VIDEO: latvieši ceļojumiem gadā tērē miljonus. Taču vai apzināmies, ar ko riskējam, tos plānojot?
Latvijas iedzīvotāji ceļojumiem tērē ievērojamus līdzekļus – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem tie ir aptuveni 823 miljoni eiro gadā.
Līdz ar lielo ceļotāju skaitu pieaug arī krāpniecības riski, tāpēc eksperti uzsver nepieciešamību pēc rūpīgas plānošanas un pārbaudes, pirms uzticēt savu naudu pakalpojumu sniedzējiem.
Ceļojumu aģentūru un organizatoru izvēle
Viena no būtiskākajām lietām, izvēloties organizētu braucienu, ir pārliecināties par uzņēmuma legalitāti. Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas pārstāvis Ēriks Lingebērziņš norāda, ka pirmais solis ir pārbaudīt, vai aģents ir atrodams oficiālajā datu bāzē. “Ja esat izvēlējušies aģentūru, kuras nav sarakstā, mēs ļoti ieteikti šajā mirklī arī apstāties un sadarbību tālāk neturpināt.”
Bieži vien krāpšanas riski saistīti ar personām, kuras savu darbību nav oficiāli reģistrējušas un sociālajos tīklos piedāvā pievienoties mazām ceļotāju grupām. Pat ja šādu braucienu organizatori neplāno apzinātu krāpšanu, nepareizi aprēķinātas izmaksas vai neparedzētas situācijas var novest pie tā, ka cilvēki galamērķī paliek bez apmaksātiem pakalpojumiem. Ceļojumu blogere Alīna Andrušaite skaidro: “Cilvēki ierauga sociālajos tīklos foršu piedāvājumu, ko kāds cilvēks organizē, viņi samaksā naudu, un viss ir labi līdz brīdim, kamēr viss ir labi. Bieži vien šie cilvēki, neorganizē braucienus, lai kādu apzināti “piečakarētu”, apkrāptu, bet viņiem rodas kaut kādas problēmsituācijas. Varbūt viņi nav līdz galam pareizi sarēķinājuši izmaksas vai kaut kas pēkšņi pamainās, notiek kaut kas neparedzēts, un pēkšņi izrādās, ka viņi vairs nav spējīgi šo braucienu organizēt.”
Krāpnieciskas shēmas digitālajā vidē
Mūsdienās krāpnieki izmanto arvien sarežģītākas metodes, lai iegūtu ceļotāju datus vai naudu. Īpaši uzmanīgiem jābūt ar it kā izdevīgiem “ceļojumu klubiem”, kas var izrādīties piramīdu shēmas ar slēptām maksām. Tāpat aktualitāti nav zaudējuši viltus ziņojumi no naktsmītņu rezervēšanas platformām. Ēriks Lingebērziņš brīdina par aizdomīgiem pieprasījumiem pēc biļešu iegādes: “Nebūs tādas situācijas, ka, piemēram, it kā aviokompānija ar jums sazinās pēc biļešu iegādes, prasot – lūdzu, iedodiet mums vēl papildu datus.”
Vēl viens izplatīts krāpšanas veids ir saistīts ar rezervācijas portālu kontu uzlaušanu, kad klients saņem steidzamu pieprasījumu veikt apmaksu, lai rezervācija netiktu anulēta. Alīna Andrušaite stāsta par savu pieredzi, pārbaudot aizdomīgi labus piedāvājumus: “Es tās bildes vienkārši paskatījos “Google Images” un atklāju, ka tas īstenībā ir dzīvoklis, kuru izīrē Bukarestē, nevis apartamenti Hamburgā.”
Valsts iestāžu brīdinājumi un atbildība
Bez finanšu drošības ceļotājiem jāņem vērā arī galamērķa ģeopolitiskā situācija un vietējie likumi. Ārlietu ministrija aicina kritiski izvērtēt sociālajos tīklos lasāmo pieredzi un tā vietā paļauties uz oficiālo informāciju. Jo tālāk no Eiropas atrodas galamērķis, jo svarīgāk ir iepazīties ar drošības brīdinājumiem, jo drošības situācija var ļoti strauji mainīties.
Ministrija arī atgādina par ceļojumu apdrošināšanas nozīmi, jo pieaug gadījumu skaits, kad bez tās palikušie iedzīvotāji nonāk smagās situācijās. Dati arī rāda, ka pērn fiksēti simtiem gadījumu, kad Latvijas pilsoņi ārvalstīs aizturēti ne tikai par smagiem noziegumiem, bet arī par tādiem pārkāpumiem kā vīzu termiņu pārsniegšana vai neatbilstoša uzvedība publiskās vietās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "VIDEO: latvieši ceļojumiem gadā tērē miljonus. Taču vai apzināmies, ar ko riskējam, tos plānojot?" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
