Ražotāji pieļauj, ka var rasties kūpinājumu melnais tirgus
Neraugoties uz to, ka informācija par Eiropas Komisijas (EK) noteiktajām jaunajām gaļas un zivju kūpināšanas normām bija pieejama jau pirms trim gadiem, ne Latvijas mājražotāji, ne industriālie pārtikas ražotāji nav saņēmuši laicīgi attiecīgu informāciju no Zemkopības ministrijas (ZM), biznesa portālam "Nozare.lv" atzina aptaujātie uzņēmēji.
"Neviens nav īsti informējis un skaidrojis, kas gaidāms. Protams, ir bijušas Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudes, taču mājražotājiem informācija par benzopirēna normām nekad nav prasīta, tāpēc nav veiktas analīzes, lai noteiktu benzopirēna saturu produktos. Tas, kāds būs gala produkts, atkarīgs no vairākiem faktoriem - malkas, kurtuves attāluma, temperatūras. Katrs saimnieks to veic pēc savas receptes," atzina mājražotāju biedrības ''Pārtikas amatnieki'' valdes locekle Videga Vītola.
Viņa arī sacīja, ka mājražotāji pēc savas iniciatīvas patlaban plāno veikt analīzes, lai būtu skaidrs minēto vielu sastāvs pašu ražotajā produkcijā. "Nāksies to darīt pašiem, lai gan tas radīs papildu izmaksas - vismaz 100 eiro par vienas analīzes veikšanu," sacīja Vītola.
Arī kūpināšanas iekārtu ražotājas SIA "ABAS.lv" pārstāvis Jānis Zandbergs norādīja, ka informācijas par gaidāmajām izmaiņām no ZM nav bijis pietiekami daudz.
"Godīgi sakot, informācijas ir bijis ļoti maz, tā ir pat pretrunīga - vismaz šovasar vairākas lauku saimniecības ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu iegādājās mūsu ražotās īsto dūmu kūpinātavas, lai ražotu kūpinātas desas, zivis, vistas, bet tagad atklājas, ka šo produkciju pēc 1.septembra varēs lietot tikai pašpatēriņam vai topošajam kūpinājumu melnajam tirgum," sacīja Zandbergs.
Viņš arī atzina, ka ar dabīgo kūpinājumu ražošanu nodarbojas galvenokārt zemnieku saimniecības vai pašnodarbinātas personas, kurām "nav ne laika, ne enerģijas interesēties par Briseles regulām".
"Šajā procesā atkal kā īlens no maisa parādās fakts, ka atbildīgie Latvijas ierēdņi nav parūpējušies par Latvijas ražotāju interešu aizstāvību. Kā var neziņot, ka šis regulējums tiešā trāpījumā "sitīs" pa iekšējo tirgu?" sacīja uzņēmējs.
Arī gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA "Forevers" direktors Andrejs Ždans atzina, ka Latvijas uzņēmējs nespēj nepārtraukti sekot līdzi visām ES jaunākajām regulām un noteikumiem.
"Latvijā būtu jāievieš atbildīgie dienesti, kas tām sekotu līdzi un savlaicīgi informētu ražotājus, lai mēs paspētu laicīgi sagatavoties un neciestu milzu zaudējumus. Šie jauninājumi noteikti veicinās pelēko ekonomiku - cilvēki sāks ar gaļas kūpināšanu nodarboties mājās, jo kūpinātavas var viegli iegādāties veikalā vai uzbūvēt mājas apstākļos," sacīja Ždans.
Vienlaikus viņš norādīja, ka no "Forevers" produkcijas klāstā ES noteikums attiecas tikai uz vienu produktu grupu. "Mums ir labi tehnologi, kuri vajadzības gadījumā pārstrādās produktu receptes, lai tās atbilstu ES noteiktajām izmaiņām, tomēr varētu būt, ka no produkcijas varētu tikt izslēgti pāris produkti," atzina uzņēmējs.
Tikmēr ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma daļas vadītāja Sarma Sleže "Nozare.lv" atzina - lai gan par gaidāmo regulu bija zināms jau 2011.gadā, trūcis pašiniciatīvas, un nozares uzņēmēji nav vērsušies ZM ar lūgumu lobēt ražotāju intereses Briselē, kā to darīja šprotu ražotāji.
"2008. gadā, kad uzsāka regulas izstrādi, nebija iniciatīvas no gaļas ražotājiem, uzmanība tika pievērsta tikai šprotēm, jo šprotu ražotāji aktīvi aizstāvēja savas intereses. Nekādas citas aktivitātes nav bijušas," sacīja Sleže.
Tāpat viņa norādīja, ka regulas izstrādes laikā Latvijas pozīcija tika saskaņota ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi.
"Atbildes reakcija bija tikai no šprotu ražotājiem, kas aktīvi aizstāvēja savas intereses, un ZM kopīgi ar viņiem panāca labvēlīgu rezultātu regulas pieņemšanā 2011.gadā - šprotēm norma netika samazināta," atzina ministrijas pārstāve.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V) norādīja, ka Latvijas gaļas ražotājiem "pašiem vispirms ir jātiek skaidrībā par to, ko viņi grib panākt".
"Izveidojusies situācija kārtējo reizi apliecina, ka mūsu ražotājiem pašiem ir savlaicīgi jāiesaistās diskusijās par pārtikas drošības normatīviem vēl to tapšanas laikā. 2011.gadā, kad šīs normas apstiprināja, par tām interese bija zivjrūpniekiem, kuri aktīvi un veiksmīgi darbojās, lai nodrošinātu izdevīgāko benzopirēna līmeņa noteikšanu šprotēm. Gaļas kūpinātājiem jaunās normas, acīmredzot, toreiz nelikās kritiski svarīgas," sacīja Kalniete.
Vienlaikus viņa norādīja, ka patlaban nepieciešama detalizēta analīze, kurus ražotājus, tehnoloģijas un produktus norma skars. "Jebkādam interešu pārstāvniecības darbam ir jābalstās faktos, analīzē un argumentācijā. Ceru, ka nozare tādu visdrīzākajā laikā sagatavos un sāks dialogu, lai arī novēlotu, ar Eiropas institūcijām," atzina Kalniete.
Kā ziņots, šā gada 1.septembrī beigsies trīs gadu pārejas periods, ko Eiropas Komisija (EK) noteica 2011.gadā, nosakot izmaiņas benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna normai. EK izmaiņas paredz, ka atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem mikrogramiem uz diviem mikrogramiem uz kilogramu, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa no 30 mikrogramiem uz 12 mikrogramiem uz kilogramu. Vienlaikus norādīts, ka gaļas un zivju kūpināšanā arī pēc šī gada 1.septembra nebūs aizliegts izmantot koksni.
LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA
