Vai drīzumā paliksim bez sabiedriskā transporta? Brīdina par kritisku situāciju nozarē.VIDEO
Viena no nozarēm, ko visstraujāk skar degvielas cenu pieaugums, ir sabiedriskais transports. Pārvadātāji norāda, ka izmaksu kāpums rada arvien lielāku spiedienu uz viņu darbību un liek meklēt papildu finansējumu. Tas savukārt liek uzdot jautājumu – vai esošajos apstākļos varētu samazināties sabiedriskā transporta pieejamība?
Degvielas cenu kāpums šobrīd rada būtisku spiedienu uz pārvadātājiem, kuriem ik mēnesi nepieciešami vairāk nekā 700 tūkstoši eiro papildu finansējuma. Nozare vienlaikus turpina izjust arī Krievijas kara Ukrainā radīto izmaksu pieaugumu, vēsta 360TV Ziņas.
Pārvadātāji brīdina, ka bez ātriem risinājumiem atsevišķi uzņēmumi var pārtraukt darbu. Nav izslēgta arī konkrētu maršrutu samazināšana vai pat slēgšana.
Tas tieši ietekmētu sabiedriskā transporta pieejamību reģionos un radītu sarežģījumus iedzīvotājiem, kuri ikdienā paļaujas uz autobusu satiksmi.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks uzsver: “Katra diena, ko mēs braucam, mēs braucam ar zaudējumiem. Degvielas cenu kāpums radīja būtisku robu jau tā jau esošajos zaudējumos pārvadātājiem. Līdz ar to nav izslēgts, ka katra diena var būt kritiska.”
Viens no risinājumiem šajā situācijā varētu būt indeksācijas biežuma maiņa jeb biežāka pārvadājumu līgumu cenu pielāgošana izmaksu izmaiņām.
Tas nozīmētu pāreju no pašreizējās cenu pārskatīšanas reizi četros gados uz pārskatīšanu reizi gadā.
VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš skaidro: “Līdz ar to no četru gadu indeksācijas pārietu uz viena gada indeksāciju. Mums bija diskusijas, un gala rezultātā panācām, ka mums neaizliedza šādus būtiskus līguma grozījumus veikt, kas arī būtiski risinātu šobrīd galvenās problēmas ar sabiedriskā transporta nepārtrauktību.”
Savukārt Ivo Ošenieks norāda, ka ar konceptuālu vienošanos vien nepietiek: “Šeit gan jāsaka tas, ka viens ir tas, ka mēs šodien panācām sapratni par to, ka mēs šādu risinājumu varam virzīt tālāk, otrs ir tas, ka tuvākajā laikā ir jāpanāk nepieciešamie reālie līguma grozījumi.”
Tas gan nebūs vienkārši. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāapstiprina atbildīgajās institūcijās un jārod naudas avots. Šobrīd finansējums vēl nav atrasts.
Nozares pārstāvji brīdina – laika nav daudz. Ivo Ošenieks uzsver: “Divi mēneši ir maksimums, kur šie lēmumi būtu jāpieņem, jo tad uz rudens pusi mēs faktiski, iespējams, skatītos, ka apstātos.” Lai iedarbinātu apspriesto indeksācijas mehānismu, būtu nepieciešami 24,6 miljoni eiro.
