Latvijas iedzīvotāju maciņiem tuvojas jauns trieciens, brīdina ekonomists

Pēc Strautiņa teiktā, starp kara pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Lai arī karš notiek tālu no Latvijas, cenu līmenis valstī martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 1,9%, bet gada inflācija sasniedza 3,4%.

Ekonomists atzīmē, ka tas joprojām ir mazāk nekā inflācija 10 no 12 pērnā gada mēnešiem, tomēr, viņaprāt, ar to viss nebeigsies. Strautiņš prognozē, ka aprīlī gaidāms vēl viens izteikts cenu kāpuma mēnesis un gada inflācija pārsniegs 4%. Vienlaikus viņš pieļauj, ka jau maijā importa izmaksu spiediens varētu sākt mazināties. Tiesa, arī tad gada inflācija, visticamāk, vēl turpinās augt tā dēvētā bāzes efekta dēļ, jo pērn maijā cenas mēneša griezumā samazinājās. Strautiņš arī uzsver, ka šobrīd droši prognozēt ir grūti, jo pēdējais pusotrs mēnesis atkal apliecinājis, ka pasaulē ne vienmēr virsroku gūst prāts un pacietība.

Kā skaidro ekonomists, nebija jāgaida jaunākie dati, lai saprastu, ka galvenais cenu kāpuma iemesls martā bija degviela, kuras cena pieauga par 21%. Pēc viņa teiktā, transporta izmaksas veidoja vairāk nekā pusi no kopējā cenu kāpuma salīdzinājumā ar februāri. Strautiņš norāda, ka marts tradicionāli ir mēnesis ar izteiktāku apģērbu un apavu cenu kāpumu, un šoreiz par tiem nācās maksāt par 5,7% vairāk. Viņš gan piebilst, ka tas saistīts arī ar jaunās sezonas sākumu.

Ekonomists atzīmē arī akcīzes nodokļa kāpuma ietekmi — alkohols salīdzinājumā ar februāri sadārdzinājās par 3,5%. Vienlaikus viņš min arī kādu pozitīvu ziņu: pārtikas cenas mēneša laikā pieauga tikai par 0,1%, lai gan šajā gada laikā kāpums parasti ir lielāks. Savukārt mājokļu uzturēšana pat kļuvusi lētāka. Strautiņš skaidro, ka martā bija izteikts sezonāls elektrības biržas cenu kritums, ko daļa mājsaimniecību izjuta uzreiz, tāpēc vidējā elektrības patēriņa cena samazinājās par 5,4%.

Runājot par tuvākajiem mēnešiem, Strautiņš norāda, ka degvielas cenu pieaugums aprīlī salīdzinājumā ar martu atkal, visticamāk, būs divciparu skaitlis, lai gan, iespējams, mazāks par martā piedzīvotajiem 21%. Maijā, pēc viņa domām, teorētiski varētu cerēt uz degvielas cenu kritumu, taču tas nav garantēts. Ekonomists atgādina, ka pamiers Persijas līcī joprojām ir trausls, un pat tad, ja tas saglabāsies, aizkavētas piegādes un krājumu izsīkšana var nozīmēt, ka degvielas tirgotāju izmaksas mainīsies citādi nekā to rāda publiski pieminētie naftas indeksi. Strautiņš pieļauj, ka jau notikušajam enerģētikas sektorā vēlāk varētu būt jūtama ietekme arī uz pārtikas cenām gada otrajā pusē. Vienlaikus viņš mierinājumam norāda, ka pagaidām galvenā brīdinājuma zīme vēl nedeg — kviešu tirgū situācija ir samērā mierīga un cena joprojām ir ap 200 eiro par tonnu. Tāpat viņš neizslēdz novēlotu ietekmi arī uz nepārtikas preču cenām, lai gan šajā gadījumā konkrēto cēloni noteikt būtu grūtāk.

Kopumā, pēc Strautiņa aplēsēm, vidējā inflācija šogad varētu būt ap 4%. Viņš pieļauj, ka nākamgad inflācija varētu atgriezties pie iepriekš gaidītā nedaudz virs 2% līmeņa, taču tas būs atkarīgs no ļoti grūti izvērtējama faktora — cik būtiski izejvielu pieejamības traucējumi ietekmēs piegādes ķēdes un ražošanas procesus. Kā uzsver ekonomists, cerību pašlaik ir daudz, bet pārliecības — maz. Vienlaikus viņš norāda, ka pagaidām joprojām spēkā ir prognoze, ka iedzīvotāju pirktspēja šogad drīzāk pieaugs, nevis saruks, lai gan šis pieaugums nebūs tik iespaidīgs kā pērn, kad reālā neto alga palielinājās par 6,3%. Strautiņš arī uzsver, ka šogad īpaši izteikti būs jūtama atziņa — katram cilvēkam ir sava inflācija. Transporta degviela vidēji veido aptuveni divdesmito daļu no mājsaimniecību izdevumiem, tomēr daļai cilvēku šī izdevumu pozīcija ir ievērojami lielāka.