese Greisa, amerikāņu aktrise (mirusi 1982.gadā).

1915. gadā Rolāns Barts - franču filozofs (miris 1980.gadā).

1842. gadā Džons Struts - angļu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1919.gadā). 1840. gadā Ogists Rodēns - franču skulptors (miris 1917.gadā).

1833. gadā Aleksandrs Borodins - krievu komponists (miris 1887.gadā).

1615. gadā Ričards Baksters - angļu garīdznieks (miris 1691.gadā).

1493. gadā Bartolomeo Bandinelli - itāliešu skulptors (miris 1560.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2003. gadā Latvijā viesojas latviešu izcelsmes Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde. Latviešu izcelsmes juriste Laila Freivalde tika iecelta par Zviedrijas ārlietu ministri 3.oktobrī, šajā amatā nomainot uzbrukumā nogalināto Annu Lindu.

2002. gadā notiek pirmā Einara Repšes vadītā Ministru kabineta svinīgā sēde, kuru atklāj Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, novēlot valdībai panākt Latvijas un tās iedzīvotāju labklājības celšanu.

2002. gadā Liepājas rajona Grobiņā ekspluatācijā tiek nodota jaudīgākā vēja elektrostacija Latvijā, kurā ir 33 vēja ģeneratori.

1999. gadā Parīzē UNESCO Ģenerālās konferences komunikāciju komisija vienbalsīgi nobalso par Latvijas iesniegto rezolūciju, kas pauž atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai.

1998. gadā tiek atjaunota Liepājas pārstāvniecības Rīgā darbība. Līdzīga Liepājas pārstāvniecība Rīgā darbojās no 1922.gada līdz 1934.gadam.

1801. gadā izdod Aleksandra I ukazu, ar kuru arī nemuižniekiem atļauts iegūt nekustamo īpašumu bez dzimtļaudīm.

NOTIKUMI PASAULĒ

2014. gadā Eiropas zinātnieku konstruētā zonde "Philae" veic kosmosa izpētes vēsturē pirmo nolaišanos uz komētas.

2013. gadā Īrijā dzimušā angļu mākslinieka Frānsisa Bēkona glezna "Luciāna Freida trīs studijas" izsolē Ņujorkā tiek pārdota par 142,4 miljoniem ASV dolāru, kļūstot par visu laiku dārgāko mākslas darbu.

2004. gadā "Boeing Co." vadīta zinātnieku komanda veiksmīgi izšauj pirmo "First Light" lāzeri, ko ASV pretraķešu aizsardzības vairoga programmā paredzēts uzmontēt modificētam lidmašīnas "Boeing 747" modelim.

2003. gadā Francijas plašākajā korporatīvās kukuļņemšanas prāvā Parīzes tiesa piespriež naftas giganta "Elf" bijušajam prezidentam Luakam Leflošam-Prižānam piecu gadu cietumsodu un 375 000 eiro naudas sodu par miljoniem dolāru izšķērdēšanu astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā.

2002. gadā ANO sēdē par apdraudētajām sugām tiek atvieglots 13 gadus ilgais ziloņkaula tirdzniecības aizliegums, atļaujot Āfrikas dienvidu valstīm pārdot ziloņu ilkņus.

2001. gadā neilgi pēc pacelšanās gaisā no Džona Kenedija starptautiskās lidostas Ņujorkā "American Airlines" pasažieru lidmašīna "Airbus-300" nogāžas un ietriecas netālajās mājās. Dzīvības zaudē visi 260 cilvēki, kas atradās lidmašīnā un vēl pieci uz zemes.

2001. gadā islāma kustība "Taliban" atstāj Afganistānas galvaspilsētu Kabulu, tuvojoties Ziemeļu alianses spēkiem.

1999. gadā Turcijas ziemeļrietumus satricina zemestrīce, kas prasa 749 cilvēku dzīvības.

1998. gadā Romā tiek arestēts kurdu kaujinieku līderis Abdulla Odžalans, kura izdošanu nekavējoties pieprasa Turcija.

1998. gadā autoražotājs "Daimler-Benz" pabeidz apvienošanās procesu ar "Chrysler", izveidojot "Daimler-Chrysler".

1996. gadā virs Indijas saduras Saūda Arābijas un Kazahstānas pasažieru lidmašīnas, nogalinot 349 cilvēkus.

1994. gadā ASV viceprezidents Als Gors no ASV puses simboliski paraksta Kioto protokolu. Vašingtona vēlāk atteicās ratificēt Kioto protokolu, savu rīcību skaidrojot ar to, ka šis protokols varētu kaitēt valsts attīstībai un ekonomiskajai izaugsmei.

1990. gadā Japānas imperatora Akihito kronēšanu par 125. Japānas monarhu pavada kreiso radikāļu sarīkota sprādzienu sērija.

1982. gadā pēc Leonīda Brežņeva nāves par PSRS Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru tiek ievēlēts Jurijs Andropovs.

1982. gadā pēc 11 mēnešu pavadīšanas cietumā tiek atbrīvots Polijas arodbiedrības "Solidaritāte" līderis Lehs Valensa.

1980. gadā NASA kosmiskā zonde "Voyager I" pietuvojas vistuvāk Saturnam un pirmo reizi nofotografē tā gredzenus.

1979. gadā Teherānas ķīlnieku krīzes apstākļos ASV prezidents Džimmijs Kārters pavēl pārtraukt visu ASV naftas importu no Irānas.

1974. gadā par tās rasistisko politiku tiek uz laiku apturēta Dienvidāfrikas Republikas dalība ANO.

1970. gadā ciklons un paisuma viļņi Pakistānas austrumos nogalina vismaz 200 000 cilvēku.

1948. gadā kara tribunāls piespriež nāvessodus bijušajam Japānas premjerministram ģenerālim Hideki Todzo un sešiem viņa līdzgaitniekiem, kuri tika apsūdzēti kara noteikumu pārkāpšanā.

1941. gadā gaisa temperatūrai ap Maskavu sasniedzot mīnus 12 grādus, Padomju Savienība pirmo reizi Otrajā pasaules karā pret salstošajiem nacistiskās Vācijas spēkiem laiž kaujā slēpotāju vienības.

1938. gadā Hermans Gērings pasludina nacistu plānus padarīt Madagaskaras salu par "ebreju tēvzemi". Šo ideju pirmais izvirzīja 19.gadsmita žurnālists Teodors Hercls. 1933. gadā tiek uzņemtas pirmās fotogrāfijas, kurās it kā redzams Lohnesa briesmonis.

1927. gadā tiek atklāts pirmais autosatiksmes tunelis - Holandes tunelis, kas zem Hadsona upes savieno Ņujorku un Džersiju.

1927. gadā Ļevs Trockis tiek izslēgts no Padomju Savienības Komunistiskās partijas, koncentrējot varu Josifa Staļina rokās.

1923. gadā Ādolfs Hitlers tiek arestēts pēc neveiksmīgā 8.novembra mēģinājuma sagrābt varu Vācijas "Alus pučā".

1918. gadā dienu pēc Pirmā pasaules kara pamiera līguma noslēgšanas un imperatora Karla I atteikšanās no varas tiek proklamēta Austrālijas Pirmā Republika.

1912. gadā Spānijas premjerministru Hosē Kanalehasu nogalina anarhists Manuels Pardinass, kurš pēc tam pats nošaujas.

1912. gadā meklēšanas vienība atrod britu ceļotāja kapteiņa Roberta Skota un viņa pavadoņu mirstīgās atliekas pēc ceļotāju neveiksmīgās ekspedīcijas uz Dienvidpolu. Tiek uzskatīts, ka ekspedīcijas locekļi gājuši bojā marta beigās.

1793. gadā Parīzes pirmajam mēram Žanam Silvēnam Beilī tiek izpildīts nāvessods ar giljotīnu.

764. gadā tibetiešu spēki uz 15 dienām okupē ķīniešu Tana dinastijas galvaspilsētu Čangeņu.