Uzņēmumus no e-rēķinu ieviešanas attur zināšanu trūkums un bažas
Pēc nepilniem diviem gadiem visiem Latvijas uzņēmumiem elektronisko rēķinu aprite būs obligāta, tomēr lielākā daļa komersantu nesteidzas pāriet uz grāmatvežu darbu atslogojošo mašīnlasāmo formātu. Biznesa vadības un grāmatvedības sistēmu izstrādātāju Jumis Pro veiktajā uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka uzņēmējdarbības vidē joprojām ir diezgan zema izpratne par e-rēķinu lietošanu, un tas lielā mērā kavē šo automātiski apstrādājamo dokumentu ieviešanu.
Par uzņēmēju nepilnīgo izpratni liecina atbildes uz jautājumu, kas viņus motivētu plašāk izmantot e-rēķinus ikdienā. Septiņi no katriem 10 respondentiem atbildēja, ka svarīgs faktors būtu skaidri saprotama rēķinu nosūtīšanas un saņemšanas kārtība. Izpratnes trūkumu apstiprināja arī otrā populārākā atbilde, ko izvēlējās 63,1 % aptaujāto. Tie norādīja, ka viņiem nepieciešama skaidrība, kādas darbības būs jāveic grāmatvedim EDS saistībā ar tajā esošajiem e-rēķiniem.
Nozīmīgs faktors ir e-rēķinu izrakstīšanas sistēmu funkcionalitāte. 60 % aptaujas dalībnieku uzsvēra, ka viņiem svarīgi tās dotu iespēju vienkārši veikt precizējumus jau nosūtītos rēķinos, bez koriģējoša rēķina izrakstīšanas. Savukārt 52,1 % izteica vēlmi veikt arī lielākus, būtiskākus labojumus nosūtītajos rēķinos.
Nozīmīga daļa uzņēmēju arī bažījas par rēķinos iekļautās informācijas nodošanu kontrolējošajām iestādēm. Piemēram, 47,9 % aptaujāto pirms e-rēķinu ieviešanas vēlētos zināt, ko darīs VID, ja konstatēs neatbilstības summās e-rēķinos un PVN deklarācijā, bet 28,2 % būtu atvērtāki modernajam risinājumam, ja uz VID netiktu nosūtīta pilnībā visa informācija, kas tiek iekļauta e-rēķinā, piemēram, preču saraksts un to cenas.
«Elektronisko rēķinu apriti Latvijā sākotnēji bija paredzēts ieviest jau šogad, taču grozījumu stāšanās spēkā tika atlikta par diviem gadiem, lai dotu ilgāku sagatavošanās laiku. Gan aptaujas rezultāti, gan neparasti augstā interese par mūsu sarīkoto vebināru, kuru 12. martā apmeklēja vairāk nekā divu tūkstošu uzņēmumu pārstāvji no visas Latvijas, mudina domāt, ka šajā periodā sistēmas ieviesējiem nāksies ne vien risināt tehniskos jautājumus, bet arī krietni piestrādāt pie e-rēķinu būtības izskaidrošanas to potenciālajiem lietotājiem. No atbildēm redzams, ka uzņēmējiem joprojām ir daudz neskaidrību, neatbildētu jautājumu un bažu, ar ko jātiek galā, lai e-rēķinu apmaiņas sistēma varētu pilnvērtīgi darboties,» komentē Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš. Grāmatvedības sistēmā Jumis strukturētu e-rēķinu var sagatavot un apstrādāt jau kopš 2021. gada rudens.
Kā zināms, 2024. gada septembra nogalē Ministru Kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, jāspēj nosūtīt un saņemt mašīnlasāmus, automātiski apstrādājamus e-rēķinus. Izmaiņas paredzēja no 2026. gada 1. janvāra šo prasību attiecināt uz visiem uzņēmumiem, izsniedzot rēķinu samaksāšanai citam uzņēmumam, taču 2025. gada 5. jūnijā Saeimas pieņemtie grozījumi Grāmatvedības likumā pārcēla e-rēķinu aprites ieviešanas datumu uz 2028. gada 1. janvāri.
E-rēķins ir dokuments, kas sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst ES standartam LVS EN 16931-1:2017.
Aptauja tika veikta 2026. gada janvārī, anketējot 518 Latvijas mazos, vidējos un lielos uzņēmumus. Jautājumā par e-rēķiniem katrs respondents varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus.
Par Jumis Pro
SIA Jumis Pro nodarbojas ar grāmatvedības sistēmas Jumis attīstību un uzturēšanu, kā arī piedāvā trīs mūsdienīgus moduļus: Jumis Finance, risinājums uzņēmuma vajadzībām: Jumis People, rīks darbinieku uzskaitei, algu un to nodokļu aprēķinam; Jumis My Assistant, pašapkalpošanās portāls strādājošajiem, kurā ātri aplūkot digitālo algas kartīti, iesniegt izdevumu attaisnojuma dokumentus, pieteikt atvaļinājumus, sekot līdzi nostrādāto stundu skaitam darba laika uzskaites tabulā, kā arī izrakstīt un vadītājam apskatīt saņemtos e-rēķinus no e-adreses un citiem e-rēķinu sūtītājiem pirms tie nonāk grāmatvedības programmā.
