Lētāk un ekoloģiski. Latvijā kļūst populāra tiešā pirkšana no zemniekiem

Tās sistēma ir pavisam vienkārša, proti, preci vai produktus iespējams nopirkt pa tiešo no ražotāja, un par viņa noteikto cenu. Vairs nav vajadzīgs algots starpnieks, kurš nodarbojas ar preces uzpirkšanu, lai to tālāk izplatītu tirgū. Tiešās pirkšanas pulciņi pirms pāris gadiem aizsākās Rīgā, bet nu izplatījušies jau pa visu Latviju, jo cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību tam, ko ēd. Tiešās pirkšanas pulciņu biedri pienākumus sadala savā starpā, un iepirkšanās var sākties. Šī iepirkšanās veida piekritēji apgalvo – tā ne vien tiek atbalstīti pašu zemnieki, bet arī tiek sekots līdzi veselīgam dzīvesveidam. Pārtikas produkti ir sezonāli, tāpēc veikalā nopērkamie tomāti ziemā nebūs pieejami. Svarīgākais ir saņemt veselīgus, videi draudzīgus un dabīgi audzētus produktus, vienlaicīgi gūstot labumu gan sev, gan pašmāju ražotājiem.

Cilvēku grupa, kura sastāv no 20 līdz 50 cilvēkiem vienojas par vietu un laiku, kad tiek organizēta tikšanās ar zemniekiem. Zemnieks, balstoties uz izteiktajām patērētāja vēlmēm, vienreiz nedēļā piegādā produktus tiešās pirkšanas pulciņa norādītajā vietā. Katrā pulciņā ir savs dežurants, kas mainās ik nedēļu, ļaujot par atbildīgo būt ikvienam pulciņa dalībniekam. Zemnieks un pasūtītājs kopīgi vienojas par pārtikas preču cenu, lai tā būtu abpusēji izdevīga. Pasūtījumu veikšana notiek attālināti, katram pulciņa biedram tiek nosūtīts saraksts ar pieejamajiem produktiem, ar plašu izvēles klāstu – sarakstā ietilpst ap 100 pārtikas preču. Pēc izvēles, atbildīgajam cilvēkam atliek vien sazvanīt zemnieku saimniecības, informējot par pasūtījumiem.

Latvijā jau 16 tiešās pirkšanas pulciņi

Tieši šāda tiešās pirkšanas modeļa aizsācēja ir Zane Ruģēna, jo pirms tam pastāvējis un joprojām pastāv Ekovirtuves ieviestais tiešās pirkšanas paveids – grozu sistēma, ar iespēju saņemt tikai tos produktus, kurus zemnieks piedāvā iknedēļas grozā.

Ar vīra un draudzeņu palīdzību Zane sākotnēji tiešo pirkšanu attīstījusi vien draugu pulkā, pat nezinot, cik izplatīta šī kustība ir visā pasaulē. Nu iepirkšanās pulciņš, kas sākumā veidoja pāris draugus, attīstījies līdz teju 500 ģimenēm visā Latvijā. Patlaban Rīgā darbojas 10 tiešās pirkšanas pulciņi, bet reģionos vēl seši. „Šis ir jau piektais gads, kopš Latvijā darbojas tiešās pirkšanas pulciņi. Ideja ir veca kā pasaule, jo ārzemēs tā pastāv jau sen, bet es to sākotnēji attīstīju vien tuvu draugu lokā, tagad tas aizgājis tālāk pa visu Latviju,” teic Zane.

Viņa atzīst, ka svarīgākais šajā kustībā ir komunikācija un apziņa, ka atbalsti savējo. Pērkot pa tiešo no zemnieka, rodas arī pārliecība par to, ka produkti ir veselīgi, un to cena nav uzskrūvēta, kā tas nereti notiek lielveikalos. Sadarbība notiek vien ar bioloģiski sertificētiem ražotājiem, kuri nu jau kļuvuši par labiem draugiem. Pircēju un ražotāju starpā izveidojusies uzticība, tāpēc zini, ka vienmēr nopirksi bioloģiski augstvērtīgu produktu, un netiksi piekrāpts. Zane atklāj, ka pulciņi uz zemnieku saimniecībām rīko pat ekskursijas, tas ir veids, kā parādīt cilvēkiem ražošanas procesa darbību. „Redzot to, kādas pūles tiek pieliktas, kā tiek izaudzēta kaut vai tā pati selerija, kuru nopērkam par 50 centiem, gribas šim zemniekam samaksāt pat vairāk,” smejas Zane.

Zane stāsta, ka tiešās pirkšanas mērķis nekādā gadījumā nav izkonkurēt lielveikalus, tiešās pirkšanas kustība drīzāk iestājas par paradumu maiņu, popularizējot vietējās produkcijas patērēšanu. Taču Zane atzīst – tagad lielveikalā iepirkties kļuvis krietni grūtāk. „Aizejot uz veikalu, ir ļoti grūti kaut ko nopirkt, jo esmu iedziļinājusies arī ražošanas procesā. Ir preces, bez kurām nevar iztikt, un kuras no tiešā ražotāja iegādāties nav iespējams, bet, ja esi veģetārietis, nedēļā tiešās pirkšanas rezultātā nāksies iztērēt vien 25 eiro, un ar ēdienu būsi sevi nodrošinājis.”

No ražotāja ir pieejami ap 100 produktu, taču Zane atzīst, ka tie nav tikai dārzeņi, zaļumi, vai augļi. Pieejama gan maize, medus, tējas, marmelāde, konfektes, gan rieksti, dažāda veida sieri, pat eļļas, avokado, apelsīni un citi eksotiski augļi. Protams, tie netiek gūti no Latvijas ražotāja, bet gan pasūtīti no Itālijas, bet arī tur – tikai no bioloģiski sertificētiem ražotājiem.

Jautājot par cenām, Zane atzīst, ka tiešā pirkšana ir salīdzinoši lētāks veids, kā iepirkties, nekā lielveikals, vai tirgus. „Piemēram, uz tirgu zemniekiem jābrauc, tērējot naudu par benzīnu, un arī laiku, pavadot tur visu dienu. Nav garantijas, ka viss atvestais produktu daudzums tiks nopirkts. Tiešajā pirkšanā nekādi zaudējumi zemniekam nerodas. Jau laicīgi ir zināms, cik un ko katrs ir pasūtījis, tāpēc nekas nepaliek pāri. Zemnieks saražo tieši tik, cik nepieciešams pircējam,” teic Zane.

Salīdzinājumam – par 10 bioloģiski sertificētām olām nāksies šķirties no aptuveni 1,80 eiro, veikalā šāds daudzums olu maksās virs 2,00 eiro. Piens litrā pieejams par 0,70 centiem, kamēr veikalā tas sasniedz viena eiro robežu, vai pat vairāk. Sezonas ogas mellenes bijusi iespēja nopirkt par 2,50 eiro litrā, kamēr tirgū cenas svārstījās no 4 eiro uz augšu.

Jautājot, kā ar nodokļiem, Zane atzīst, ka viņai nav pamata neticēt, ka zemnieki nodokļus valstij nemaksā, jo tikpat labi varētu apšaubīt tos pārdevējus, kuri savu preci piedāvā tirgū. „Ja nepieciešams čeks, vai pavadzīme, vienmēr tādu iespējams palūgt. Turklāt bioloģisko zemnieku subsīdijas ir atkarīgas no produktu apgrozījuma daudzuma, tādēļ zemnieki pirkumus norāda arī savā dokumentācijā,” apstiprina Zane.

Iepirkšanās kā svētki

Rīdziniece Ieva tiešās pirkšanas pulciņā iesaistījusies šā gada sākumā. Un atzīst – tas ir labākais veids, kā iepirkšanos padarīt par svētkiem. „Vienmēr esmu centusies dzīvot veselīgi, patērēt vien Latvijā audzētus augļus un dārzeņus, pirkt pašmāju ražojumus, bet lielveikalā tas ir grūti un dārgi. Nav izvēles, it sevišķi ziemā, kad plaukti pārpildīti ar importa precēm. Biju mēģinājusi eko veikalus, kur iepirkties bija krietni vieglāk, jo nebija jāpēta katra produkta etiķete, lai pēc izlasīšanas ar nožēlu noliktu atpakaļ plauktā, bet tas bija dārgi. Tad uzzināju par tiešo pirkšanu, un nu varu teikt – tas ir atvieglojis manu ikdienu par visiem 100 procentiem,” priecīga ir Ieva. Viņa atzīst, ka ir arī savas neērtības, jo pirkumu sarakstu jāsaplāno visai nedēļai. Ja negribas iet veikalā, tad jau iepriekšējās nedēļas piektdienā ir jāzina, ko ēdīsi visu nākamo nedēļu, taču tas esot pūļu vērts. „Man patīk pats process – tu atnāc, satiec sev līdzīgi domājošos, ir iespēja redzēt vaigā pašu ražotāju.”

Savukārt Laura no Ādažiem izveidojusi pulciņu savā pilsētā. Ādažos šobrīd ir jaunākais izveidotais tiešās pirkšanas pulciņš, un Laura stāsta, ka lielākais dzinulis bijusi vēlme pēc bioloģiskās pārtikas. „Labākais ir tas, ka tu zini, no kurienes ir šie produkti, un nav par tiem jāpārmaksā. Salīdzinājumā ar veikalu, tieši bioloģiskā pārtika ir pat divas reizes lētāka, bet, ja skatās uz parastām precēm, cenas ir līdzīgas. Piemēram, ja šeit no zemnieka par 5,50 eiro kg varu iegādāties bioloģisku malto gaļu, tad veikalā cena būs līdzīga, bet tā vairs nebūs bioloģiska produkcija,” teic Laura. Viņa apstiprina, ka produktu daudzveidība ir milzīga, tāpēc mierīgi varot teikt – veikalā vairāk var pat neiet.