Valsts kanceleja nepiekrīt Valsts kontroles vērtējumam par MK lēmumiem: nav pamata teikt, ka valdība nedrīkstēja lemt kokrūpnieku lietā

Valsts kontrole ceturtdien iepazīstināja sabiedrību ar revīziju par AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārvaldību. Valsts kontrole tajā skaitā bija secinājusi, ka Zemkopības ministrijas (ZM) rosināto, kā arī MK un akcionāru sapulces pieņemto lēmumu rezultātā LVM 2024.-2026. gadā samazināja egles un priedes II šķiras zāģbaļķu cenas, kapitālsabiedrības ieņēmumus samazinot par 49,4 miljoniem eiro.

Valsts kontroles vērtējumā šie lēmumi pieņemti ārpus MK un akcionāra kompetences, un ir uzskatāmi par kapitālsabiedrībai zaudējumus radošu rīcību.

Tomēr Vilks uzsvēra, ka MK bija kompetence iejaukties šajā situācijā un tas pat bijis pienākums, jo MK ir divejādas lomas. No vienas puses MK ir kapitāldaļu turētājs kā augstākā lēmējinstitūcija, kas īstenota caur ministrijām, bet no otras puses MK ir politikas veidotājs, skaidroja Vilks.

"Protams, ka šādos lēmumos tās divas "cepures" pārklājas," teica Vilks.

Līdzīgi gadījumi esot bijuši arī iepriekš. "Ministru kabinets apzināti pieņem kaut kādus lēmumus, kas ir kapitālsabiedrību ienākumus mazinoši, bet kas ir vajadzīgi sabiedrības interesēm. Pretējā gadījumā tām kapitālsabiedrībām peļņa būtu galvenais mērķis," skaidroja Vilks.

Tāpat Vilks atzīmē, ka Valsts kontrole savā revīzijā pausto par MK kompetenci lēmumu pieņemšanā aprakstījusi, uzsverot, ka "tas ir iestādes ieskatā". "Viņi, es teiktu, ļoti gramatiski tulko likumus, par to, cik tālu MK var iejaukties operatīvajā darbībā. Bet šeit jau nebija tāda iejaukšanās operatīvajā darbībā," uzsvēra Vilks.

Vienlaikus viņš atzina, ka tehniski MK attiecīgos lēmumus pieņēma, uzdodot kapitāldaļu turētājam, bet kapitāldaļu turētājs, kas bija ZM valsts sekretāra personā, tālāk deva norādījumus, kā tad ir īstenojams valdības lēmums.

"Tā izpilde arī bija atkarīga no tā, kādus lēmumus pieņems pati kapitālsabiedrība," skaidroja ierēdnis.

Pēc viņa domām, MK kompetences jautājums šādos gadījumos ir juridisks strīds, bet, ja vērtētu pēc Valsts kontroles interpretācijas, tad tas zināmā mērā varot paralizēt MK iespējas turpmāk pieņemt lēmumus, kas nepieciešami dažādās ekonomikas jomās. "Jo apzināmies, ka valsts kapitālsabiedrības jau pašas par sevi ir radītas tur, kur bieži vien ir tirgus nepilnība, tiek pārvaldīti stratēģiski aktīvi ļoti svarīgās pakalpojumu jomās, kur ne vienmēr peļņas gūšana ir pats primārais," stāstīja Vilks.

Viņš izcēla, ka MK līdzīgus lēmumus jau ir pieņēmuši, piemēram, par AS "Latvenergo". Savukārt AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" regulāri esot programmas, par kurām zināms, ka tās radīs zaudējumus. "MK novērtē, kādi varētu būt zaudējumi, bet apzinās, ka tādi būs. Pasaka, no kurienes tie tiks finansēti un tādas programmas tiek īstenotas," teica Vilks.

Līdzīgi esot arī ar slimnīcu finansējumu un pasažieru pārvadājumiem.

Vilks uzsver, ka ir nepamatoti teikt, ka MK bija jānorobežojas šādā situācijā. Uzņēmuma valde nevarēja pieņemt lēmumus, jo tā nav augstākā lēmējinstitūcija tādā izpratnē, kā ir kapitāldaļu turētājs, apgalvoja Vilks.

Jautāts, kādēļ revīzijas secinājumi netika apstrīdēti vēl pirms to publiskošanas, Vilks skaidroja, ka Valsts kanceleja nebija revidējamā iestāde, tādēļ to nevarēja darīt.

Valsts kancelejā arī uzsver, ka MK ar saviem lēmumiem nav iejaucies LVM valdes ekskluzīvajā kompetencē vadīt un pārstāvēt kapitālsabiedrību. Izskatot informatīvos ziņojumus, tika noteikta sagaidāmā rīcība tirgus stabilizācijas apstākļos, savukārt konkrēto lēmumu īstenošana un piemērotākais komercdarbības risinājums bija pašas kapitālsabiedrības kompetencē.

Pēc iestādē skaidrotā, šādā situācijā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ir skaidri nodalīta atbildība starp kapitālsabiedrības valdi un publiskas personas augstāko lēmējinstitūciju. Valdes un padomes locekļi neatbild par zaudējumiem, kas radušies publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas likumīga lēmuma rezultātā, ja, īstenojot šo lēmumu, valdes loceklis un padomes loceklis būs rīkojies labā ticībā un kā krietns un rūpīgs saimnieks, ko šaubu gadījumā varēs konstatēt tiesa.

Savukārt publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, kas šajā gadījumā ir MK, būs atbildīga par sava lēmuma rezultātā kapitālsabiedrībai radītajiem zaudējumiem un tai būs jālemj par to, vai un kā šos zaudējumus segt, lai neradītu negatīvu ietekmi uz kapitālsabiedrības darbību.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā konstatējusi būtiskus trūkumus LVM pārvaldībā un ZM kā kapitāldaļu turētājas īstenotajā uzņēmuma uzraudzībā, un tas radījis valstij skaidri izmērāmas negatīvas sekas.

Pēc Valsts kontroles aplēsēm trūkumu LVM stratēģiskajā un dividenžu plānošanā un rīcībā ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, kā arī kokrūpniekiem sniegtā atbalsta dēļ šīs negatīvās sekas mērāmas daudzos desmitos miljonu eiro.