"Kokrūpnieku skandāls ir mākslīgi uzpūsts!" uzskata Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents
Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents Jānis Apsītis Jauns.lv norāda, ka, viņaprāt, tā saucamais "kokrūpnieku skandāls", kura dēļ valsts faktiski it kā esot zaudējusi 49,4 miljonus eiro, esot "mākslīgi uzpūsts" un "neatbilst realitātei".
Latvijā jau ilgāku laiku notiek spraigas diskusijas par tā dēvēto kokrūpnieku skandālu, kas novedis pie zemkopības ministra Armanda Krauzes atbrīvošanas no amata un Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga atkāpšanās.
Kamēr 21. maijā publicētajā Valsts kontroles revīzijā norādīts, ka Zemkopības ministrijas (ZM) rosinātā lēmuma rezultātā [2023. gadā samazinot "Latvijas Valsts mežu" (LVM) egles un priedes II šķiras zāģbaļķu cenas] valstij no 2024. līdz 2026. gadam radās ieņēmumu samazinājums 49,4 miljonu eiro apmērā, Jānis Apsītis uzsver, ka šādi apgalvojumi esot nonsenss.
Kokrūpniecības tirgu izkropļoja Covid-19 pandēmija
Jānis Apsītis norāda, ka 2021. gada beigās noslēdzās iepriekšējais ilgtermiņa trīs gadu līgums starp apaļkoksnes pircējiem un "Latvijas valsts mežiem". "Jau vairāk nekā padsmit gadus šī sistēma bija balstīta uz ciešu sadarbību starp kokrūpniecības federāciju, kuras sastāvā ir mūsu asociācija, un “Latvijas valsts mežiem”," pauž Apsītis. "Tā tas bija visu laiku."
"Tomēr sākoties nākošajam periodam 2021. gada beigās, tika rīkota jauna trīs gadu izsole, kurā LVM pilnībā izmainīja cenošanas mehānisma formulu un absolūti visus parametrus, kā tas notiks [kā tiks aprēķinātas cenas un piemēroti indeksi]," pauž kokrūpnieks.
"Šī izsole notika laikā, kad pasauli skāra Covid-19 pandēmija, kas izraisīja pieprasījuma un tirgus cenu kāpumu – cilvēki vēlējās paplašināt savus mājokļus un investēt nekustamajā īpašumā. Būtībā tirgus šajā periodā tika izkropļots: 2021. gadā cenas turpināja pieaugt, bet 2022. gadā sasniedza vēsturisko maksimumu, kāds līdz tam nebija pieredzēts."
Viss mainījās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā
"Lai gan pēc Covid radītā mākslīgā pieauguma situācija izskatījās stabila, viss mainījās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tirgus uz notikušo reaģēja strauji, un pasaulei kļuva skaidrs, ka mājokļus šādā tempā būvēt vairs nevarēs. Tirgi sāka brukt, bet LVM jaunradītais cenu indeksācijas mehānisms kļuva absolūti atrauts no tirgus realitātes."
“Šajā laikā visi mūsu galvenie konkurenti Eiropā — skandināvi, vācieši, austrieši un šveicieši — resursus ieguva par pazeminātām cenām, bet mums tās tika palielinātas. Turklāt LVM ieviesa dažādus papildu cenu mehānismus, kurus neviens izsolē nebija paredzējis.”
"Piemēram, 2021. gada beigās LVM izsoles sākumā noteica sākotnējo cenu 95 eiro par kubikmetru. Pēc pasaules tirgus indeksa viņiem gan bija jāieliek 90 eiro par kubikmetru, jo cena balstījās uz salīdzinošu indeksu visā pasaulē. Bet viņi pielika nedaudz klāt. Izsolē cena tika uzsolīta līdz 115 eiro par kubikmetru, bet LVM vēl papildus indeksēja šo summu līdz 135 eiro — cenu līmenim, ko neviens izsolē nebija solījis."
"Tajā pašā laikā Zviedrijā, kas ir mūsu lielākais konkurents kokrūpniecības nozarē, cenas bija 70 eiro par kubikmetru. Visi tajā laikā pirka resursus no Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas. Mēs vēlējāmies, lai cenas tiktu samazinātas, bet nozare netika sadzirdēta - viss tika cenots, cenots un vēlreiz cenots," pauž Apsītis.
Valsts guva fantastisku peļņu
Kamēr Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka kokrūpnieku skandāls faktiski radījis valstij 49,4 miljonu eiro zaudējumus negūto ieņēmumu veidā, Apsītis uzsver, ka, "viņaprāt, ir melīgi apgalvot, ka valsts no cenošanas mehānisma maiņas, kas tika ieviesta 2023. gadā, kaut ko būtu zaudējusi".
"Valsts līdz 2020. gadam vidēji nopelnīja aptuveni 70 miljonus eiro gadā. 2021. gadā peļņa bija 111 miljoni, bet 2022. gadā sasniedza maksimumu – 240 miljonus eiro. Nākamajā, 2023. gadā, peļņa atkal nedaudz nokritās līdz 220 miljoniem eiro," uzsver kokrūpnieks.
"Valsts šajā laikā guva fantastisku peļņu. Ja iepriekšējos 10 gados vidējā peļņa bija ap 80 miljoniem eiro (zemākā – 38,55 milj. eiro 2012. gadā un augstākā 111,53 miljoni eiro 2021. gadā), tad 2022. un 2023. gadā kopā par 300 miljoniem eiro vairāk, nekā bija plānots. Tikmēr kokrūpniecības nozare piedzīvoja kritumu un nonāca mīnusos. Tāpēc apgalvojumi, ka valsts šajā laikā būtu zaudējusi 50 miljonus, ir pilnīgi demagoģiski!" uzskata Apsītis.
Viss notika uz nozares rēķina
Kokrūpnieks norāda, ka šajā situācijā visi naudas līdzekļi, kas bija paredzēti nozaru attīstībai, pārgāja valstij. "Tai tika pārpumpēti papildu 300 miljoni eiro no nozares," norāda Apsītis. “Pirms 2023. gada cenu indeksācijas mūsu zāģbaļķu cenas bija augstākās pasaulē — ja šī korekcija nebūtu notikusi, kokrūpniecība būtu pilnībā sagrauta,” uzsver kokrūpnieks.
Tāpat viņš norāda, ka kritika pret kokrūpniecības nozari - valsts galveno eksporta nozari - ir pārspīlēta un negodprātīga. Viņš atzīmē, ka Latvijas koksnes eksporta nozare, kas kopš 2000. gada sākuma, sadarbojas ar LVM, ir pieaugusi par 300% gan apjoma, gan eksporta un pievienotās vērtības ziņā, nodrošinot valstij būtiskus ieņēmumus.
Apsītis pauž, ka, ja šī nozare nebūtu attīstījusies, Latvijai nāktos pārdot savus zāģbaļķus par daudz zemāku cenu, iespējams, pat puscenu. “Un šādā situācijā Latvijas valstij zaudējumu būtu mērāmi simtos miljonu eiro.”
Jautāts, kā viņš šobrīd vērtē situāciju nozarē, Apsītis norāda, ka šobrīd situācija ir līdzsvarota salīdzinājuma ar to, kas notiek konkurentu valstīs – Skandināvijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Austrijā. "Tās ir galvenās mūsu konkurentu valstis Eiropā, un šobrīd mēs ar tām esam konkurētspējīgi!"
Kuram par notikušo jānes atbildība?
"Kokrūpnieku lietā" ir 10 personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess. Jautāts, vai viņaprāt, kādam par notikušo būtu jānes atbildība, Apsītis atbild noraidoši. "Es pat nezinu par kādiem vainīgajiem šeit iet runa - cilvēki vienkārši darīja savu darbu. Man nav saprotams, kādēļ pret Pēteri Putniņu vai citiem padomes locekļiem kaut kas tiek virzīts. LVM cenu korekcijas ziņā nedarīja neko un pateica, ka šo lēmumu nepieņems - tādas bija viņu tiesības. Un lēmumu par cenošanas mehānismu korekciju pieņēma valdība, Zemkopības ministram šo priekšlikumu skaidrojot valdībai."
"Turklāt otrs jautājums būtu - par ko tad kādam būtu jānes atbildība? Par to, ka valdība rīkojās tā, kā tai bija jārīkojas!? Valdība sekoja līdzi ekonomikai un rūpējās par to, lai Latvija ir konkurētspējīga. Tas ir valdības pienākums atbalstīt ekonomiku.
Apsītis norāda, ka "kokrūpnieku skandālam" var vilkt paralēles ar šī brīža notikumiem pasaulē, kad notiek karadarbība Irānā un ticis bloķēts Hormuza šaurums, kā rezultātā ir pieaugušas naftas un degvielas cenas. "Autoceļu uzturētājiem līgumi ir noslēgti par ceļa būvi balstoties vecajās cenās. Ir izveidojusies force majeure situācija un tas ir loģiski, ka autoceļu uzturētāji lūdz valdībai koriģēt akcīzes nodokli."
"Valdības lēmums - samazināt zāģbaļķu cenas 2024. gadā, bija absolūti loģiska rīcība, tāpat kā valdībai šobrīd jānāk pretī autoceļu uzturētājiem. Vai zemniekiem, kad nodarīti kādi postījumi labībai. Valdībai bija ne tikai tiesības, bet arī pienākums veikt šo cenu korekciju!" uzskata Apsītis.
